Palionis zināja par slēpto "bumbu", bet lauksaimniekus nebrīdināja

Seima Lauku lietu komitejas sēdē beidzot ir izpildīts dažu deputātu iepriekš dotais solījums - komiteja ir pievērsusies lauksaimniekiem ļoti svarīgam jautājumam par 20 miljonu eiro iztrūkumu pasākumā "Ieguldījumi lauku saimniecībās". Šoreiz parlamentārieši ne tikai apsprieda finansējuma problēmu, bet arī veica parlamentārās kontroles procedūras, lai noskaidrotu, kāpēc situācija ir iestrēgusi un kādus risinājumus var sagaidīt tuvākajā laikā.

Viņi saprata riskus, bet vai viņi tos pārvaldīja?

Seima Lauku lietu komitejā vispirms tika atļauts uzstāties lauksaimniecības ministra vietniekam Ramūnam Krugelam. Viņš skaidroja situāciju, atklājot, ka pastāv draudi, ka 125 miljoni eiro būs jāatmaksā Eiropas Savienībai. "Vides ministrijas vadība pieņēma riskantu lēmumu darīt visu iespējamo, lai šo summu izmantotu līdz pēdējam centam," sacīja ministra vietnieks, piebilstot, ka mērķis ir sasniegts. Diemžēl 20,5 miljoni eiro palika pārmaksāti, kā rezultātā izveidojās 163 „nelaimīgo lauksaimnieku saraksts“.

„Jā, būs saimniecības ar problēmām. Taču no valsts viedokļa – lauksaimniecības nozarē tika ieguldīti 125 miljoni eiro, no kuriem labumu guva aptuveni 270 cilvēki, t.i., 270 saimniecības, kas ieguva papildu iespēju“, –, turpināja Kregels. Arī Nacionālā maksājumu aģentūra (NPA) nostājās MAA pusē, kuras pārstāvji uzsvēra, ka lēmums uzņemties risku bija loģisks, ņemot vērā iepriekšējo divu gadu praksi, kad 100 miljoni eiro bija jāatmaksā atcelto projektu dēļ.

R. Krugelis neslēpj, ka visi saprata risku, taču tagad jautājums ir šāds: vai tas tika pienācīgi pārvaldīts?

Saimnieki saskaras ar nepanesamiem izaicinājumiem

Lauku lietu komitejā klātesošie un uzrunātie lauksaimnieki no "nelaimīgo saraksta" neslēpa savas emocijas un spēcīgu vilšanos

.

„Valsts saistības tiek pārliktas uz lauksaimnieku pleciem – mums ir jāfinansē MAFF un NMA daļa, kad lielākā daļa saimniecību jau ir sasniegušas savu kredītu limitu“, – teica lauksaimnieks Žigimants Kidikas.

Daivars Skiotys viņam pievienojās: „Esmu nonācis situācijā, kad esmu paņēmis ļoti lielu kredītu, lai īstenotu šo investīciju projektu, un esmu ielicis, iespējams, visu iespējamo, man nācās tieši apmaksāt rēķinus būvuzņēmējiem pēc tam, kad esmu saņēmis naudu no NMA. Uz šodienu es esmu parādā būvuzņēmējiem EUR 200 000 – tas ir tas, kas man ir jāsaņem no NMA“. Lauksaimnieks teica, ka no NMA nav saņēmis nevienu garantijas vēstuli, bet viņš jau ir vērsies bankā par iespējamo aizdevumu un saņēmis negatīvu atbildi.

Ž. Kidiks norādīja, ka mūsdienās lauksaimniekiem ir nepieciešamas tikai divas lietas – lai valsts uzņemtos atbildību un taisnīgi sadalītu risku.

„Es aicinu komisiju rosināt pieņemt lēmumu par starpposma finansēšanas instrumenta vai garantiju shēmas izveidi šai lauksaimnieku grupai, lai līdz 2026. gada 1. janvārim mums nebūtu jāuzņemas papildu finanšu saistības vai pat jābankrotē“, – – skaidru lūgumu lauksaimnieku vārdā izteica Z. Kidiks. Kidikas.

