EUR 320,5 tūkstoši no valsts rezerves, lai kompensētu lauksaimniekiem sala un spēcīgu lietusgāžu radītos zaudējumus.

Valdība ierosina piešķirt 320 500 eiro no valsts rezerves, lai daļēji kompensētu dažu rajonu lauksaimniekiem zaudējumus, ko viņi cieta pagājušajā gadā sala un ilgstošo spēcīgo lietavu dēļ, kuru dēļ valstī tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas slēdzienu, valsts atbalsts zaudējumu segšanai būtu 22% apmērā no nodarītajiem zaudējumiem.

„Dekrēta projektā ierosināts kompensēt zaudējumus, kas radušies saimnieciskās darbības veicējiem (ilgstošā lietus – perioda rezultātā – BNS), pēc tādiem pašiem principiem, t.i., tādā pašā procentuālā apmērā kā sala skartajiem lauksaimniecības uzņēmumiem nodarītie zaudējumi (22% no nodarīto zaudējumu apmēra), “, norāda ministrija.

Kompensācijām par sala radītajiem zaudējumiem iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un zemnieku saimniecībām Alītas novadā ir paredzēti 7,6 tūkstoši eiro, bet Kretingas novadā - 2,3 tūkstoši eiro. Vēl 85 tūkstoši eiro paredzēti kompensācijām lauksaimniekiem šajā pašvaldībā spēcīgo lietavu dēļ.

Dēļ ilgstošo lietavu ierosināts kompensēt arī Biržu – 27,26 tūkstošus eiro, Klaipēdas – 14,9 tūkstošus eiro, Panevēžas – 88,25 tūkstošus eiro, Panevēžas – 88,25 tūkstošus eiro, Panevēžas – un Klaipēdas – pašvaldībām. EUR 57,227 tūkst., Plungā – EUR 57,227 tūkst., Radvilišķos – EUR 6,789 tūkst., Rokišķos – EUR 5,617 tūkst., Skuodā – EUR 21,122 tūkst., Šauļos – EUR 2 tūkst., Šilalē – EUR 2,33 tūkst.

Alītu rajona pašvaldībā lauksaimnieku zaudējumi sala dēļ sasniedza 34,7 tūkstošus eiro, bet Kretingas rajona &ndashas pašvaldībā - 10,5 tūkstošus eiro.

Biržu rajona pašvaldība ziņoja par 121,4 tūkstošus eiro lielām lietavām nodarītiem zaudējumiem, savukārt Kretingas – pašvaldība - 386,3 tūkstošus eiro, Klaipēdas – pašvaldība - 67,8 tūkstošus eiro, Panevēžas – pašvaldība - 143 tūkstošus eiro, Panevēžas – pašvaldība - 143 tūkstošus eiro un Panevēžas – 1,5 tūkstošus eiro. EUR, Plungā – 260,1 tūkst. euro, Radvilišķos – 30,8 tūkst. euro, Rokišķos – 25,5 tūkst. euro, Skuodā – 93,3 tūkst. euro, Šauļos – 9,2 tūkst. euro, Šilalē – 8,6 tūkst. euro.

1. aprīlī valdība atcēla pagājušajā pavasarī un vasarā izsludināto valsts mēroga ārkārtas situāciju, kas tika izsludināta saistībā ar sala un ilgstoša lietus ietekmi uz lauksaimniecību.

Kā ziņoja BNS, valdība ārkārtas stāvokli izsludināja 2025. gada 28. maijā sala ietekmes dēļ un 2025. gada 13. augustā - ilgstoša lietus perioda ietekmes dēļ –. Tas ļāva atbrīvot no sankcijām lauksaimniekus un saimniecības, kas ārkārtas apstākļu dēļ nespēj izpildīt dažādas saistības

.

Lietuvas teritorijā tika konstatēti 4 818 hektāri salnas bojātu krūmu un ogu krūmu un vēl 9 116 hektāri citu lauksaimniecības augu un kultūraugu. Ilgstošais lietus periods skāra 17 600 ha kultūraugu un kultūraugu.

Eiropas Komisija jau pagājušajā gadā piešķīra Lietuvai 1,1 miljonu eiro, lai atbalstītu cietušos lauksaimniekus. Kopā ar valsts atbalstu pagājušajā gadā tika izmaksāti 3,3 miljoni eiro lauksaimniekiem, kuri iesniedza 368 pieteikumus par zaudējumiem augļu dārzos un ogu kultūrās.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju pagājušajā vasarā dažās teritorijās vienas dienas laikā ir bijis vairāk lietus nekā parasti visa mēneša laikā. Jūlijā vien vidējais nokrišņu daudzums bija 167 % no normālā mēneša nokrišņu daudzuma, dažviet pat divas vai trīs reizes lielāks par normu.