Lietuva nepilda ES saistības samazināt emisijas

 Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka tā ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (EST) pret Lietuvu par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 noteikto emisiju samazināšanas saistību neizpildi.

Tiesa ir informēta arī par to, ka Bulgārija, Portugāle un Zviedrija neievēro direktīvas prasības.

Tiesa var lemt, ka dalībvalsts nav izpildījusi direktīvā noteiktos pienākumus. Šādā gadījumā dalībvalstij būs jāveic pasākumi, lai novērstu pārkāpumu un izpildītu lēmumu. Ja EST nolemj, ka dalībvalsts joprojām nav veikusi pasākumus, lai izpildītu lēmumu, EK var turpināt pārkāpuma procedūru, t. i., tā var vērsties tiesā, jau ierosinot piemērot dalībvalstij sankcijas par lēmuma neizpildi.

Ja EST nolemj, ka dalībvalsts joprojām nav veikusi pasākumus, lai izpildītu lēmumu, EK var turpināt pārkāpuma procedūru, t. i., tā var vērsties tiesā, jau ierosinot piemērot dalībvalstij sankcijas par lēmuma neizpildi.

EK uzskata, ka Lietuva nav izpildījusi saistības samazināt slāpekļa oksīdu un nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas. Ievērojamus daudzumus slāpekļa oksīdu emitē kravas automašīnas, autobusi un autotransports, bet nemetāna gaistošos organiskos savienojumus - naftas produktu ražošana un uzglabāšana, krāsu lietošana, kā arī stacionārā kurināmā sadedzināšana mājsaimniecībās.

Transporta, Enerģētikas, Ekonomikas un inovāciju un Lauksaimniecības ministrijas ir atbildīgas par šo piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu valsts līmenī, tāpēc atbildīgajām valsts iestādēm ir ļoti svarīgi rast efektīvus risinājumus, lai samazinātu valsts gaisa piesārņojumu.

Tā kā 2023. gadā, kad EK uzsāka šo pārkāpuma procedūru, Lietuva pagājušajā gadā pieņēma grozījumus Nacionālajā gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā 2030. gadam. Plāns tika papildināts ar jauniem pasākumiem, lai Lietuvā samazinātu cieto daļiņu, slāpekļa oksīdu, amonjaka un nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas, uzlabotu gaisa kvalitāti un paātrinātu direktīvā noteikto gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Viens no jaunajiem pasākumiem ir paaugstināt lielāko daļu apkārtējā gaisa kvalitātes standartu attiecībā uz cietajām daļiņām, slāpekļa dioksīdu, sēra dioksīdu un smagajiem metāliem. Tiks turpināti arī veiksmīgi pasākumi, lai modernizētu daudzdzīvokļu un sabiedriskās ēkas, veicinātu elektromobiļu, sabiedriskā transporta, velosipēdu iegādi, turpinātu attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru un transportu, sniegtu ieguldījumu atbalstu biogāzes ražotņu uzstādīšanai kūtsmēslu un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai, mudinātu iedzīvotājus aizstāt cietā kurināmā apkuri ar efektīvu jaunu apkuri vai pāriet uz citu apkures veidu, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus u.c.

Mēs atpaliekam par 15,3 % no mērķa slāpekļa oksīdu jomā un par 3,4 % no mērķa nemetāna gaistošo organisko savienojumu jomā, un Vides ministrija ir aicinājusi citas iestādes nākt klajā ar priekšlikumiem emisiju samazināšanai. Vienīgi Satiksmes un komunikāciju ministrija ir iesniegusi dažus priekšlikumus, un tiek gaidīti priekšlikumi arī no citām par valsts gaisa piesārņojuma samazināšanu atbildīgajām ministrijām.

Nacionālais gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns tiks atjaunināts pēc iespējas ātrāk pēc priekšlikumu saņemšanas no atbildīgajām ministrijām. Paredzams, ka valdība to apstiprinās līdz nākamā gada vidum un līdz vasaras beigām iesniegs EK.