Ministrs Palionis "ņēma vērā", bet oficiāli nepieprasīja atbalstu Lietuvas piena ražotājiem

Nors situacija pieno sektoriuje blogėja jau keliolika mėnesių, Andrius Palionis oficialiai nesikreipė su raštu į Europos Komisiją dėl kompensacijų Lietuvos ūkininkams. ŽŪM nuotr.

Publiskajā telpā ir izskanējis jautājums par to, vai Lietuva ir oficiāli vērsusies Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu sniegt atbalstu piena ražotājiem saistībā ar ievērojamo piena iepirkuma cenu kritumu. Zemkopības ministrija (ZM) apgalvo, ka par šo problēmu ES līmenī tiek konsekventi atgādināts, taču apstiprina, ka nav saņemts atsevišķs rakstisks pieprasījums kompensēt zaudējumus vai saņemt atbalstu no ES Lauksaimniecības rezerves.

Vai pietiek tikai runāt?

Zemkopības ministrija (ZM) nupat publiskojusi ziņojumu, ka zemkopības ministrs piedalījies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē Briselē, taču nekādi lēmumi par piena tirgu nav pieņemti.

„Tikšanās laikā ar ES lauksaimniecības un pārtikas komisāru (Christophe’u Hansenu) J. Palionis vēlreiz vērsa ES augsta ranga amatpersonas uzmanību uz sarežģīto situāciju Lietuvas piena nozarē“,–,– tik daudz J. Palionis spēja izdarīt Lietuvas piena ražotāju labā.

Rakstisku aicinājumu neizbēgami atbalstītu arī citas valstis, tāpēc kompensācija piena ražotājiem būtu reālāka nekā tikai bažu paušana

.

Pēc ZMZP datiem, par situācijas pasliktināšanos piena nozarē tika runāts Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes (ZZP) sanāksmēs 2025. gada 27–28. oktobrī, 2026. gada 11. decembrī un 2026. gada 26. janvārī, kā arī ES lauksaimniecības ministru politiskajā sanāksmē Briselē 2026. gada 7. janvārī. Padomē 2026. gada 26. janvārī Lietuva plaši atbalstīja Itālijas priekšlikumu, ka EK būtu jāizstrādā krīzes pārvarēšanas plāns un vajadzības gadījumā jāizmanto ES lauksaimniecības rezerves.

Ministrija precizē, ka, neraugoties uz mutiskiem uzaicinājumiem, tā nav iesniegusi rakstisku pieprasījumu EK. Saskaņā ar IZM sniegto informāciju atbalsta piešķiršana nav atkarīga no pieteikuma iesniegšanas laika – EK savus lēmumus pamato ar tirgus datiem: ražošanas apjomiem, iepirkuma cenām, izmaksu izmaiņām un citiem rādītājiem. Citiem vārdiem sakot. EK reaģē tikai uz formāliem, pamatotiem pārsūdzības dokumentiem.

Cenu kritums – izteikts, bet 2025. gadā bija... rekords

Ministrijas veiktā analīze liecina par divējādu situāciju. Vidējā dabīgā piena iepirkuma cena Lietuvā 2025. gadā bija 501,8 eiro par tonnu – tas ir par 13,8 % vairāk nekā vidēji 2022. gadā – 2024. gadā (440,9 eiro par tonnu). Augstās cenas un labvēlīgie dabas apstākļi ir veicinājuši arī ražošanas pieaugumu – 2025. gadā Lietuvā tika iepirkts par 2,7 % vairāk piena nekā 2024. gadā. Ražotāju ienākumi salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 107 miljoniem euro.

Bet 2026. gada sākumā situācija mainās. Janvārī vidējā dabīgā piena iepirkuma cena bija 403,6 eiro par tonnu, kas ir par 6,4 % zemāka nekā 2025. gada decembrī un par 26,5 % zemāka nekā pirms gada. Februārī tiek prognozēts turpmāks samazinājums par aptuveni 3,7 % (līdz aptuveni 390 EUR/t), savukārt marta prognozes ir neviennozīmīgas.

MAFF norāda, ka globālais tirgus sūta pozitīvus signālus – Jaunzēlandes piena produktu izsolē kopš 2026. gada sākuma ir vērojams cenu indeksu pieaugums. Izsolē 17. februārī kopējais cenu indekss pieauga par 3,6 %, kas ir ceturtais kāpums pēc kārtas, sviesta cenas palielinājās par 10,7 %, bet sausā piena - par 2,5 % un 3 %.

Nacionālie pasākumi

MAFF norāda, ka paralēli diskusijām Briselē tiek meklēti risinājumi valsts līmenī. Ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus par līgumattiecību regulējumu piena nozarē, lai stiprinātu piena ražotāju pozīcijas piegādes ķēdē. Notiek arī sadarbība ar Seima Lauku lietu komiteju par tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.

Ministrija norāda, ka piena iepirkuma tirgū dominē daži lieli pārstrādātāji, kas ierobežo izejvielu piegādātāju spēju kaulēties. Ilgtermiņā tiek ierosināts, ka pārstrādes nozarei būtu jākoncentrējas uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu, kas nodrošinātu stabilākas izejvielu cenas

.

Tiek apsvērti arī finanšu instrumenti – kopā ar ILTE UAB tiek analizēta iespēja piešķirt piena ražošanas uzņēmumiem aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, lai papildinātu apgrozāmo kapitālu, ņemot vērā cenu svārstības. Tiek uzsākta arī metodikas izstrāde, lai lauksaimniecības kooperatīviem varētu preferenciāli piešķirt dīzeļdegvielu.

ES saistītais atbalsts par slaucamām govīm tiek maksāts, lai atbalstītu piena ražotāju ienākumus, piešķirot 45,56 miljonus eiro 2025. gadā un 46,2 miljonus eiro 2026. un 2027. gadā. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam šis atbalsts veido vairāk nekā pusi no kopējā saistītā atbalsta.

Citas valstis ir aktīvākas

Toties 2026. gada 23. februārī Komisijai būs iespēja uzņemties aktīvāku lomu. Grūtā situācija ES cūkkopības nozarē tika apspriesta kā papildu darba kārtības punkts EAA sanāksmē 26. februārī. Kopš 2025. gada oktobra ES ir vērojams ievērojams cūkgaļas cenu kritums – 2025. gada decembrī S klases cūku liemeņu cenas bija gandrīz par 20 % zemākas nekā gadu iepriekš. Situāciju sarežģī augstās izmaksas, Ķīnas tarifi un eksporta ierobežojumi, ko izraisījis Āfrikas cūku mēris.

Rumānija, ko atbalsta vairākas citas dalībvalstis, ir nosūtījusi vēstuli EK, aicinot veikt ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem. Tas liecina par to, ka dažas valstis izmanto oficiālu spiediena ceļu.

Lietuva Briselē mutiski ir aktualizējusi piensaimniecības jautājumu un atbalstījusi iniciatīvas par iespējamiem ES līmeņa pasākumiem, bet vēl nav iesniegusi oficiālu rakstisku pieprasījumu par papildu atbalstu. Jautājums, vai šāda stratēģija būs pietiekama, ja cenu kritums turpināsies un lauksaimnieku finansiālais stāvoklis vēl vairāk pasliktināsies, ir atklāts. 

Video