Lauksaimnieki runā par izdzīvošanu, MAF - par dāvanu kuponiem darbiniekiem
Lauksaimniecības piedzīvo vienu no visgrūtākajiem periodiem; piena cenas krītas, saimniecības samazina ganāmpulkus, lauksaimnieki kopumā runā par izdzīvošanu un rēķina zaudējumus, bet Zemkopības ministrija (ZM) pērk dāvanu kartes, lai motivētu darbiniekus. Ministrija skaidro, ka tas ir stimuls par „cerību pārsniegšanu“, kā to paredz koplīgums, taču politiķi šo lēmumu sauc par nejūtīgu pret situāciju nozarē.
Ministrijas pa(si)skaidrojumsKonkursa dokumentos norādīts, ka dāvanu kartes tiks izmantotas darbinieku veicināšanai kā netiešs materiālais stimuls, lai „atzītu augsti strādājošos darbiniekus, motivētu viņus un palielinātu viņu iesaistīšanos organizācijas mērķu sasniegšanā“
.Zemkopības ministrija portālam Agrobite.lt apstiprināja, ka šim iepirkumam plānots piešķirt 16,6 tūkstošus eiro. Ministrija skaidro, ka šāda iespēja radās, pateicoties šā gada februārī parakstītajam grozījumam koplīgumā. Pēc Zemkopības ministrijas teiktā, darbiniekiem, kuru darba rezultāti ir novērtēti kā pārspīlējoši cerēto, var tikt piešķirta "darba devēja dāvana".
„Šis darbinieku stimulēšanas pasākums tiek finansēts no ministrijas darbinieku atalgojuma piešķīruma un nav saistīts ar lauksaimniecības nozares finansējumu“, – teikts ministrijas atbildē.
Tā arī norādīts, ka darbinieku novērtēšanas process tika pabeigts 1. martā un ka darbinieku darba rezultātus novērtēja viņu tiešie vadītāji saskaņā ar Valsts civildienesta likumā noteikto kārtību. Politiskā tresta darbiniekiem šādi pasākumi netiks piemēroti, jo uz viņiem neattiecas darba novērtējums.
Ministre: „Motivēt ierēdņus nav pretēji palīdzībai lauksaimniekiem“
Komentējot situāciju, lauksaimniecības ministrs Andrjus Palionis sacīja, ka tas ir darbinieku iekšējās motivācijas pasākums, kas paredzēts koplīgumā. „Mēs augstu vērtējam civildienesta ierēdņu profesionālo un atbildīgo darbu, jo īpaši grūtā laikā, kad darba slodze ir ārkārtīgi liela“, – teica ministrs. Jautāts, vai šādi lēmumi nerada iespaidu, ka ministrija dzīvo atrauti no reālās situācijas lauksaimniecībā, Palionis sacīja, ka "profesionālu ierēdņu motivēšana nav pretstats palīdzībai lauksaimniekiem".Ministrs Palionis starp svarīgākajiem sava darba rezultātiem izcēla lēmumu atzīt lauksaimniecību un pārtiku par stratēģiski svarīgu nacionālās drošības sastāvdaļu, 2014–2020. gada PRP līdzekļu 100% apguvi un administratīvā sloga samazināšanu lauksaimniekiem.
„Agrobite“atgādina, ka 2025. gada rudenī ministrs Andrjus Palionis virzīja toreizējo Valsts augu selekcijas dienesta (VRAA) direktoru Juriju Korņijenko, kurš pēc tam visu dienestu iegrūda nepieredzētas korupcijas skandālā.
Uz jautājumu, kāpēc tika piešķirts šis stimuls, Palionis atbildēja, ka Korņijenko esot pārspējis cerības
.
Gadam tuvojoties noslēgumam, tika stimulēti arī darbinieki un ministra politiskā komanda. Šie maksājumi sabiedrībā ir pazīstami kā "trīspadsmitā alga"
.Zemnieku pārstāvis: „Tā ir ministrijas iekšējā lieta“
Ne visi lauksaimnieku kopienas pārstāvji ir vienādi kritiski pret šo situāciju. Lietuvas Piena ražotāju asociācijas vadītājs Eimants Bičius (Eimantas Bičius) apgalvo, ka atbalsts lauksaimniecībai ir jānodala no ministrijas iekšējiem finansēšanas jautājumiem.
