Laikapstākļi nebija labvēlīgi ne cilvēkiem, ne bitēm, taču medus netrūks.
Vēss pavasaris, vēls sals un lietaina vasara - šie laikapstākļi padarīja šā gada biškopības sezonu izaicinājumu un pārsteigumu pilnu. Daudzi medus mīļotāji jau tagad prāto, vai šogad būs medus trūkums un vai medus cenas nepieredzēti pieaugs. Kedaiņu reģionālās biškopju biedrības priekšsēdētājs Rimtauts Ardavičius mierina, ka nav pamata panikai, taču situācija patiešām ir neviennozīmīga. Viņš sniedza detalizētu pārskatu par sezonu, kas ar vienu medu sagādājusi prieku, bet ar otru - sāpīgu vilšanos.
Bites ir saražojušas pietiekami daudz medus no rapša
Ir pēc Ardaviča, kuram pašam un viņa dēliem ir vairāk nekā 800 bišu saimju, teiktā, biškopības sezona ir mainījusies līdz nepazīšanai. Tas, kas agrāk bija parasta pavasara bišu medus raža no vītoliem, meldriem vai pienenēm, ir praktiski izzudis un kā atsevišķa bišu suga gandrīz nepastāv.
„Tas pavasara medusmēnesis kā tāds vairs nepastāv, jo lielākoties palicis rapšu medusmēnesis. Bites daudz medus no dravām nenes, tas sajaucas ar rapšu medu. Un tagad mēs šo pavasara medus medu saucam par rapšu medu," skaidro biškopis.
Šogad pavasara jeb rapšu raža bija patiešām laba.
„Šogad bija daudz rapšu medus, tāpēc var teikt, ka raža bija patiešām laba. Protams, par to priecājas tie, kam bija stiprākas bišu saimes," stāsta Ardavičius. Šis bija pirmais un, kā vēlāk izrādījās, vienīgais lielākais panākums biškopības sezonā.
Kur aizgāja liepu un pļavu medus?
Ja pavasaris, lai arī auksts, priecēja ar rapšu medu, tad vasara bija bēdīgāka. Cerības ievākt bagātīgu vasaras medus ražu no liepām, āboliņa un citiem pļavu augiem tika sagrautas divu galveno iemeslu dēļ: vēlās salnas un nepārtrauktais lietus ziedēšanas sezonas kulminācijas laikā.
„Pavasara salnas bojāja augus, apdraudot to medus ražošanu“, stāsta R. Ardavičius, skaidrojot, kāpēc augi deva mazāk nektāra.
Bet izšķirošais trieciens vasaras ražai tika dots jūlijā. Jūlijam uzziedot, sākās lietus sezona. Bites nevarēja lidot, lai vāktu nektāru, un lielajām bišu saimēm, kas palika stropos, nācās baroties ar to, ko tās jau bija nolikušas.
„Tās liepas sāka ziedēt, divas trīs dienas bites nesa medu no liepām, un medus bites jau bija, tā teikt, vēl tuvāk pilnībai. Bet sākās lietus. Bišu saimes ir lielas, un bitēm vajag daudz nektāra, lai sevi pabarotu. Tā nu tās visu mēnesi ēda savu medu," biškopis stāsta, daloties savā skumjajā realitātē.
Rezultāts – vasaras medus raža bija ļoti slikta.
„Es varētu teikt, ka vasaras medus raža bija ļoti slikta“, – rezumē R. Ardavičius.
Izņēmums bija tikai – tie, kam tuvumā bija griķu lauki. "Kam bija griķi, tiem šogad bija griķi," viņš saka
.Vai medus trūks un cenas celsies?
Ir lai gan vasaras raža bija neapmierinoša, asociācijas prezidents steidz mierināt pircējus: „Medus būs pieejams. Esmu dzirdējis, ka ir cilvēki, kas panikā baidās, ka medus būs tikai līdz Jaunajam gadam, taču tā nav."
.
Ta noslēpums slēpjas pagājušā gada ražā. Izrādās, ka pagājušajā gadā bija rekordlielā liepu medus raža. Tolaik iepirkuma cenas bija nokritušas līdz absurdi zemam līmenim (aptuveni 1,5 eiro par kilogramu), tāpēc daudzi biškopji nolēma medu nepārdot uz pusi un paturēja to sev.
„Pagājušajā gadā bija rekordliels liepu medus ražas apjoms. Biškopji nevēlējās šo medu lēti atdot par 1,5 eiro. Viņi medu iepildīja burkās un rīkojās pareizi. Viņi saglabāja medu līdz šim gadam," stāsta R. Ardavičius.
Tie ir šie krājumi, kas tagad glābj tirgu. Daudzi biškopji tirgū tagad pārdod pagājušā gada izcilo liepziedu medu, kas ir vēl garšīgāks un vērtīgāks par šā gada medu, uzskata eksperts.
