Brisele pastiprina spiedienu uz Zaļā darījuma izstrādi
Četurtdien Briselē notikušajā ES Vides padomes ārkārtas sanāksmē vides ministri apsprieda grozījumu ES klimata regulā, kurā ierosināts mērķis līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Pamatojoties uz ES noteiktajiem 2030. gada mērķiem samazināt SEG emisijas par 55 % un nodrošināt klimatneitralitāti, kā arī uz ES 2040. gada klimata mērķa priekšlikumu, sanāksmē tika apstiprināts ES paziņojums par nodomu veikt valstiski saistošus pasākumus, paredzot indikatīvu 2035. gada SEG emisiju samazināšanas mērķi saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ko ES plāno iesniegt līdz šim gadam. ES plāno pieņemt Parīzes nolīgumu līdz šā gada beigām, lai to varētu pieņemt ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) pušu konferencē šā gada novembrī.
„Lietuva var atbalstīt šos mērķus ar skaidri definētiem īstenošanas nosacījumiem un elastības pasākumiem. Mēs arī vēlamies ņemt vērā katras valsts īpatnības un atsevišķu nozaru potenciālu samazināt SEG – mums jāvadās pēc solidaritātes principa un vienmērīgi jāsadala atbildība starp dalībvalstīm. Ir svarīgi nodrošināt nepieciešamos resursus un instrumentus: ES finansējumu, inovatīvas tīras tehnoloģijas un pareizu pārveidi," sacīja vides ministra vietniece Aira Paliukėnaitė, kura piedalījās sanāksmē. Ar Eiropas Komisijas priekšlikumu līdz 2040. gadam samazināt SEG emisijas par 90 % iepazīstināja Eiropas Komisijas ģenerāldirektors Dž. Eiropas Komisija 2011. gada 2. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu noteikt ES mērķi līdz 2020. Tajā pašā laikā regulā ir noteikti elastības pasākumi un 18 veicinoši nosacījumi, lai nodrošinātu, ka šis mērķis tiek sasniegts rentablā un sociāli taisnīgā veidā.
Piedāvātajā priekšlikumā galvenā uzmanība pievērsta ES konkurētspējai, vienkāršotam regulējumam un tehnoloģiskai neitralitātei. Trīs elastīguma pasākumi nodrošinās dalībvalstīm lielāku elastību emisiju samazināšanā dažādās nozarēs, iespēju izmantot ilgtermiņa rūpnieciskos oglekļa piesaistītājus ES ETS un iespēju no 2036. gada izmantot starptautiskos emisiju samazināšanas kredītus, lai kompensētu mērķus.