„Ir jānodala divas lietas: nauda lauksaimniecībai un ministrijas finanses saviem darbiniekiem. Pēdējā gadījumā viņi saņem noteiktus piešķīrumus, kas paredzēti algu izmaksai utt. Tāpēc es to uzskatītu par pašas ministrijas iekšējo jautājumu. Mēs noteikti negrasāmies par to konkurēt," portālam sacīja Bičius.Toties viņš piebilda, ka lauksaimnieku aprindās jau sen tiek runāts par nepieciešamību samazināt birokrātisko aparātu.
Visbeidzot viņš piebilda, ka lauksaimnieku aprindās jau sen tiek runāts par nepieciešamību samazināt birokrātisko aparātu.
„Mēs noteikti esam vairākkārt runājuši par paša birokrātiskā aparāta samazināšanu, jo tas tiešām ir pārāk liels,– teica asociācijas vadītājs.
K. Mažeika: „Tas ir, maigi izsakoties, skandalozi“
Seima Lauku lietu komisijas loceklis Kęstutis Mažeika uz situāciju raugās skarbāk un saka, ka signāls lauksaimniekiem – ir ļoti slikts.
Saimnieks K. Mažeika uzskata, ka tas ir ļoti slikts signāls lauksaimniekiem.
„Situācija lauksaimniecībā ir traģiska. Reāli, skaitliski runājot, tā nekad nav bijusi tik slikta. Gan augkopība, gan lopkopība, gan piena ražošana ir vienlīdz slikta,– teica deputāts. Jau pati ideja par ministrijas darbinieku motivēšanu ar dāvanu kuponiem, viņaprāt, norāda uz dziļākām problēmām.
.
„Tas ir, maigi izsakoties, skandalozi, un vadībai būtu jāpārdomā šīs motivācijas metodes“, –, teica Mažeikas kungs. Motivāciju nevajadzētu stiprināt ar kartītēm vai dāvanām, bet gan ar darba apstākļu uzlabošanu, apmācībām, kvalifikācijas celšanas kursiem, elastīgāku darba režīmu u. c.
B. Lina: „Ja jauns – nav laiks“
Seima Lauku lietu komisijas priekšsēdētājs Broņis Rope sacīja, ka par šādu iepirkumu iepriekš nav dzirdējis, taču ir piesardzīgs.
Bronis Rope.
„Ja tas ir kaut kādu prēmiju vietā, tas ir cits jautājums – tas būtu jāpaskaidro. Ja tas ir kaut kas jauns, tad tā nav,– viņš teica. Pēc Ropes domām, ja tas ir papildu jauns motivējošs pasākums, tad laiks nav īstais.
Visbeidzot, ja tas ir papildu jauns motivējošs pasākums, tad laiks nav īstais.
„Ja tas nāk jaunā veidā, es nedomāju, ka tas ir īstais laiks un tas nav nepieciešams“, –, – piebilda parlamentārietis.
Premjerministra preses pārstāvis: ministram būs jāsniedz paskaidrojumi
Uz situāciju ir reaģējusi arī valdība. Premjerministres Ingas Ruginienes padomnieks Ignas Aļģirds Dobrovoļskas portālam Agrobite.lt sacīja, ka plānotais iepirkums rada jautājumus
.
„Laikā, kad lauksaimniecības nozare saskaras ar nopietniem izaicinājumiem – zemām piena iepirkuma cenām, pieaugošām izmaksām un sarežģītu situāciju lauksaimniekiem –, valsts iestādēm ir jābūt īpaši atbildīgām valsts līdzekļu izlietojumā“, –, – viņš teica.
Saskaņā ar premjerministra preses pārstāvja teikto, saskaņā ar premjerministra norādījumiem zemkopības ministram tuvākajā laikā tiks lūgts sniegt detalizētu informāciju par šo plānoto iepirkumu. Viņš arī atgādināja, ka ministrijām jau ir samazināti piešķīrumi un ka no iestādēm tiek sagaidīts, lai tās būtu „īpaši iejūtīgas, pieņemot lēmumus par papildu tēriņiem“.
Ja valdība kopumā atzinīgi vērtē MAF darbu krīzes pārvarēšanā, Dobrovolskas kungs norādīja, ka trūkst aktīvākas vadības no ministra puses: „Premjerministrs regulāri tiekas ar lauksaimnieku organizācijām un ir labi informēts par situāciju nozarē. Tomēr trūkst skaidrākas un aktīvākas lauksaimniecības ministra vadības, lai reaģētu uz grūtībām, ar kurām pašlaik saskaras lauksaimnieki.
.