Lauksaimnieku organizācijas (ne)atbalstīs lauksaimnieku rīcību
Nacionālā maksājumu aģentūra (NPA) ir sākusi izdarīt spiedienu uz 163 lauksaimnieku sarakstā iekļautajiem lauksaimniekiem, lai tie parakstītu līgumus par maksājumu saņemšanu nākamgad, nevis šogad. Sociālā tīkla „Facebook“ slēgtā grupā lauksaimnieki dalījās, ka dažiem no viņiem finansiālais slogs palielināsies no dažiem tūkstošiem līdz 12 000 eiro vai vairāk, ja viņi nesaņems maksājumus laikā un nesamaksās projekta īstenotājiem. Lauksaimnieki neizslēdz iespēju iesniegt pret valsti kolektīvu prasību. Agrobite jautāja, vai lauksaimnieku organizācijas viņus šajā gadījumā atbalstītu.
FAR – konsultējas par juridisko pamatu
Lietuvas lauksaimnieku savienības (LŪS) priekšsēdētājs Raimundas Juknevičius informēja, ka viņu organizācija ir noslēgusi līgumu ar juristu, lai palīdzētu biedriem juridiskajos jautājumos
.„No 163 lauksaimniekiem, kuri ir nonākuši sarežģītā situācijā, vairāki domā par tiesvedību, un ir sāktas konsultācijas ar juristu šajā jautājumā“, – atklāja R. Juknevičus un piebilda.
Tu, vai arodbiedrība tomēr finansiāli piedalīsies kopīgajā rīcībā, priekšsēdētājs ar atbildi vilcinājās un ieteica pagaidīt, kamēr kļūs skaidrs, vai tam vispār būs juridisks pamats.
LFA – nauda ir, tas ir tikai laika jautājums
Lietuvas Lauksaimniecības padomes priekšsēdētājs Jonass Vilionis mierina: „Nauda tiks izmaksāta – jautājums ir tikai, kad. Tas ir tikai laika jautājums&ndquo;.
Pēc viņa teiktā, Zemkopības ministrija pašlaik dara visu iespējamo, lai ne bankas, ne citas institūcijas neizdarītu spiedienu uz lauksaimniekiem un nepiekristu izmaksāt ilgāku laiku. „Neviens nav pret lauksaimniekiem. Visi strādā tikai viņu labā," apliecināja Vilionis.
LZP prezidents pārāk daudz neskopojās ar lauksaimnieku nodomu vērsties tiesā.
LZP prezidents pārāk daudz neskopojās ar lauksaimnieku nodomu vērsties tiesā.
„Ai, ir visādi cilvēki, vieni vienā partijā, otri citā. Vienam nepatīk viens ministrs, citam nepatīk cits. Kam būtu labāk, ja tiktu pieņemti tikai visaugstāk novērtētie pieteikumi, bet pārējie tiktu noraidīti un nauda būtu jāatdod ES?"– retoriski vaicāja Vilionis un apliecināja, ka, ja kāds no padomē ietilpstošajām asociācijām gatavojas vērsties tiesā, viņš aicinās ministru un viņi sēdīsies pie sarunu galda.
„Ja jautājumi tiks atrisināti, tiks panākta vienošanās, kad nauda tiks izmaksāta, tad kāpēc visa šī drāma“, –, – secināja LZA priekšsēdētājs.
LPA – jautājums par pašcieņu un cieņu
„Es neredzu pamatojumu un vajadzību vērsties tiesā, jo jautājums nav par to, vai tas tiks izmaksāts, jautājums ir tikai par to, vai tas tiks izmaksāts no KPR vai no VP, t.i., no kura laika perioda“,– stingri izteicās Lietuvas Putnkopības asociācijas direktors Gytis Kauzonas.
&dquo;Ministrija ir darījusi daudz – tā ir aizkavējusi pieteikumu iesniegšanas termiņus, maksājumu pieprasījumu iesniegšanu, lai tikai lauksaimniekiem būtu laiks īstenot projektus. Ja ministrija būtu stingri ievērojusi noteikumus, nebūtu piekāpusies, aptuveni 80 miljoni eiro būtu jāatdod ES. Ministrija izgāja pretī lauksaimniekiem, mainīja prasības, uzņēmās lielāku atbildību, un tagad tā tikai saka, ka naudu izmaksās no nākamā perioda. 97% lauksaimnieku ir pilnīgi vienalga, no kura perioda līdzekļi tiks piešķirti," turpināja Kauzonas.Kāri lauksaimnieki, pēc viņa teiktā, bez ministrijas piešķirtajiem atvieglojumiem nebūtu varējuši īstenot savus projektus un vispār nebūtu varējuši saņemt naudu. Tāpēc LPA direktors uzskata, ka nav pareizi sacelt dumpi, kad esi saņēmis tik daudz atvieglojumu: „Tas ir pašcieņas un cieņas jautājums.
Citas apvienības – vēro un neiejaucas
Lietuvas Gaļas liellopu audzētāju un uzlabotāju asociācijas priekšsēdētājs Nerijus Gricius, Lietuvas Lauksaimniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Eimants Pranausks un Lietuvas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Dainius Kižauskas savās organizācijās šo jautājumu vispār nav aktualizējuši, jo viņu biedri vai nu nepiedalās projektos, vai arī nesaskaras ar šo problēmu.
Organizāciju vadītāji tomēr apliecināja, ka viņi situāciju uzrauga no malas, lai gan tajā neiejaucas.
„Mēs esam informēti par situāciju, mēs to uzraugām, mēs atbalstām lauksaimniekus, bet situācijas risināšana ir pašu lauksaimnieku ziņā,'' sacīja Kižauskas kungs.
