ILTE statistikas līkloči: maz noraidījumu vai maz pieteikumu?

Valsts attīstības banka ILTE paziņo, ka 2025. gadā no 297 pieteikumiem lauksaimniecības nozarē noraidīti tikai 3. Tas ir tikai viens procents, kas rada iespaidu, ka lauksaimniekiem finansējums ir viegli pieejams. Bet vai šis skaitlis pilnībā atspoguļo realitāti?

?

Pašas ILTE sniegtās atbildes liecina par svarīgu detaļu – iestāde izvērtē tikai tos pieteikumus, kas to sasniedz. Tikmēr finansēšanas partneri – bankas un krājaizdevu sabiedrības pieņem lēmumus par aizdevumu piešķiršanu. Turklāt pati ILTE norāda, ka tā ierosina statistiku par finansējuma partneru noraidītajiem vai nesasniegtajiem pieteikumiem nodot pašām finanšu iestādēm. Vai tas nozīmē, ka vienuviet nav pilnīgas informācijas par to, cik daudz lauksaimnieku faktiski nesaņem finansējumu?

?

Sistēma redz tikai daļu no procesa

Lietuvas krājaizdevu sabiedrību (KKS) pārstāvji apstiprina, ka finansēšanas process ir daudz sarežģītāks, nekā liecina oficiālā statistika.

„Tas nav vienpakāpju process. Vispirms projektus izvērtē Nacionālā maksājumu aģentūra un pēc tam - finanšu iestādes," komentē Lietuvas Centrālās kredītu savienības Kredītu departamenta projektu vadītāja Kristina Dovidonienė

.

Viņa stāsta, ka līdz galīgajam vērtējumam parasti nonāk projekti, kas jau ir „pietiekami labi sagatavoti“, tāpēc šajā posmā nav daudz negatīvu lēmumu. Tomēr galvenā problēma ir tā, kas šajā posmā paliek ārpus šī posma.

„Mums nav pilnīga priekšstata par iepriekšējiem posmiem – cik daudz potenciālo pieteikumu iesniedzēju nolemj vispār neturpināt darbu“, – viņa atzīst.

Pieteikumi pazūd vēl pirms izvērtēšanas

Faktu, ka daļa lauksaimnieku „atkrīt“ vēl pirms oficiālā izvērtējuma veikšanas, apstiprina arī finanšu konsultanti.

„Dažkārt lauksaimnieki paši atsauc savus pieteikumus. Reizēm kredītiestāžu vadītāji tiek informēti, ka šāds lauksaimnieks garantiju nesaņems, tāpēc vienīgais, kas atliek, ir atsaukt pieteikumu," saka Ignas Jankauskas, finanšu konsultants un MB „Skaiču zemdirbjiem“ vadītājs.

Vis gan viņš uzsver, ka pats tieši šādus gadījumus nav fiksējis, bet ir dzirdējis par tiem no tirgus dalībniekiem.

Vis gan viņš uzsver, ka pats tieši šādus gadījumus nav fiksējis, bet ir dzirdējis par tiem no tirgus dalībniekiem.

Tas, viņaprāt, varētu izskaidrot, kāpēc oficiālu noraidījumu gandrīz nav – bieži vien ILTE nonāk tikai tie projekti, kas jau iepriekš tiek uzskatīti par "drošiem".

I. Jankauskas norāda uz vēl vienu svarīgu aspektu – pieteikumu atlasi pirms to iesniegšanas.

„Visticamāk, tiek nosūtīti tikai ļoti droši projekti, tiek ņemta vismazākā garantija, lai saņemtu procentu kompensāciju“, –, – viņš saka, skaidrojot, ka tas nozīmē, ka daļa lauksaimnieku tiek izslēgti no sistēmas vēl pirms oficiālās statistikas saņemšanas.

&dquo;Lauksaimniecībā ir tā, ka kredītu var saņemt tikai tad, ja ir garantija, tāpēc kredītiestādes ņem mazāko garantiju, par kuru kredītņēmējam ir jāmaksā, un tikai tad var pieprasīt procentu kompensāciju“, skaidro eksperts.

Pieteikumu apjomi un uzticība samazinās

Dar viens signāls, kas rada jautājumus – vispārējais finansēšanas aktivitātes kritums

.

„Pieteikumu iesniegšanas aktivitāte pati par sevi ir samazinājusies līdz vēsturiski zemākajam līmenim. Mēs esam atgriezušies gandrīz 10 gadus atpakaļ ar garantiju sniegšanu,– saka I. Jankauskas.

Tas var liecināt nevis par situācijas uzlabošanos, bet drīzāk par uzticības mazināšanos sistēmai, viņš teica.

Tas var liecināt nevis par situācijas uzlabošanos, bet drīzāk par uzticības mazināšanos sistēmai, viņš teica.

Tādu tendenci apstiprina arī Seima deputāts Valius Ąžuols: „Agrāk lauksaimniecībai tika aizdoti aptuveni 120 miljoni eiro gadā, tagad –20–30 miljoni eiro.“

Oficiālos skaitļus apšauba arī Seima Lauku lietu komisijas priekšsēdētājs Broņis Rope.

Bronis Ropē.

„Iespējams, tikai trīs no jau pieņemtajiem pieteikumiem ir noraidīti, bet cik no tiem nav pieņemti –, nav skaidrs“, –, – saka viņš.

Tā pašā laikā arī deputāts Kēstutis Mažeika norāda, ka daļa lauksaimnieku vispār vairs neuzticas šai sistēmai.

„Daudzas saimniecības negaida, ka saņems finansējumu, neatbilst noteiktajiem kritērijiem un nevēlas mocīties ar procedūru atkārtošanu“, –, – viņš saka.

Vai valsts vispār zina patieso skaitli?

„Es domāju, ka nezina un varbūt pat nevēlas zināt“, –, – saka K. Mažeika.

Toties deputāts V. Ąžuols sniedz pavisam citu mērogu: „Aptauja, lai arī neliela, liecina, ka lauksaimniecībai šobrīd trūkst vairāk nekā miljards eiro.“

Šie skaitļi diez vai sader kopā. No vienas puses, – oficiālie skaitļi par tikai trīs noraidītiem pieteikumiem, no otras puses, – politiķu nosaukumi par finansējuma iztrūkumu miljardu apmērā.

Dati ir sadalīti starp dažādām institūcijām – bankām, krājaizdevu sabiedrībām un valsts iestādēm, un daži lauksaimnieki, iespējams, izstājās no procesa, pirms ir pieejama oficiālā statistika. Tātad, vai sistēma patiešām darbojas efektīvi, ja ir redzams tikai šaurs pārskats par visu situāciju?