B. Ropė: Lietuvai būtu jādod lielāks ieguldījums, kad Brisele samazina finansējumu lauksaimniekiem

Eiropas Komisijai plānojot no 2027. gada samazināt finansējumu lauksaimniecībai, tostarp par 20 % samazināt tiešos maksājumus Lietuvai, Seima Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs Broņis Rope (Bronis Ropė) apgalvo, ka Lietuvas valdībai būtu jādod lielāks ieguldījums lauksaimnieku iespējamo zaudējumu mazināšanā. 

„Valsts valdības rīcība varētu atvieglot lauksaimnieku dzīvi. (...) Tas, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis (lauksaimniekiem –BNS) ir saglabājies līdzīgā līmenī un nav aktivizēts maksimālais mehānisms, manuprāt, ir pozitīvi vērtējams. Bet ar to nepietiek," Rope pirmdien sacīja LRT radio.

Komisijai, Zemkopības ministrijai un lauksaimnieku organizācijām tagad ir jāmeklē kopīgi risinājumi, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar finansējuma samazināšanos, viņš sacīja. 

„Izstrādājot 2023-2027. gada stratēģisko plānu, mēs pārāk steidzāmies un maz apspriedāmies. Taču tagad mums ir jāmācās no šīm kļūdām un jāsēžas kopā ar lauksaimnieku organizācijām, ministriju, jāapvienojas, lai pēc 2028. gada mums patiešām būtu plāns (BNS), kas nodrošina, ka Lietuvai paredzētie 4,3 miljardi eiro tiešmaksājumu dos maksimālu labumu visiem," sacīja Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs. 

Pēc Ropes kunga domām, bažas pašlaik rada arī ierosinātie drošības pasākumi. 

„Paredzēts, ka gadījumā, ja cenas samazināsies par 10 % un ražošanas apjoms samazināsies par 10 %, tiks iedarbināts aizsardzības mehānisms un tiks piešķirtas zināmas kompensācijas. Tiek runāts par to, ka 6,5 miljardu eiro rezerves fondam vajadzētu segt vismaz lielāko daļu no tās, bet tas nav skaidrāk vai konkrētāk pateikts," sacīja Ropē. 

BNS raksta, ka Lietuva aicina Briseli palielināt ES finansējumu lauksaimniecībai un zivsaimniecībai 2028. un 2034. gadā, jo Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2027. gada atvēlētā naudas summa ir pārāk maza.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas teikto, finansējumā nav ņemts vērā arī tas, ka Lietuva ir ES austrumu pierobežas valsts, kuras kaimiņvalstis ir Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija, kas ir karastāvoklī, tāpēc ir grūti piešķirt vismaz 30 % no valsts budžeta vides aizsardzības atbalstam. 

Lietuva principā iebilst arī pret KLP iekļaušanu kopējā finansēšanas un pārvaldības sistēmā līdzās citām politikas jomām. Tā uzskata, ka KLP īstenošanas un pārvaldības modelim ir jāpaliek autonomam, balstoties uz diviem pīlāriem: tiešajiem maksājumiem un lauku attīstību, un atsevišķu finansējumu.

Lietuva 2028. un 2034. gadā saņems atbalstu 4,386 miljardu eiro apmērā jeb par 20 % mazāk nekā iepriekšējā finanšu perspektīvā (5,485 miljardi eiro)

.