Copa-Cogeca kartupeļu un cietes darba grupas sanāksmē izceltas galvenās audzētāju bažas
Šogad Eiropas kartupeļu tirgu raksturo ievērojams kartupeļu pārpalikums, kas ir izraisījis strauju cenu kritumu un radījis lielas problēmas visiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši audzētājiem, saka Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas eksperte Zofija Cironkiene.
Kartolu platības galvenajos kartupeļu audzēšanas un pārstrādes tirgos (Beļģijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē) ir palielinājušās par 7% (līdz 608 000 ha; aptuveni par 40 000 ha vairāk nekā 2024. gadā). Paredzams, ka kopējais ražas apjoms sasniegs 27,3 miljonus tonnu; tas ir par 11 % (2,65 miljoniem tonnu) vairāk nekā 2024. gadā.
Atbilstoši ziņojumam tirgi nespēj absorbēt šo apjomu. Cenas ir samazinājušās līdz zemākajam līmenim vairāku gadu laikā. Nākotnes līgumu cenas (Leipcigā) 2025. gada augustā samazinājās līdz 7,50 euro par tonnu. Salīdzinājumam: martā (stādīšanas sezonā) šī cena bija 22 eiro par tonnu, bet martā (stādīšanas sezonā) - 23 eiro par tonnu.
Polijā vairumtirdzniecības cenas ir nokritušas līdz €0,05–€0,07 par kilogramu, kas, pēc dažu audzētāju datiem, ir vairākas reizes zemākas par izmaksām. Kartupeļi, kas izaudzēti bez līguma, bieži tiek novirzīti lētākajiem kanāliem, piemēram, dzīvnieku barībai vai biodegvielai.
.
Eiropas kartupeļu pārstrādātāji samazina pārstrādes apjomus, jo pieaug Indijas (eksports palielinājies par 35 %) un Ķīnas (eksports palielinājies par 75 %) konkurence, kas ierobežo Eiropas produktu pārdošanu Āzijas un Tuvo Austrumu tirgos. Eksportu uz ASV kavē 15 % importa tarifs.
.
Audzētāji papildināja statistikas informāciju ar informāciju par aktuālākajām problēmām nozarē:
• Augu aizsardzības līdzekļu trūkums: efektīvi līdzekļi ir aizliegti, un solītie bioloģiskie aizstājēji vēl nav reģistrēti. Veselīgu kartupeļu audzēšana kļūst riskantāka un dārgāka.
• Kaitēkļi un slimības: izplatās jauni un esošie kaitēkļi (piemēram, vīrusus pārnēsājošās cikādes, kartupeļu lapgrauži), un trūkst efektīvu līdzekļu to apkarošanai
• Klimata pārmaiņas un vides prasības: siltās ziemas un prasība saglabāt augsnes segu ziemas laikā ļauj slimību kaitēkļiem pārziemot augu atliekās. Tas novērš ilgākas augsekas efektu un veicina slimību izplatību jau pavasarī.
Tādējādi tiek novērsta ilgākas augsekas ietekme un veicināta slimību izplatība jau pavasarī.
Lai kaitēkļu un slimību apkarošana būtu ilgtspējīga, audzētāji pieprasa, lai no saraksta vairs netiktu svītrotas aktīvās vielas, līdz tiek reģistrēta efektīva viela. Atcelt prasības, kas kavē agronomisko pasākumu īstenošanu siltāku ziemu apstākļos (piemēram, pielāgot prasības attiecībā uz augsnes segumu/smiltsargu).
Tā arī aicina kritiski pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1107/2009, izveidot pētniecības kopas un tīklus (valsts, starptautiskus, starpdisciplinārus), stiprināt sadarbību starp ķīmijas rūpniecību, pētniecības iestādēm un lauksaimniekiem, paredzot pareizus stimulus (finansiālus, administratīvus) inovāciju veicināšanai.
Jācenšas panākt lielāku godīgumu sabiedriskajās debatēs par PPP nozīmi un ieguvumiem, lai nodrošinātu vietējo un pieejamu kartupeļu ražu
.Copa-Cogeca vēlreiz apsprieda EK priekšlikumus par turpmāko DFS un KLP, kurus EK dēvē par "ambicioziem ambiciozai Eiropai"
.Bet galvenās izmaiņas ir tādas, ka tiek atcelta divu pīlāru sistēma. Tie tiek apvienoti vienā finanšu fondā, kas ietilpst plašākā nacionālo un reģionālo partnerības plānu (NRPP) ietvaros. Turklāt lauksaimniecībai paredzētais budžets tiek samazināts par aptuveni 20 %.
„Nebūs vairs atsevišķas, paredzamas lauku attīstības finansējuma pozīcijas, un investīciju un vides pasākumi konkurēs par līdzekļiem ar tiešajiem maksājumiem“, teikts ziņojumā.
Audzētāji ir nobažījušies, ka, ja tiks pieņemts NRDP modelis, vides finansējumam vairs nebūs atsevišķa avota, un tas var izkropļot konkurētspēju, jo vides shēmu finansējums ES valstīs ir nevienmērīgs.
.
Spēkā esošo lauksaimniecības rezervi aizstās "Vienotais drošības tīkls", kas paredzēts krīžu pārvarēšanai. Plānots, ka 2028.-2034. gadā šī rezerve saņems 6,3 miljardus euro.
