Lauksaimnieki gaida risinājumus, bet Palionis atkal runā par "palīdzību nākotnē"

Ja piena nozarē tiek zvanīts trauksmes zvaniem, lauksaimnieki turpina dzirdēt valdības solījumus par apsvērtajiem pasākumiem un iespējamiem risinājumiem. Ceturtdien valdības stundā lauksaimniecības ministrs Andrjus Palionis atzina, ka situācija piena nozarē ir – sarežģīta, taču viņš nenorādīja konkrētu steidzamu finansiālu atbalstu lauksaimniekiem.

Vai ILTE atrisinās problēmu?

Seima Lauku lietu komisijas priekšsēdētājs Broņis Rope jautāja ministram, kādi pasākumi šodien reāli tiek gatavoti piensaimniekiem, kuri, pēc viņa teiktā, jau šobrīd saskaras ar izdzīvošanas problēmu.

Stāva, ka piena lopkopji jau šobrīd ir saskārušies ar izdzīvošanas problēmu.

„Piena nozare šodien ir īpaši sarežģītā situācijā, un tā kļūst arvien sliktāka“, – valdības stundā sacīja B. Rope.

Savā atbildē ministrs pievērsa uzmanību atviegloto aizdevumu shēmai ar ILTE starpniecību, kas tika uzsākta 4. maijā. Viņš sacīja, ka pirmajā dienā jau ir saņemti 45 pieteikumi un ka šim instrumentam būtu jāpalīdz saimniecībām stabilizēt apgrozāmo kapitālu.

Bet lauksaimnieku organizācijas un daži politiķi norāda, ka aizdevums nav dotācija. Ja saimniecības strādā ar zaudējumiem, papildu saistības tikai atliek problēmu uz nākotni. To atzīst arī pats Ropes kungs

.

„Aizdevums ir aizdevums, un ne visi par to ir apmierināti. Ja darbība ir zaudējumus nesoša, tad aizdevums problēmu mazinās, bet tas problēmu tikai palielinās," piektdien portālam sacīja deputāts.

Pēc viņa domām, pašreizējais ILTE pasākums – ir nepieciešams, bet ierobežots. Tā rīcībā ir aptuveni 40 miljoni eiro, un kas notiks, kad šie līdzekļi beigsies, – vēl nav skaidrs.

„Tiek runāts, ka tas tiks papildināts ar naudu, kas palikusi pāri no citām ministrijām. Tikai šobrīd nav vajadzības, bet es ceru, ka tiks rasts risinājums," sacīja Rope.

"

Bet šobrīd nav vajadzības, bet es ceru, ka tiks rasts risinājums," sacīja Rope.

Atzīmē, ka oficiāla vēršanās EK vēl nav iesniegta

Lielākais jautājums joprojām ir par tiešo finansiālo atbalstu piena nozarei. Ministrs Palionis valdības laikrakstam "Valdības stunda" pastāstīja, ka šonedēļ Kiprā tikās ar Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisāru, lai apspriestu Lietuvas sarežģīto situāciju.

„Komisārs apsolīja vēlreiz pievērsties mūsu konkrētajai situācijai“, – teica ministrs.

Visbeidzot, Eiropas Komisija nesniedza nekādas konkrētas saistības vai termiņus. Turklāt Lietuva līdz šim nav iesniegusi oficiālu rakstisku nostāju par atbalstu piena nozarei.

.

B. Ropė atzīst, ka Briselē bieži vien pirmais solis ir politiskās vienprātības meklēšana no mutes mutē, taču tas nemaina faktu, ka lauksaimnieki joprojām ir neziņā.

„Acīmredzot viņi to nenodod rakstiski, kamēr nav mutiskas vienošanās“, –, – viņš prāto.

Vai – jaunais Piena likums darbosies?

Pēc Ropes domām, ilgtermiņa problēmas risinājumam vajadzētu būt jaunam Piena likumam, kura mērķis ir ieviest ilgāka termiņa iepirkuma līgumus, saskaņot cenu noteikšanu un ierobežot pašlaik ļoti nevienlīdzīgos piemaksu maksājumus. Pašlaik, pēc viņa teiktā, piena iepirkšanas sistēma Lietuvā ir izkropļota.

„Cenu nosaka pircējs, jo tas ir viņa interesēs“, – teica deputāts.

Politiķis cer, ka likums tiks pieņemts šajā pavasara sesijā. Taču pat viņš atzīst, – ka likuma ietekme būs ilgtermiņa, un dažām saimniecībām palīdzība nepieciešama jau tagad.

„Efektīvākas saimniecības var aizņemties. Citām ir nepieciešams tikai finansiāls atbalsts. Es neredzu citu iespēju," sacīja Rope. Kavēšanās varētu valstij izmaksāt daudz dārgāk nekā ārkārtas palīdzība šodien, viņš teica.

„Atjaunot bankrotējušās saimniecības izmaksās ievērojami dārgāk nekā tas, ko izmaksātu to atbalstīšana tagad“, – brīdināja deputāts.