Dalījums lauksaimnieku sociālo partneru dārziņā

„Līdz šim neviena lauksaimnieku organizācija, biedrība vai cita struktūra, kas sevi uzskata par lauksaimnieku sociālo partneri, nav rūpējusies par mūsu problēmām“, – drosmīgi teica Ž. Kidiks piebilda, ka "nelaimīgo sarakstā" iekļautajiem lauksaimniekiem ir pašiem sevi aizstāvēt.

Kidiks piebilda, ka "nelaimīgo sarakstā" iekļautajiem lauksaimniekiem ir jāaizstāv sevi.

„Lauksaimnieku arodbiedrības ir reaģējušas. Septembrī tika ziņots, ka līdzekļu pietrūks, taču pats ministrs (Palionis, kurš tobrīd bija ministra vietnieks) apliecināja, ka līdzekļi tiks atrasti un nevienam lauksaimniekam nebūs jāsedz papildu izmaksas. Un tas, iespējams, tagad ir galvenais jautājums," iebilda Ž. Ž. Kidikam centās oponēt Lietuvas lauksaimnieku savienības (LŪS) priekšsēdētāja vietnieks Martynas Puidokas.

Bet LŪS jau 3. septembrī apzinājās potenciālo problēmu, kad Lietuvas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam īstenošanas uzraudzības sanāksmē lauksaimnieku organizāciju (tostarp LŪS) pārstāvji vienbalsīgi vienojās, ka pēc lauksaimniecības ministra vietnieka Andrjus Palionis (Andrius Palionis) priekšlikuma KPR projekti tiks finansēti no stratēģiskā plāna līdzekļiem

.

Lietuvas Jauno lauksaimnieku un jaunatnes savienības (LJLS) priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivids (Vytautas Buivydas), kurš piedalījās diskusijā, uzsvēra, ka organizācijai ļoti rūp jauno lauksaimnieku liktenis, jo viņi ir īpaši neaizsargāta sociālā grupa. Tomēr viņš 3. septembrī deva arī savu personīgo svētību. Palionis priekšlikumu.

„Es esmu demotivēts un lielā izmisumā – vairs nav skaidrs, kas ir par mums, lauksaimniekiem, un kas ir pret. 20,5 miljoni eiro šķiet maza summa. Bet katram no mums atsevišķi tas ir milzīgs slogs, –, – atzīmēja lauksaimnieks Akvilė Kovtoniuk. Pēc jaunā lauksaimnieka domām, šī situācija ir sagrāvusi visu uzticību, un, neraugoties uz solījumu, ka lauksaimnieki necietīs zaudējumus, viņi jau cieš – galvenokārt cieš lauksaimnieku reputācija.

Gaidāmi ātri un skaidri risinājumi

„Komunikācija par situāciju bija ļoti novēlota“, – uzsvēra finanšu analītiķis Ignas Jankauskas, kas, viņaprāt, šajā sarežģītajā situācijā bija sliktākais.

„Reaģēt praktiski nebija laika“, – viņš piebilda, iesakot IZM neaizrauties ar paziņojumiem, ka tā turpmāk vairs nefinansēs nevienu projektu, bet vienkārši ātrāk informēt pretendentus par līdzekļu trūkumu, ja atkārtotos līdzīga situācija.

Pēc Jankauska kunga domām, šajā gadījumā lauksaimniekiem vienkārši vairs nebija laika meklēt citus risinājumus, lai novērstu termiņus. NMA garantijas vēstulei ir jābūt tādai, lai, ja lauksaimnieks to uzliek uz galda, viņš nedēļas laikā saņemtu nepieciešamo kredītu ar procentu kompensāciju," sacīja finanšu analītiķis.

Pareizais risinājums, kas mazinātu stresu lauksaimniekiem, ir padarīt to mazāk saspringtu.

Komisijas sēdei tuvojoties noslēgumam, arī K. Mažeika aicināja vēlākais nākamnedēļ nākt klajā ar skaidru lēmumu.