Politiķi aicinās Zemkopības ministrijas pārstāvjus uz Seimu "uz paklāja" par kavētajiem maksājumiem lauksaimniekiem

Daži Lietuvas lauksaimnieki, kas piedalījās programmā "Ieguldījumi lauku saimniecībās", šogad, visticamāk, nesaņems atbalstu. Aptuveni 20 miljonus eiro no maksājumiem ir nolemts pārcelt uz nākamo gadu. Kamēr daži politiķi vaino iestāžu bezatbildību un pieprasa noskaidrot, kas pieņēma nepareizu lēmumu, citi uzskata, ka situāciju vēl var pārvaldīt un trūkstošo naudu atrast.

.

Bezatbildīgs lēmums

Agrobite.lt aptaujātajiem politiķiem kopumā ir negatīvs viedoklis par situāciju

.

Kęstutis Mažeika, Saeimas Lauku lietu komisijas (LKPK) loceklis, uzsver, ka tā ir bezatbildīga rīcība no iestāžu puses: „Institūcijas, kas pieprasa no lauksaimniekiem maksimālu koncentrēšanos un finansiālu ieguldījumu, pašas ir rīkojušās ļoti bezatbildīgi. Pirmais, kas ir jādara, ir jāsauc pie atbildības tie, kuri ir atbildīgi par šiem lēmumiem.

Bronis Rope, Seima CRK priekšsēdētājs, piekrīt šim viedoklim. Arī viņš negatīvi vērtē situāciju un pat retoriski jautā, kāpēc vispār tika vākti pieteikumi, ja tagad nav līdzekļu, lai tos apmaksātu

.

Kazys Starkevičius, Lauku lietu komitejas loceklis, atzīst, ka situācija nav laba, bet arī pauž cerību, ka Zemkopības ministrija (ZM) atradīs veidu, kā to atrisināt.

„Lauksaimniekiem ir saistības, un tagad viņiem var nākties maksāt augstākas procentu likmes. Tomēr Zemkopības ministrijai ir iespējas pārskatīt budžetu un atrast trūkstošo naudu. Šī nav pirmā reize, kad šāda situācija ir izveidojusies, – atliek tikai runāt ar Finanšu ministriju“, – politiķis identificē risinājumu.

Kas ir atbildīgs – NMA vai Zemkopības ministrija?

No atbildības jautājumā politiķu viedokļi dalās

.

Pēc K. Mažeikas domām, vaina jāuzņemas visai lēmumu pieņemšanas ķēdei.

K. Mažeika uzskata, ka vaina jāuzņemas visai lēmumu pieņemšanas ķēdei.

„Ja atbildību dala liela grupa – tad patiesībā atbildības nav vispār. Plānošanu veic NVA, lēmumus pieņem ZMF, un dažkārt procesi ir apgriezti. Atbildība ir abpusēja, bet šoreiz kļūdas ir jāatzīst un jālabo, –uzsver K. Mažeika un piebilst, ka šāda situācija uzticību institūcijām īsti nepalielina.

B. Rope ieņem stingrāku nostāju. Viņš saka, ka atbildība jāuzņemas tiem, kuri apkopoja pieteikumus un zināja par iespējamo finansējuma trūkumu.

Turpretī Starkevičs aicina meklēt risinājumus, nevis vainīgos: „Abām iestādēm ir jāstrādā kopā. NMA ir paveikusi savu darbu, un tagad ZM kopā ar Finanšu ministriju ir jānodrošina finansējums.

Vēstīja, ka NVA ir paveikusi savu darbu, un ZM kopā ar Finanšu ministriju ir jānodrošina finansējums.

Kas tālāk?

Kaimišķo lietu komitejas priekšsēdētājs B. Rope saka, ka, ja lauksaimnieki vērsīsies pie deputātiem pēc palīdzības, atbilde tiks sniegta. Ja lauksaimnieki vērsīsies, mēs reaģēsim un ierosināsim parlamentāro uzklausīšanu. Viņi var arī vērsties tiesā pret iestādi, kas parakstījusi līgumu un to nepilda.

K. "Es ceru, ka visas puses būs saprotošas. Taču pusēm ir jāvienojas, jo nākotnē mums būs jāstrādā pie citiem projektiem. Tāpēc es nedomāju, ka kāda no pusēm vēlēsies dusmoties, tās saglabās sapratni, un neviena no pusēm nesankcionēs otru, ja notiks sliktākais.

K. Starkevičs solīja, ka nākamajā Lauku lietu komitejas sēdē viņš aicinās Zemkopības ministriju dalīties ar risinājumiem, kā risināt radušos situāciju.

K. Mažeika arī apsolīja komitejā aktualizēt jautājumu par parlamentāro kontroli.

K. Mažeika apsolīja komitejā aktualizēt jautājumu par parlamentāro kontroli.

„Mēs noteikti ierosināsim komitejā, lai tas būtu parlamentārās kontroles jautājums, lai tiktu uzklausīta visa informācija, varbūt mēs dzirdēsim, kas un kur pieļāvis kļūdas. Ir jāpieņem lēmumi, lai šādas kļūdas nākotnē neatkārtotos, un vienlaikus ir jāpieņem lēmums, lai cilvēkiem nebūtu tik ilgi jāgaida maksājumi," apstiprina Mažeika.