Deputāti un ministrija nav vienisprātis par nepieciešamību regulēt kormorānu populāciju

Apkārtējās vides ministrija ierosina vairākus gadus uzraudzīt jūras kraukļu populācijas dinamiku, pirms lemt par tās optimālo lielumu, un parlamentārieši ierosina veikt stingrākus pasākumus, lai regulētu to skaitu un kaitējumu, ko tie nodara zivju audzētājiem.

Parlamenta Lauku lietu komiteja ierosina izskaust kormorānus zivju dīķu tuvumā, savukārt tuvāk Baltijas jūrai to populāciju varētu saglabāt. 

Kęstutis Mažeika, komitejas priekšsēdētājs un demokrātu grupas "Lietuvas vārdā" pārstāvis, ierosina, lai ministrija vairs neregulētu kormorānu kolonijas 5 kilometru rādiusā no zivjaudzētavām un uz diviem gadiem atceltu to medību kvotas. Viņš arī ierosina iesaldēt šo putnu olas, lai regulētu to populāciju.  

„Pat olu sasaldēšana tiks veikta pēc iespējas ātrāk, šogad tajās teritorijās, kur kolonijas atrodas vistuvāk zivju audzētavām“, sacīja Mažeika, kad komiteja šonedēļ apsprieda kormorānu populācijas pārvaldību.  

„Un tur, kur tie barojas ar kormorāniem un citu jūras faunu, lai šo populāciju atbalsta“, –, – viņš piebilda.  

Šobrīd Vides ministrija ieņem citu nostāju – kādu laiku novērot kormorānu populāciju un tad pieņemt lēmumus.

„Skatoties uz skaitļiem (kormorānu – BNS), tika pieņemts lēmums kādu laiku novērot populācijas dinamiku, lai redzētu, kādā virzienā viss attīstīsies“, –, – komisijai sacīja vides ministra vietnieks Ramūnas Krugelis.

Kormorānu populācija ir nostabilizējusies, viņš sacīja, ka pēdējos gados to skaits ir samazinājies, tostarp Kuršu kāpā, kur šobrīd ligzdo par 200 pāriem mazāk.  

K. Mažeika atgādināja vides ministra 2013. gada rīkojumu līdz 2018. gadam samazināt kormorānu populāciju līdz 2000 ligzdojošo pāru. 

„Cik man zināms, populācija ir daudz lielāka tikai Juodkrante vien,“teica K. Mažeika. 

„Valstnieks“Broņis Rope uzsvēra, ka komisijas apspriedes par kormorānu nodarīto kaitējumu zivju biznesam ilgst jau gadiem un vairāk līdzinās semināriem, nevis problēmu risināšanai. Viņš ierosināja, ka Vides ministrijai divu mēnešu laikā jāsagatavo un jāiesniedz konkrēts plāns par to, kā tiks īstenots 2013. gada ministra rīkojums. 

Kazys Starkevičius, konservators, ierosināja lemt, vai jāaizsargā visi kormorāni vai tikai lielie. Viņš sacīja, ka Eiropas Komisija ir atbildējusi, ka aizsargājama ir cita pasuga, nevis lielais kormorāns. 

„Kāpēc mēs visus putnus saliekam kopā? Vai mēs zinām, cik daudz mums ir patiesi aizsargājamu putnu?" “– viņš jautāja. 

Vides ministrijas Dabas aizsardzības politikas grupas vadītājs Algis Klimavičius sacīja, ka mazie un Aristoteļa kormorāni tiek uzskatīti par apdraudētiem.

Rimants Jurgelionis, zivju audzētavas "Islauzas" pārstāvis, apgalvo, ka kormorānu nodarītais kaitējums tiek lēsts 1 miljona eiro apmērā, ieskaitot zaudējumus zivīm un mednieku izmaksas.

Akvakultūras un zivju produktu ražotāju nacionālās asociācijas vadītājs Rolands Morkūnas lēš, ka Lietuvā pašlaik ir 8500 ligzdojošo kormorānu pāru un aptuveni 18 000 kormorānu mazuļu.       

Saskaņā ar Valsts aizsargājamo teritoriju dienesta datiem, 2021., 2022., 2022. gadā – Lietuvā ligzdos 9,2 tūkstoši, 2023. gadā – 7,8 tūkstoši lielo jūraskraukļu pāru, bet 2024. gadā, pēc sākotnējām aplēsēm, aizsargājamās teritorijās ligzdos 7,6 tūkstoši lielo jūraskraukļu pāru.

Pēc iestāžu datiem, pēdējos gados nošauto jūraskraukļu skaits pieaug: 2021. gadā nošauto putnu skaits bija 3,3 tūkstoši, 2022. gadā - 4,7 tūkstoši, bet 2023. gadā - 6,1 tūkstotis  

Lietuvā ir astoņas lielo jūraskraukļu kolonijas, no kurām lielākās atrodas Juodkrantes un Rusnes arhipelāgā