Katru gadu Lietuvā tiek saražoti tūkstošiem tonnu šokolādes izstrādājumu. Tas liecina, ka šokolāde ir ierasta cilvēku ikdienas sastāvdaļa. Taču izrādās, ka šos gardumus iecienījuši arī barojošie mātes. Atverot konfekšu kasti vai iztinot šokolādes tāfelīti, lai atrastu tajā iegrauzušos tārpus, nav nekas rets, norāda viena uzņēmuma kaitēkļu apkarošanas eksperts un biologs Liutaurs Grigaliūnas.

„Pārtikas tārpi var parādīties saldumu, šokolādes vai citu pārtikas produktu kastītēs, kas tiem ir pievilcīgas, divos galvenajos veidos. Olas var tikt izdētas, pirms produkts nonāk plauktos, un tad cilvēks iegādājas produktu ar dzīvām dāvanām. Otrs ceļš ir tāds, ka nekontrolētas varmākas iekļūst telpās pa logiem, citām atverēm vai kopā ar invadēto produktu un laika gaitā izplatās uz citiem produktiem, saka kaitēkļu apkarošanas eksperts, kurš norāda, ka sūdzības par varmākām saldumu iepakojumos pieaug pēc svētkiem, kad cilvēki nesteidzas apēst visus saldumus vai atstāj labvēlīgu vidi varmākām savairoties.

Kāpēc moli ir problēma?

Pārtikas kodes ir nopietns ekonomisks kaitēklis. Tiek lēsts, ka ASV pārtikas rūpniecība pārtikas mēļu un citu kaitēkļu dēļ ik gadu zaudē miljardiem dolāru. Iesaiņojumos atrodamie kodes kāpuri, ekskrementi un zirnekļtīkli padara pārtiku nederīgu patēriņam, kas palielina pārtikas atkritumu daudzumu. Lai gan nejauši apēdot invadētus produktus, netiek nodarīts būtisks kaitējums veselībai, negatīvās emocijas var saglabāties ilgu laiku.

„Lervas bieži vien ir atrodamas kviešos, rīsos, auzās, kukurūzā, miltos un miltu izstrādājumos, riekstos, saulespuķu vai citu augu sēklās, žāvētos augļos, šokolādē, makaronos, garšvielās un pat buljona kubiņos. Kāpuri piesārņo pārtiku ar fekālijām un, barojoties veido zīdainu tīmekli, kas salīmē produktus. Tā ir viena no galvenajām piesārņojuma pazīmēm. Lai pasargātu pārtiku no pārtikas laputīm, pārtika jāuzglabā noslēgtos stikla vai plastmasas traukos, regulāri jāizsūc no skapjiem produktu atliekas, jo īpaši starp plauktu stūriem, un jāizmet bojāta pārtika. Ja iekštelpās ir novēroti lidojoši kodes tauriņi, var iegādāties feromonu slazdus, lai tos noķertu, un pēc tam īpaši rūpīgi pārbaudīt kodes iecienītos produktus, vai tajos nav vairošanās pazīmju," iesaka L. Grigaliūns.

Motiņas apģērbā

Daža cita ērce var nodarīt nelielus zaudējumus gan mājsaimniecībām, gan rūpniecībai – apģērbu ērce. Tiek lēsts, ka viena kāpurs attīstības periodā var iznīcināt līdz pat 200 mg audu

.

„Drēbju kodes kāpurs ir ļoti līdzīgs pārtikas kodes kāpuriem, bet ir nedaudz mazāks – līdz 1 cm garš, ar gaiši dzeltenu vai krēmkrāsas krāsas ķermeni un galvu, kas ir tumšāka par ķermeni. Paši tauriņi ir gaišas krāsas, ļoti reti redzami lidojam, un tos drīzāk var redzēt skraidām tumšos skapjos, atvilktnēs un tamlīdzīgās vietās. Lūpuļi sāk baroties uzreiz pēc izšķilšanās, bet redzamus bojājumus, caurumus audos, var pamanīt tikai pēc nedēļām vai mēnešiem. Ja kāpuri barojas vienā apģērba vietā, bojājumi var būt redzami ātrāk - 1– 2 mēnešu laikā, bet, ja tie ir izkaisīti, bojājumi var kļūt redzami tikai pēc vairākiem mēnešiem. Tas, cik ātri kaitēkļi tiek pamanīti, ir atkarīgs arī no tā, cik bieži cilvēks apskata savu sezonālo apģērbu,– norāda kaitēkļu apkarošanas eksperts.

Apģērbu mēles vairāk piesaista netīras, jau valkātas drēbes, ja tās ilgāku laiku tiek glabātas skapjos. Lai izvairītos no drēbju mēlēm, ir svarīgi regulāri mazgāt drēbes, un apģērbu, kas nav valkāts ilgu laiku, ieteicams mazgāt augstā temperatūrā (vismaz 50 °C) vai ķīmiski tīrīt. Motu atbaidīšanai var izmantot arī dabiskus līdzekļus, piemēram, lavandas, ciedra vai piparmētras eļļu.

Kas jādara, ja mājās parādās odi?

Ja mājās tiek konstatētas pārtikas kodes, vispirms jāizņem invadētie produkti un rūpīgi jāiztīra un jāizsūcina virtuves vai pārtikas produktu uzglabāšanas skapji un griesti. Tīrīšana jāveic ar ļoti karstu ūdeni. Ja mēles ir atrastas drēbju skapī, arī tas rūpīgi jāiztīra, jāizsūc putekļu sūcējs un drēbes jāizmazgā augstā temperatūrā.

„Veikalos ir pieejami speciāli mēļu iznīcināšanas līdzekļi, taču tie nav paredzēti profesionālai lietošanai, tāpēc to efektivitāte ir apšaubāma vai īslaicīga. Profesionālus līdzekļus, kas ir patiešām efektīvi, var izmantot tikai kaitēkļu apkarošanas eksperti, kuri ir licencēti un apmācīti, lai ar tiem pareizi rīkotos. Neprofesionāla lietošana var nodarīt kaitējumu cilvēkiem un to apkārtējai videi,” norāda L. Grigaliūnas.