Šogad bankrotējuši jau vairāk nekā 70 ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumi un reģistrēti vairāk nekā 300 jauni.

Šā gada pirmajos 10 mēnešos bankrotējušas 74 ēdināšanas un izmitināšanas iestādes, kas ir par sešām vairāk nekā pērn kopumā, bet dibināti vairāk nekā 300 jauni uzņēmumi, liecina Revīzijas, grāmatvedības, īpašuma vērtēšanas un maksātnespējas procesa vadības dienesta un Reģistru centra dati.

Saskaņā ar ziņojumu šā gada pirmajā ceturksnī bankrotēja 26 uzņēmumi, otrajā ceturksnī - 23, trešajā ceturksnī - 20, bet ceturtā ceturkšņa sākumā - vēl 5 uzņēmumi.

„Palielināts PVN, palielināta minimālā mēnešalga, pandēmijas laikā atlikto parādu samaksas termiņu beigas – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc ēdināšanas uzņēmumi aiziet no tirgus, “ ziņojumā norāda „Creditreform Lietuva“ direktors Sauļus Žilinskas.

„Interesanti, ka galvenie bankrotu iniciatori nav tradicionāli ļoti aktīvā Valsts nodokļu inspekcija (VID) vai „Sodra“, bet gan paši uzņēmumu vadītāji. Tieši viņi ir ierosinājuši 41 uzņēmuma bankrotu, „Sodra“ „ 17, VMI &bddash; astoņu. Starp citu, pērn vadītāji bija ierosinājuši 28 bankrotus, „Sodra“ – 19, bet VMI – 10“, – skaidroja S. Žilinskas.

Šogad Viļņā bankrotēja 24 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, Kauņā - 15, Klaipēdā - 6 uzņēmumi. Kūrortos bankrotēja trīs uzņēmumi: pa vienam Palangā, Birštonā un Neringā. Druskininkos bankroti netika reģistrēti.

Registrācijas centra dati liecina, ka janvārī-oktobrī Viļņā reģistrēti 135 jauni ēdināšanas un izmitināšanas uzņēmumi, Kauņā - 51, Klaipēdā - 21.

.

Papildus šogad reģistrēti 11 jauni uzņēmumi Palangā, pieci Neringā un divi Druskininkos.

Novembra sākumā 159 jaunajos uzņēmumos jau bija darbinieki, un visos tajos nodarbināti 955 darbinieki, teikts ziņojumā.