Ja runājam par cenām, tās, visticamāk, stabilizēsies un nedaudz pieaugs nevis deficīta dēļ, bet gan tāpēc, ka pēc vairāku gadu krituma tās atgriezīsies normālā līmenī
.
„Medus cena tagad lēnām, nedaudz sāk pieaugt. Mēs redzam, ka cena pieaug visā Eiropā," saka biškopis, norādot, ka iepriekšējās cenas bija vienkārši nerentablas un pat nesedza medus kāpšanas izmaksas.
Kā atpazīt kvalitatīvu medu?
R. Ardavičius iesaka pircējiem medu pirkt tieši pie cienījama biškopja vai tirgū, bet pievērst uzmanību uzglabāšanas apstākļiem – saulē stāvošs medus zaudē savas labās īpašības.
„Pēc medus ziedēšanas jau var noteikt, vai tas ir labs vai slikts. Stiklā, tiklīdz medus ir kristalizējies, parādās glikozes raksti, druka ir šāda. Tas norāda uz medus īstumu un labvērtību.
Ja medus ir tīrs, bez drukas, tas, iespējams, ir bijis pakļauts pārāk lielai saules vai karstuma iedarbībai, skaidro eksperts.
Viņš arī sagrauj mītu par cukura pievienošanu medum – nopietni biškopji to nekad nedara, viņš saka, jo tas vienkārši neatmaksājas un nav jēgas, jo īpaši, ja bites nes pietiekami daudz dabiskā nektāra.
Viņš norāda, ka ārzemēs iecienīts ir karsēts medus, kas arī pēc daudziem mēnešiem paliek šķidrs, bet lietuvieši dod priekšroku pēc iespējas dabiskākam, pēc iespējas mazāk apstrādātam medum. Lai gan šķidram pavasara medum ir savs šarms, lietuvieši dod priekšroku medum, kas ir nedaudz cietāks, ziedošs, stingrs un dabisks. Protams, bez tā neiztikt nevienā mājā, īpaši, kad tuvojas aukstais laiks un saaukstēšanās.
Bišu maize kļūst arvien populārāka
Ja gan medus joprojām ir galvenais produkts, Ardavičius norāda, ka aizvien populārāki kļūst arī citi bišu produkti. Pagājušajā gadā ļoti populārs bija medus medus šūpolēs, savukārt šogad īpaši pieprasīta ir bišu maize.
„Bišu maize šobrīd ir populārākais produkts. Ļoti vērtīgs produkts, turklāt garšīgs. Īpaši to mīl jaunāki cilvēki, bērni. Vecāki dod bišu maizi grauzt kādu konfekšu zirnīšu vietā. Viņi to ēd, un tas ir veselīgi," stāsta biškopis.
Bet tās ražošana ir ilgs un rūpīgs process, kas ietver daudzus posmus. Viss sākas ar stropu un maizes aizsardzību no kaitēkļiem, piemēram, vaska laputīm. Pēc tam medus sātus sasaldē īpašā saldētavā, ievērojot stingrus temperatūras un laika nosacījumus, lai tos varētu kvalitatīvi pārstrādāt.
.
Saldētās medus kārtas nonāk īpašā kulšanas iekārtā, kas izsit maizes granulas. Pēc tam masu rūpīgi attīra un izsijā, lai atdalītu vaska putekļus un citus piemaisījumus. Visbeidzot, tīru bišu maizi ievieto žāvēšanas cepeškrāsnī, kur tā tiek žāvēta divu līdz trīs dienu laikā temperatūrā, kas nepārsniedz 38 grādus pēc Celsija.
Tikai pēc visiem šiem posmiem produktu iepako iepakojumos, lai pasargātu no mitruma. Tas ir sarežģīts darbs, kas prasa gan specifiskas zināšanas, gan aprīkojumu.
Harmonijas meklējumi lopkopībā
Biškopība ir ne tikai amats, bet arī aizraušanās, kas, kā apgalvo Ardavičius, ir iedzimta viņa asinīs.
Ir lai gan pēdējie gadi bijuši grūti, aizrautīgie biškopji neatsakās no saviem stropiem, jo tas ir dzīvesveids, kas ļauj katru pavasari sākt no jauna.
„Bites ir kaut kas tāds, kam tu pieķeries, un darbs ar tām ir jautrs un ļoti harmonisks. Tas ir kā aplis, tu ar nepacietību gaidi jaunu ciklu.
Biškopībā pamatā ir pavasara gaidīšana. Tu redzi, kā bites ir pārziemojušas, un tad tu sāc ciklu no jauna.
Mūsu bišu drava ir liela, mēs esam ģimene, un pat tad, kad iestājās krīze, mēs negribējām pamest bites. Bišu saimju skaitu bijām samazinājuši, bet šogad atkal aizpildījām tukšos stropus.
Liekas, ka viss ir kārtībā. Viss aprīkojums ir nopirkts, mēs zinām, kas, kad un kā jādara.
Tas nav nemaz tik grūti, ja tu šo darbu zini un patīk, ja tu to dari ar mīlestību, – saka intervētais.
