Ministra vietnieks: lauksaimniecības tehnikai būs jāmaksā puse no nodevas par maksas ceļiem

Elektroniskās nodevas ieviešana nozīmētu, ka lauksaimnieki, kas pārvadā primāro produkciju pa maksas ceļiem, maksātu uz pusi mazāk nekā citi pārvadātāji, uzskata transporta ministrs Roderiks Ziobaks.

„Autoceļu nodevu sistēmas metodoloģija paredz atlaižu sistēmu lauksaimniecības nozarei. Es runāju par primāro lauksaimniecības produkciju – pienu, labību, visām izejvielām, ko izmanto dzīvnieku barības ražošanai. Šīm darbībām ražotāju transportlīdzekļiem, kurus izmanto iegūtās produkcijas pārdošanai, tiks piemērots 0,5 koeficients no nodevas par maksas ceļu izmantošanu," trešdien Seima Lauku lietu komitejas sēdē sacīja Žiobaks.

„Tas nozīmētu, ka visi lauksaimniecības uzņēmēji, kas pārvadā lauksaimniecības produktus, maksās uz pusi mazāk nekā visu pārējo nozaru pārvadātāji vai pārstāvji“, –, – precizēja viņš.

Saskaņā ar Transporta un sakaru ministrijas pārstāvja teikto, šis kompromiss tika panākts sarunās ar lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, kuri bija noraizējušies par pieaugošajām izmaksām par izejvielu transportēšanu no vienas vietas uz citu.

„Šis bija risinājums, un mēs uzskatām, ka tas ir labs variants, kas ļauj saglabāt līdzsvaru starp finansējuma nodrošināšanu ceļiem un ņemot vērā lauksaimniecības nozīmi valsts ekonomikā un politikā“, –, – apliecināja R. Ziobaks.

Paredzams, ka līdz ar e-talona ieviešanu nodokļu iekasēšana pieaugs gandrīz trīs reizes

Pēc viceministra teiktā, pašlaik ceļu nodevu iekasēšanai izmantotā vinješu sistēma 2025. gadā nodrošinās aptuveni 75 miljonus eiro lielus ieņēmumus. Jaunajai sistēmai, pēc viņa teiktā, vajadzētu vairākkārt palielināt nodokļu iekasēšanu

.

„Vinjetes šogad iekasēja aptuveni 75 miljonus eiro. (...) Ieviešot e-talonu sistēmu, mēs sagaidām, ka iekasējumi no maksas ceļu tīkla būs 150 līdz 200 miljoni eiro“," teica Ziobaks.

„Varētu teikt, ka ieņēmumi trīskāršotos. Uzstādiet to ātrāk, un mums vismaz būs ilgtspējīgs avots fondam, kas, cerams, glābs mūsu ceļus," piebilda Lauku lietu komitejas loceklis Kazys Starkevičs.

Transporta un sakaru ministrijas vadības loceklis arī apliecina, ka līdz ar Valsts autoceļu fonda pieņemšanu pēdējā Seima sesijā, kas stāsies spēkā 2026. gadā, visi no maksas ceļiem iekasētie nodokļi atgriezīsies atpakaļ autoceļos.

„Līdz ar Autoceļu fonda likuma pieņemšanu Saeimā ir nodrošināts taisnīguma princips – kad cilvēki izmanto ceļus un maksā par to nodokļus, šī nodokļa daļa atgriezīsies tajos pašos ceļos. (...) Finanšu ministrija aprēķina līdzīgus ieņēmumus, un es varu apliecināt, ka visa šī nauda atgriezīsies atpakaļ uz ceļiem," teica Žiobaka kungs.

ELTA atgādina, ka e-tolling ir daļa no Ceļu fonda projekta, kas tika pieņemts pēdējā parlamenta sesijā. Fonds tiks izveidots no nākamā gada 1. janvāra, un tas darbosies līdztekus Autoceļu uzturēšanas un attīstības programmai (RDPP)

.

Patiesībā pašlaik parlamentā tiek virzīts likumprojekts, kas paredz atlikt e-tollinga sistēmas stāšanos spēkā līdz 2027. gadam, lai jaunais režīms būtu pilnībā gatavs efektīvai darbībai. Līdz jaunās sistēmas spēkā stāšanās brīdim lielāko daļu līdzekļu veidos autoceļu lietotāju nodevu vinjetes

.

Saskaņā ar Saeimā iesniegto valsts budžeta projektu nākamgad finansējums autoceļiem kopumā būs 815,5 miljoni eiro, tostarp 178,8 miljoni eiro Valsts autoceļu fondam, 436,6 miljoni eiro VPRP un 200,1 miljons eiro Eiropas Savienības (ES) finanšu atbalstam.