Gada laikā slēgtas gandrīz 1800 piena lopkopības saimniecības Palionisa padomnieku "pamatotu" misiju dēļ

Lauksaimniecības ministra Andrjus Palionis padomnieku ceļojumiem 2025. gadā ir paredzēti 4 481,29 eiro. No pirmā acu uzmetiena tā ir neliela summa. Tomēr, ņemot to kopā ar padomnieku algām un komandējumu intensitāti, rodas jautājums: vai šie braucieni rada reālu vērtību lauksaimniecības nozarei?

Saskaņā ar ministrijas datiem ministra padomnieku vidējā mēnešalga 2025. gadā bija aptuveni 6036 eiro mēnesī

.

Vorobjova komandējumu mēnesis – vairāk nekā 30 vizītes

Zemkopības ministrijas (ZM) dati liecina par ievērojamu atšķirību padomnieku aktivitātē

.

Divpusēji visvairāk komandējumu – 2025. gadā padomnieks Genadijus Vorobjovs apmeklēja 31 Lietuvas pilsētu un rajonu, kā arī devās vienā ārvalstu komandējumā.

Citi padomnieki bija daudz mazāk mobili. Piemēram, Mindaugs Petkevičs devās 11 komandējumos Lietuvā un vienā ārzemju komandējumā, Roberta Leščevičūte-Romikaite – 4 komandējumos Lietuvā. Tomēr abi viņi vairs nestrādā ministrijā.

Ministram Palionim pašlaik ir divi padomnieki - Genādijs Vorobjovs un Darjus Pučovičs. Pēdējais no viņiem darbu uzsāka tikai šā gada sākumā.

Ministrija uzsver, ka komandējumi ir nepieciešami – tie identificē problēmas saimniecībās, kuras pēc tam tiek pārvērstas risinājumos.

„Misiju laikā iegūtā informācija tiek izmantota, lai izstrādātu konkrētus risinājumus“, – teikts ministrijas atbildē.

Intensitāte – normāla, bet vai tā ir efektīva?

G. Vorobjovs 2025. gadā devās vairāk nekā 30 komandējumos uz Lietuvu. Vai šāda komandējumu intensitāte ir uzskatāma par normālu?

„Vairāk nekā 30 komandējumu gadā nozīmē vidēji 2–3 vizītes mēnesī, tāpēc šāda intensitāte nav nekas neparasts, īpaši ņemot vērā Vorobjova kunga pārraudzībā esošo teritoriju raksturu“, – atbild IZM.

Jā atbild par lopkopību, veterinārmedicīnu, dzīvnieku labturību, selekciju, ģenētisko resursu saglabāšanu, kā arī par fitosanitāro jomu un daļu zivsaimniecības. Šīs jomas ir īpaši aktuālas, jo īpaši ņemot vērā grūtības, ar kurām pašlaik saskaras piena nozare – piena iepirkuma cenas krītas, un mazās un vidējās saimniecības izstājas no tirgus. Tas liecina, ka pat aktīvs darbs reģionos ne vienmēr rezultējas taustāmās pārmaiņās

.

To apstiprina arī pati ministrija, kas nevarēja nosaukt nevienu konkrētu tiesību aktu vai lēmumu, kas būtu radies misiju rezultātā

.

Atbildēs dominē abstrakti formulējumi, piemēram, „sniegt ieguldījumu“, „uzsākt diskusijas“, „pārskatīt prasības“, „smagi strādāt“.

Lūgts nosaukt konkrētus lēmumus vai tiesību aktus, kas uzsākti pēc komandējumiem, Vorobjovs nevēlējās sniegt detalizētus komentārus, bet tikai atsaucās uz ministrijas sniegto informāciju.

>

G. Vorobjovs pieder „Nemunas aušros“ partijai, ar kuru viņš nesekmīgi kandidēja uz Seima deputāta amatu.

Ministrs Palionis atbalsta

Ministrija uzsver, ka komandējumi ir daļa no tiešā darba. Tomēr šāds modelis nozīmē, ka ievērojama daļa padomnieka darba tiek veikta, izmantojot komandējumus.

Saprotami rodas jautājums, cik daudz laika tad paliek analītiskajam darbam un iegūtās informācijas pārvēršanai konkrētos lēmumos

.

Konkrētu rezultātu trūkums – tiesību aktu, iniciatīvu vai izmaiņu identificēšana – liek apšaubīt šā darba modeļa efektivitāti.

„Svarīgi uzsvērt, ka pārmaiņas parasti nenotiek uzreiz – tās rodas, veicot konsekventu darbu–, norāda MAF.

Atbilstoši ministrijas viedoklim arī Palionis pauž nostāju, ka norīkojumi ir nepieciešami un to efektivitāti mēra pēc tā, vai iegūtā informācija tiek pārvērsta lēmumos

.

Bet bez skaidri noteiktiem risinājumiem šī saikne paliek deklaratīva.

Tā laikā, kad padomdevēji ir apceļojuši Lietuvu, sociālajos tīklos pēdējā laikā ir palielinājies sludinājumu skaits par veselu piena lopu ganāmpulku pārdošanu

.

 

2025. gada janvārī Lietuvā bija 16 349 piena lopkopības saimniecības. 2026. gada 1. janvārī piena lopkopības saimniecību skaits būs 14 571 jeb gandrīz par 1 800 mazāk nekā gadu iepriekš. Šā gada pirmajos trīs mēnešos piena lopkopības saimniecību skaits ir sarucis vēl par 130.