Lauksaimnieki uz robežas - pacietība ir izsīkusi, bet ticība vēl kūsā.

Lietuvas lauksaimnieku labais noskaņojums šodien mijas ar nogurumu un vilšanos. Daži tic, ka situācija uzlabosies, citi ir gatavi padoties. Gaļas lopkopības, graudkopības un ogulkopības nozares ir atšķirīgas, taču tās vieno nenoteiktība, birokrātijas slogs un sajūta, ka valsts, ja arī sadzird problēmas, tad neveic izlēmīgus pasākumus to risināšanai

.

Jautuļu audzētāji jūtas aizmirsti

„Ja kāds vēl tikai domāja par atteikšanos, tad tagad, kad parādās arvien vairāk zilās mēles slimības gadījumu, par to sāks domāt vēl vairāk“, – uzskata Lietuvas gaļas liellopu audzētāju un uzlabotāju asociācijas (LMGAGA) padomes priekšsēdētājs Nerijus Gricius. Viņš sacīja, ka lauksaimniecība kļūst ne tikai sarežģītāka, bet arī arvien mazāk plānota.

„Mēs saprotam, ka uzņēmējdarbībai ir savi riski, bet šāda veida lēkāšana uz augšu un uz leju ir ļoti nepatīkama, īpaši attiecībā uz cenām. Šķiet, vēl pavisam nesen cenas bija pacēlušās līdz saprātīgākam līmenim, un noskaņojums liellopu audzētāju vidū noteikti nebija slikts. Taču tagad tās ir nokritušas par aptuveni 30 %, un neviens nezina, ko gaidīt tālāk," viņš saka.

.

N. Gricius piebilst, ka turklāt pēdējo piecu gadu laikā gaļas liellopu audzētājiem ir bijis grūti konkurēt ar laukaugu vai jauktajām saimniecībām un iegūt nepieciešamos punktus valsts un ES atbalstam.

Stagnācija lauksaimniecības nozarē

„Izstāties vienmēr ir vieglāk nekā sākt. Bet situācija lauksaimniecībā tiešām nav laba – iestājusies stagnācija“, saka Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs Audrius Vanags un piebilst, ka noskaņojumu neuzlabo arī pieaugošās izejvielu un minerālmēslu cenas.

Cits faktors, kas liek lauksaimniekiem domāt par atteikšanos, ir laikapstākļu kataklizmas. Vanagos uzskata, ka tas samazina gan ražas daudzumu, gan kvalitāti.

„Tas viss noved pie zemākiem ienākumiem, kas lauksaimniekiem ir nepieciešami, lai izdzīvotu. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi lauksaimnieki saskaras ar dilemmu, kā rīkoties tālāk, un vienmēr ir arī tādi, kuri, saskaroties ar līdzīgām grūtībām, vienkārši paceļ rokas un padodas," turpina LGAA priekšsēdētājs.

Birorokrātija ir lielākais demotivators

„Visvairāk demotivējoša ir iepriekšējās valdības pilnīgā nevērība pret gaļas liellopu nozari. Birokrātiskais slogs ir bijis ārkārtīgi smags neatkarīgi no tā, vai saimniecība ir maza vai liela – sākot ar veterinārajām prasībām un beidzot ar visdažādāko reģistru aizpildīšanu. Paradoksālā kārtā šķiet, ka pati saimniekošana aizņem mazāk laika nekā birokrātiskās prasības," saka Griciusa kungs.

Viņam piekrīt arī Lietuvas Ogu audzētāju asociācijas (LUAA) priekšsēdētājs Tautvydas Gurskas

.

„Tu esi mazs lauksaimnieks, bet ar savu produkciju tev jāatbild kā milzīgam koncernam gan pārstrādē, gan uzglabāšanā. Man gribētos, lai viss būtu vienkāršāk, jo lauku cilvēkiem ir daudz grūtāk sasniegt lielā koncerna līmeni. Rodas iespaids, ka ar milzīgajām prasībām notiek sava veida mazo saimniecību iznīcināšana“, – viņš saka un precizē, ka ogu, dārzeņu un augļu audzētāji var palīdzēt laukiem izdzīvot.

Uz 100 hektāriem zemes graudkopis var strādāt viens pats ar savu tehniku, bet uz 100 hektāriem ogu vai augļu audzēšanas laukiem nāks strādāt vesels ciems, saka Gurskas. „Es gribētu, lai tas tiktu veicināts“, – uzsver LLU prezidents.

Valsts (ne)dzird?

„Ir tikšanās, dialogs, šķiet, ka dzird, bet darbs vēl nav īsti sācies. Tāpēc mēs gaidām, ka notiks ne tikai sarunas, bet tiks pieņemti arī izšķiroši lēmumi," par to, vai valsts tiešām sadzird lauksaimniekus un viņu problēmas, saka N. Gricius.

Vēstīja N. Gricius.

Viņam piekrīt arī A. Vanags, kurš arī norāda, ka ir politiķi, kuri saka vienu, bet dara pilnīgi pretējo.

Kas būtu jāmaina, lai lauksaimniecība kļūtu par pievilcīgu un dzīvotspējīgu biznesu? Uzklausīt sociālos partnerus un valdību, lai tā pieņemtu steidzamākus un izlēmīgākus lēmumus. Mums ir jāstiprina Lietuvas lauksaimniecība ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem un rīcību“, – atkārto N. Gricius.

&dquo;Ja valdība uzskatīs, ka pārtika izaugs pati no sevis un ka nav nepieciešams motivēt jauniešus un pašreizējos lauksaimniekus, tad visi novērsīsies no šī biznesa. Savukārt, ja cilvēki jutīs, ka var nopelnīt ne tikai uz maizes, bet arī uz sviesta, tad viņi ies un strādās. Mums ir jāmaina attieksme no dzenāšanas un sitiena ar nūju uz vienkāršu palīdzību," uzskata Gurskas.

A. Vanags arī norādīja, ka valsts vēlētos redzēt politiku, kas balstīta uz motivēšanu un iedrošināšanu, nevis aizliegumiem.

A. Vanags arī norādīja, ka valsts vēlētos redzēt politiku, kas balstīta uz motivēšanu un iedrošināšanu, nevis aizliegumiem.