Lauksaimniekiem uzbrūk ar telefona zvaniem, naudas nav, un A. Palionis situāciju vairāk vēro no malas.
Zemkopības ministrijas (ZM) un tās pakļautībā esošās Nacionālās maksājumu aģentūras (NVA) rīcība rada arvien vairāk jautājumu. Iestāžu oficiālās atbildes liecina, ka iztrūkums 20 miljonu eiro apmērā 2014. Oficiāls lēmums vēl nav pieņemts, un lauksaimnieki, kuri ir iekļauti sarakstā, pastāvīgi saņem zvanus un spiedienu no NMA darbiniekiem.
27 miljonu eiro caurums
Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju, ZMJF šogad jau 4 reizes ir vērsusies Finanšu ministrijā pēc finansējuma, lai pabeigtu 2014–2020. gada PRP programmu un nodrošinātu 2023–2027. gada stratēģiskajā plānā paredzēto saistību izpildi. Pirmais pieprasījums tika iesniegts jau 2025. gada 4. aprīlī. Saskaņā ar IZM sniegto informāciju visus aicinājumus izraisīja NMA prognozes par finansējuma iztrūkumu. Tas nozīmē, ka iestādes jau no pavasara varēja paredzēt, ka 2014–2020. gada perioda noslēgumam draud nopietna finanšu krīze. Turklāt neviena no apelācijām līdz šim nav atrisināta.
„Finanšu ministrijai iesniegtā kopējā galīgā papildu līdzfinansējuma prasība līdzfinansējumam, pamatojoties uz NMA sniegto informāciju, ir 27,033 miljoni eiro, kā to pārskatījusi Zemkopības ministrija.
Turklāt Ministru kabineta sēdē, kurā šis jautājums tika apspriests, ZMM pat nebija starp iestādēm, kas pieprasīja piešķirt pārbudžeta apropriācijas. Ja problēma bija zināma jau kopš aprīļa, kāpēc zemkopības ministrs Andrjus Palionis, kurš pirms iecelšanas amatā bija zemkopības ministra vietnieks, nesazinājās ar valdību septembrī, kad iztrūkums jau bija sasniedzis 23 miljonus eiro?
„Zemkopības ministrija nepieprasa papildu līdzekļus valdībai, bet gan Finanšu ministrijai, jo saskaņā ar Likuma par Lietuvas Republikas 2025. līdz 2027. gada budžeta apstiprināšanu 13. panta 3. punkta 1. apakšpunkta b) daļu tieši Finanšu ministrijai ir piešķirtas tiesības aizņemties valsts vārdā, ja ir nepieciešams atmaksāt izdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības finansēto pasākumu īstenošanu," apgalvo ZMA.
„Šindlera saraksts“ un spiediens uz lauksaimniekiem
Vairāk jautājumu rada NMA prakse. Aģentūras darbinieki zvana lauksaimniekiem, kas iekļauti 163 lauksaimnieku sarakstā, kuriem pašlaik ir nepietiekams finansējums pasākumā "Ieguldījumi lauku saimniecībās", un aicina viņus piekrist mainīt projektu finansējuma avotu no KCR uz Stratēģisko plānu.
Saimnieki neslēpj savas bažas. "Ja jūs nepiekritīsiet, jūs kādu laiku var nesaņemt naudu. Dod viņiem laiku padomāt un atsaukties. Ja es šogad nesamaksāšu saviem piegādātājiem, – parādi būs kosmiski, bankas var vairs neizsniegt aizdevumus“, –, – viens lauksaimnieks apsprieda slēgtā „Facebook“ grupā. „Ja mēs nepiekritīsim, mēs nesaņemsim vēstuli –. Ja mēs vienosimies, es saņemšu vēstuli, kurā piekritīs, ka nauda tiks izmaksāta no cita fonda, un, kurš nepiekritīs, darbinieks pats nezina, kas notiks“, –, – ziņoja cits lauksaimnieks.
Vai tas nav sava veida šantāža – vai nu tu piekrīti, vai arī gaidi nezināmu laiku un riskē bankrotēt? No savas puses MAF apgalvo, ka tas ir tikai tehnisks paziņojums. Taču šķiet, ka NMA izdara spiedienu uz atbalsta saņēmējiem, lai tie uzņemtos risku, ka valsts pati savlaicīgi nespēj samaksāt savas saistības, nevis valsts
.Kad deklarācijas netiek pildītas
13. novembris. Parlamentārās komunikācijas ministrija 18. novembrī nāca klajā ar paziņojumu presei, norādot, ka lauksaimniecības un pārtikas politika ir atzīta par stratēģiski svarīgu valsts drošībai.
„Paredzams, ka līdz ar grozījumiem pārtikas nodrošinājums, kas tiek saprasts kā process no lauka līdz galdam, kļūs par valsts prioritāti. Tāpat tiek cerēts, ka tas ļaus lauksaimniecības un pārtikas nozarei veidot un attīstīt ilgtspējīgu, noturīgu un pašpietiekamu valsts pārtikas nodrošinājuma sistēmu, nodrošinot lauksaimniecības un pārtikas nozares funkcionalitāti un ilgtspējīgu pārtikas piegādi patērētājiem," teikts paziņojumā. Diemžēl pagaidām tas viss, šķiet, ir tikai runas un reālas rīcības un politiskās gribas trūkums.Audrius Vanags, Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs, piekrīt
.„Nav vienas pareizās puses – vaina par situāciju, ar ko saskaramies, būtu jāuzņemas visiem“, –, – teica Vanagas kungs.
Vaizmājot, daži lauksaimnieki patiešām saskaras ar nopietnām grūtībām projektu īstenošanā, taču ir arī tādi, kuri nesteidzas ar projektu īstenošanu, viņš sacīja.
Vanags norādīja, ka daži lauksaimnieki patiešām saskaras ar nopietnām grūtībām projektu īstenošanā.
„Ministrijai trūka komunikācijas ar projektu iesniedzējiem, lai uzzinātu reālo situāciju par to, kā tiek īstenoti projekti. Arī konsultanti varēja izvērtēt situāciju, ka, īpaši būvniecības projektiem, nebija labs lēmums paredzēt ievērojami lielāku investīciju līdzekļu daļu, kas nepieciešama noslēguma maksājuma pieprasījumam," turpināja LĢAA priekšsēdētājs.
Bet pārsteidzošākais ir tas, ka, pēc Vanaga kunga teiktā, šī situācija patiesībā nav pirmā reize un iepriekš iztrūkumu segšanai vienmēr tika izmantots valsts budžets. Tāpēc ir pārsteidzoši, ka šoreiz lauksaimniecība, kas ir atzīta par stratēģiski svarīgu jomu, tiek atstāta valsts malā.
Zemkopības ministrs Palionis, šķiet, ir drīzāk statistiķis, kas situāciju vēro no malas. Ja tā turpināsies, lauksaimnieku uzticības kredīts, ko Palionim uzticējuši lauksaimnieki, izsīks ātrāk, nekā varētu domāt.
