Lauksaimniecības tehnikas nozari pārņem gaidas: CEMA barometra dati liecina par noskaņojuma pasliktināšanos

Eiropas lauksaimniecības tehnikas nozares noskaņojums ir ievērojami atdzisis; jaunākais CEMA (Eiropas Lauksaimniecības tehnikas ražotāju asociācijas) uzņēmējdarbības barometra ziņojums liecina, ka kopējais uzņēmējdarbības klimata indekss oktobrī samazinājās par 7 punktiem - no +11 līdz +4 (skalā no 100 līdz +100). Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem pēdējā pusotra gada laikā, kas liecina, ka nozare, kas iepriekš ilgstoši uzrādīja stabilu izaugsmi, saskaras ar strukturālām problēmām un lēnāku pieprasījumu.

Pasākumi saglabājas, bet tirgus dinamika palēninās

Ziņojumā norādīts, ka tikai 32 % aptaujāto ražotāju pašlaik pašreizējo situāciju vērtē kā „labu“ un 46 % sagaida, ka uzņēmējdarbības apstākļi tuvākajos mēnešos saglabāsies līdzīgi vai pasliktināsies. Lielākais kritums tika reģistrēts traktoru un ražas novākšanas iekārtu segmentā, kur uzņēmumi norāda uz pasūtījumu samazināšanos un lauksaimnieku piesardzību investēt tehnikā.

CEMA eksperti uzsver, ka tā nav krīzes pazīme, bet drīzāk &bdash; „veselīga tirgus atdzišana“ pēc vairākiem ļoti aktīvas izaugsmes gadiem.

„2021. gadā‐2023. gadā bija vērojami rekordlieli mašīnu pārdošanas apjomi, tāpēc tirgus palēnināšanās 2025. gadā daļēji ir likumsakarīga. Tomēr šoreiz piesardzību nosaka ne tikai ekonomiskie faktori, bet arī strukturālas izmaiņas enerģētikas, regulējuma un klimata politikas kontekstā," teikts CEMA paziņojumā.

5 galvenie iemesli

CEMA ziņojumā ir norādīti pieci galvenie iemesli, kāpēc noskaņojums ir kļuvis vēsāks. Pirmkārt, lauksaimnieki visā Eiropā saskaras ar pieaugošām ražošanas izmaksām, sākot ar enerģiju un beidzot ar mēslojumu. Daudzi ir atlikuši lēmumu pieņemšanu par jaunas tehnikas iegādi, gaidot skaidrākas ES atbalsta pamatnostādnes un regulējuma izmaiņas attiecībā uz emisiju prasībām.

Ražotāji arī norāda, ka, lai gan piegādes ķēdes kopš pandēmijas ir stabilizējušās, dažās komponentu jomās, īpaši elektronikas un transmisiju jomā, joprojām ir saspringtas. Rezultātā jaunu mašīnu ražošanas cikli ir pagarinājušies un rezerves daļu pieejamība dažos reģionos joprojām ir ierobežota.

.

Izteikts, ka Vācijas un Francijas tirgos ir vērojams vislielākais pasūtījumu apjoma kritums, savukārt situācija Polijā, Čehijā un Spānijā saglabājas relatīvi stabila. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, tostarp Lietuvā, iepirkumu temps samazinās mazākā mērā, jo saimniecības joprojām gūst labumu no iepriekšējiem ES lauku attīstības projektiem.

.

Ražotāji tomēr saskaras ar ievērojamu investīciju spiedienu elektrifikācijas, biometāna dzinēju un autonomo sistēmu attīstībā.

„Katrai jaunai paaudzei nepieciešama ne tikai inženiertehniskā pielāgošana, bet arī kapitāls. Rezultātā daudzi uzņēmumi pašlaik ierobežo attīstības tempu," komentē CEMA analītiķi.

.

Jāatzīmē arī tas, ka procentu likmes Eiropā joprojām ir augstas, kas tieši ietekmē lauksaimniecības kredītu pieejamību. Pēc finanšu iestāžu datiem, mazākas saimniecības, visticamāk, ilgāk saglabās tehniku. Tās biežāk izvēlas veikt remontdarbus vai citus pielāgojumus.

Būt piesardzīgākiem, bet ne panikā

CEMA barometrs liecina, ka pašreizējās situācijas vērtējums joprojām ir pozitīvs (vidēji +14 punkti), taču gaidu indekss ir samazinājies līdz –6. Tas nozīmē, ka lielākā daļa ražotāju tuvākajā laikā prognozē vājākus pārdošanas apjomus.

Tādi lieli uzņēmumi kā Fendt, CLAAS, New Holland, John Deere, AGCO Power turpina ieguldīt līdzekļus tehnoloģiju attīstībā, taču atliek dažu modeļu laišanu tirgū. Agresīvas paplašināšanās vietā ražotāji koncentrējas uz servisa un lietotas tehnikas pārdošanas stiprināšanu.

„Tehnikas ražotāji tagad rīkojas gudri – labāk palēnināt tempu, nekā mākslīgi uzpūst tirgu. Mēs pārejam uz fāzi, kas vērsta uz kvalitāti un efektivitāti,– saka CEMA ģenerālsekretārs Jérôme Bandry.

Lietuvā šī Eiropas sektora atdzišana tiek izjusta mērenāk. Lielākie vietējie importētāji ziņo par pasūtījumu kritumu aptuveni par 10–15%, taču uzsver, ka pieprasījums vidēja lieluma saimniecībās saglabājas stabils. Daži lauksaimnieki ir iegādājušies jaunu tehniku pēc 2023. un 2024. gada subsīdiju saņemšanas un tagad koncentrējas uz tehnisko apkopi, nevis jauniem pirkumiem.

Servisa pakalpojumu apjomi joprojām ir lieli, īpaši kombainu un darbarīku segmentā, kas ļauj saglabāt stabilu apgrozījumu pat tad, kad samazinās jaunas tehnikas pārdošanas apjomi.

CEMA ekonomisti prognozē, ka mērena stabilizācija varētu sākties 2026. gada pavasarī, ja lauksaimniecības cenas saglabāsies stabilas un ES atjaunotās atbalsta programmas iegūs jaunu sparu. Tomēr nozarei būs jāpielāgojas jaunajām realitātēm: lēnākām investīcijām, sarežģītākam finansējumam un tehnoloģiskajam spiedienam.

„Mūsu nozare joprojām ir dinamiska, bet mums ir jāpielāgojas jaunam tempam. Šodien galvenais ir saglabāt uzticību, atbalstīt saimniecības un gudri ieguldīt," secina Bandry.

"

Bandry".

Oktobrī veiktais CEMA Biznesa barometrs ir signalizējis, ka Eiropas lauksaimniecības tehnikas nozare pēc vairāku gadu straujas izaugsmes ir iegājusi "reālajā" fāzē. +4 punkti nav krīzes pazīme, taču tas liecina, ka gan ražotāji, gan lauksaimnieki pārorientējas uz ilgtermiņa plānošanu, efektivitātes uzlabošanu un piesardzīgākām investīcijām

.

nākamajos mēnešos tirgus koncentrēsies nevis uz jaunu mašīnu daudzumu, bet gan uz tehnoloģisko uzticamību, degvielas ekonomiju un ilgtspējības prasībām

.