Lauksaimnieki centīsies mudināt Palionis strādāt, izmantojot "kūtsmēslu apsaimniekošanas plāna" prezentāciju Viļņā.

Lietuvas piena ražotāju organizētajā protesta akcijā Lietuvas Lauksaimnieku savienības priekšsēdētāja vietniece Zita Dargiene aktualizēja vienu no aktuālākajiem jautājumiem piena nozarē - kūtsmēslu mēslošanas plānus. Viņa viņu prasības nosauca par pārmērīgu birokrātisku mehānismu, kas nedod nekādu reālu labumu. "Ja tiesību akts divu gadu laikā tiek mainīts 7 reizes, tas vairs nav veselības zīme, “, –, – teica lauksaimniece. Šī biežā nomaiņas prakse, pēc viņas teiktā, ir radījusi haosu, kurā grūti orientēties pat pašām iestādēm, tāpēc lauksaimnieki 14. maijā centīsies panākt, lai tas tiktu pieņemts. Lauksaimniekiem 14. maijā Viļņā būs jāveic publiska prezentācija par šo jautājumu.

Nesaskaņotība

Lietuvā 2026. gada 16. martā lauksaimniecības ministrs Andrjus Palionis (Andrius Palionis) informēja Seima Lauku lietu komiteju, valdību un Lietuvas Lauksaimnieku savienību, ka ir samazināts administratīvais slogs un ka mēslošanas plāni vairs nav jāsastāda tiem, kuri izmanto tikai kūtsmēslus vai vircu. Tomēr Z. Dargienė apgalvo, ka reālā situācija ir sarežģītāka; pašreizējā kārtība joprojām paredz gadījumus, kad šādi plāni ir obligāti.

Ja platība pārsniedz 30 hektārus, tad mēslošanas plāns kļūst nepieciešams, ja ar kūtsmēsliem vai vircu mēslojumu tiek mēslotas konkrētas kultūras, ievērojot atļauto slāpekļa normu 170 kg uz hektāru. Lauksaimniece min arī konkrētus piemērus, kas, viņasprāt, liecina par sistēmas neloģiskumu: vienā gadījumā plāns ir nepieciešams maziem vai sēklas kartupeļiem, bet citā gadījumā par tādu pašu normu lieliem kartupeļiem plāns nav nepieciešams. Līdzīga situācija ir ar augu kombinācijām; atsevišķiem augiem plāns nav vajadzīgs, bet augu maisījumam plāns kļūst obligāts. Šie ir tikai daži no piemēriem, kas liecina par regulas nekonsekvenci.

.

Formāla prasība

Pasākumā, pēc Dargienes kundzes domām, veidojas paradokss: ne lauksaimnieki, ne kontroles iestādes pilnībā nesaprot, kādi ir noteikumi.

„Gan NVA, gan lauksaimnieki un pat pati ministrija ir apmaldījušies un diez vai zina, kādi tiesību akti šobrīd ir spēkā“, –, – viņa teica.

Lielākā problēma, pēc viņas teiktā, ir ne tikai pastāvīgi mainīgās prasības, bet arī pati mēslošanas plānu būtība, kuriem reālajā lauksaimniecībā nav nekādas nozīmes.

Nitrātu direktīvā ir skaidri noteikts pamatlimits – augsnē nedrīkst nonākt vairāk par 170 kg slāpekļa uz hektāru. Tomēr Lietuvā papildus tiek prasīts, lai mēslošanas plāni tiktu izstrādāti tieši kūtsmēsliem un vircu mēslojumam, lai gan, pēc Z. Dargienes teiktā, šāds pienākums ES līmenī nav obligāts. Direktīvā mēslošanas plāni un uzskaite ir minēti kā brīvprātīgs pasākums, nevis obligāta prasība.

Turklāt tas norāda arī uz plašāku problēmu – atšķirīgu izpratni par pašu terminu "mēslošanas plāns".

Saskaņā ar Z. Dargienes teikto, starptautiskajā praksē ar mēslošanas plānu saprot sabalansētu minerālmēslu vajadzību aprēķinu, ņemot vērā augsnes īpašības, plānoto ražu, kultūraugus, pirmssējas un citus agronomiskos faktorus. Šajā gadījumā kūtsmēsli ir tikai viens no mainīgajiem lielumiem, nevis galvenais plānošanas objekts. Tikmēr Lietuvā, kā viņa apgalvo, kūtsmēslu un vircas regulējumā ir izmantota izkropļota pieeja, faktiski padarot mēslošanas plānu obligātu tikai lopkopības saimniecībām.„Ja vairs nevar mēslot, tad kāda jēga vispār ir mēslošanas plānam?“ – retoriski jautā Z. Dargienė. Viņa norāda, ka kontroles praksē parasti tiek pārbaudīta nevis apaugļošana, bet gan tas, vai ir sagatavots pats dokuments. Tas padara sistēmu formālu, viņa apgalvo, – – ir svarīgi, ka plāns ir, bet reālie agronomiskie lēmumi paliek otrajā plānā.

Laika un finanšu izmaksas

Šīs kārtības ekonomiskā puse arī ir saspringta. Pēc Z. Dargienes teiktā, mēslošanas plāna sastādīšana vienai saimniecībai vidēji izmaksā vairāk nekā 1 000 eiro. Tas jo īpaši attiecas uz pašreizējo situāciju, kad piena nozarē ir vērojama cenu stagnācija vai kritums. Ja saimniecība tiek pārbaudīta un tai nav plāna, var tikt piemērotas sankcijas par visiem maksājumiem, tāpēc lauksaimnieki ir spiesti izstrādāt plānu pat tad, ja viņi šaubās par šāda dokumenta lietderību.

Dalījums, kas rada neapmierinātību, ir arī dialoga trūkums ar iestādēm. Saskaņā ar lauksaimnieku pārstāvja teikto aprīļa vidū notikušajā sanāksmē tika izteiktas 16 sociālo partneru piezīmes, taču neviena no tām netika ņemta vērā. Tas, pēc viņas teiktā, liecina par to, ka diskusijas notiek formāli, bet lauksaimnieku reāla iesaiste lēmumu pieņemšanā joprojām ir ierobežota

.

„Mēs, lauksaimnieki, neesam pret reāliem mēslošanas plāniem. Mēs esam par reāliem, kuros tiek izmantoti minerālmēsli un pārsniegta ieteicamā norma uz vienu augu," viņa norādīja.

MFA nostāja

Zemkopības ministrija (ZM), savukārt, ieņem pretēju nostāju. Tā uzsver, ka mēslošanas plānu izstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Eiropas Savienības saistības un nodrošinātu vides aizsardzību.

MAFF apgalvo, ka šādi plāni palīdz novērst slāpekļa pārpalikuma nokļūšanu ūdenstecēs un ir viegli sastādāmi – lauksaimnieki var izmantot bezmaksas plānošanas rīku Pieteikumu informācijas sistēmā. Turklāt ministrija uzsver, ka šīs prasības būtiski neietekmē saimniecību konkurētspēju vai nozares izdzīvošanu.

Ministrija uzsver, ka šīs prasības būtiski neietekmē saimniecību konkurētspēju vai nozares izdzīvošanu.

Toties tieši šeit parādās būtiskas atšķirības pieejā. Lauksaimnieki uzskata mēslošanas plānus par formālu, dārgu dokumentu bez reālas vērtības, savukārt ministrija tos uzskata par nepieciešamu un samērīgu instrumentu, kas palīdz izpildīt ES prasības. Arī pati Nitrātu direktīva tiek interpretēta atšķirīgi, lauksaimniekiem uzsverot direktīvas brīvprātīgo raksturu, bet ministrijai uzsverot pienākumu nodrošināt kontroli un izsekojamību.

Zemkopji apgalvo, ka šoreiz viņi negrasās atkāpties un centīsies panākt reālas pārmaiņas, un viena no viņu prasībām ir tiešs dialogs ar lēmumu pieņēmējiem

.

„Mēs pat uz nākamo sanāksmi nedosimies bez ministra – beidzot šai procedūrai ir jāmainās“, – saka Z. "Ja Zemkopības ministrija un Vides ministrija turpinās uzkarināt lauksaimniekiem kaklasiksnas pārlieku lielo prasību dēļ sagatavot mēslošanas plānus kūtsmēsliem vai vircas mēslojumam, tad vēlos paziņot, ka lauksaimnieku kopiena 14. maijā 2026.05.2026. pie Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas plāno rīkot protesta akciju, kurā plānots birokrātiem informācijai nogādāt kūtsmēslus un vircu.

Ministrija norāda, ka pašlaik tiek pārskatīta mēslošanas plānu izstrādes kārtība un notiek diskusijas ar sociālajiem partneriem, taču konkrētu termiņu, kad varētu notikt izmaiņas, pagaidām nav norādījusi.