Starp izaugsmes prognozēm un bažām par investīcijām: kurp virzās lauksaimniecības tehnikas tirgus

Kā liecina jaunākās tendences, lauksaimniecības tehnikas tirgus pasaulē šobrīd attīstās divos dažādos virzienos. Eiropā un Ziemeļamerikā pieprasījums pēc tehnikas palēninās, jo saimniecības uz laiku atliek lēmumus par investīcijām, savukārt izaugsmes temps aizvien vairāk pārvietojas uz Āzijas, Āfrikas un atsevišķām Dienvidamerikas daļām, kas straujāk attīstās.

Šīs tendences visvairāk ietekmē ģeopolitiskie faktori (tirdzniecības ierobežojumi, riskantākas piegādes ķēdes), finanšu vide (augstākas procentu likmes, saimniecību piesardzība attiecībā uz investīcijām) un tehnoloģiskās pārmaiņas, tostarp digitalizācija un precīzās lauksaimniecības risinājumi.

Itālijas Lauksaimniecības tehnikas nozares federācija (FederUnacoma) uzsver "jaunas tirgu ģeogrāfijas" rašanos. Tiek prognozēts, ka laikposmā no 2026. līdz 2029. gadam lauksaimniecības tehnikas starptautiskā tirdzniecība pieaugs par aptuveni 1,9 % gadā, perioda beigās sasniedzot aptuveni 92,5 miljardus eiro. Visstraujākais pieaugums gaidāms Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (+4,8 %), Āzijā (+3,8 %) un Latīņamerikā (+2,9 %)

.

Eiropā lejupslīde ir īpaši redzama mašīnu reģistrācijas statistikā. Saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības tehnikas asociācijas (CEMA) datiem 2024. gadā visā Eiropā tika reģistrēti aptuveni 204 500 traktoru, no kuriem, CEMA aplēsēm, aptuveni 144 400 bija lauksaimniecības traktori, bet pārējie bija daudzfunkcionāli traktori, tostarp komunālās un citas nozīmes traktori.

2025. gada skaitļus CEMA vēl nav publicējusi, taču iepriekšējās prognozēs tika prognozēts, ka reģistrēto traktoru skaits varētu palielināties līdz aptuveni 146 000 vienību, kas liecinātu par tirgus stabilizācijas pazīmēm.

Katrā Eiropas valstī 2025. gadā patiešām ir vērojama daļēja atveseļošanās, jo īpaši tajās valstīs, kurās ieguldījumus lauku saimniecībās ir veicinājis lielāks valsts atbalsts. Saskaņā ar FederUnacoma datiem Itālijā 2025. gadā tiks reģistrēti 17 573 jauni traktori, kas ir par 13,7 % vairāk nekā 2024. gadā, kad tika sasniegts vēsturiski zemākais līmenis (15 450 vienības). Šis piemērs skaidri ilustrē vispārējo tirgus loģiku: pēc dažiem vājiem gadiem pietiek ar finansiāliem stimuliem, labvēlīgākiem kreditēšanas nosacījumiem vai lauku saimniecību ienākumu stabilizāciju, lai tirgū atgrieztos iepriekš atliktās investīcijas Arī Ziemeļamerikā 2025. gada otrajā pusgadā bija vērojama ievērojama pārdošanas apjoma samazināšanās, ko apstiprina ASV Rūpnieciskās ražošanas asociācijas (AEM) ikmēneša pārskati. Saskaņā ar AEM datiem 2025. gada novembrī kopējais lauksaimniecības traktoru pārdošanas apjoms ASV bija par 19,6 % mazāks nekā tajā pašā periodā pirms gada, savukārt kombainu pārdošanas apjoms samazinājās vēl vairāk - pat par 35,2 %.

Tā pašā laikā tirgus joprojām ir „viļņots“. ASV 2025. gada septembrī traktoru pārdošanas apjomi uz īsu brīdi bija palielinājušies par 4,1 %, taču turpmākajos mēnešos tie atkal samazinājās. Kanādā situācija saglabājās neviennozīmīga; novembrī kombainu pārdošanas apjomi pieauga par 25,6 %, bet traktoru pārdošanas apjomi samazinājās par 6,9 %.

Dažādi analītiskie avoti sniedz arī atšķirīgus tirgus lieluma rādītājus, taču kopējā tendence saglabājas līdzīga – tiek prognozēta ilgtermiņa izaugsme, lai gan īstermiņā ir vērojamas cikliskas svārstības. Tirgus izpētes uzņēmums „Mordor Intelligence“ lēš, ka lauksaimniecības tehnikas tirgus vērtība 2025. gadā būs aptuveni 151,55 miljardi eiro. Tiek lēsts, ka lauksaimniecības tehnikas tirgus 2025. gadā sasniegs aptuveni 197,13 miljardus ASV dolāru un līdz 2030. gadam varētu pieaugt līdz aptuveni 197,13 miljardiem ASV dolāru. Līdz 2030. gadam vidējais gada pieauguma temps būs aptuveni 5,4 %. Tajā pašā laikā „Technavio“ prognozē, ka laikposmā no 2024. līdz 2029. gadam tirgus pieaugs par aptuveni 50 miljardiem USD. Turpretī FederUnacoma norādītais pieaugums 92,5 miljardu euro apmērā ir saistīts tikai ar starptautiskās tirdzniecības prognozi, nevis ar kopējo pasaules tirgus apgrozījumu.

Tātad publicētie izaugsmes rādītāji tikai daļēji atspoguļo to, kā konkrētās tautsaimniecības reāli jūtas. Eiropā lauksaimnieku protestu viļņi, kas notiek jau trešo gadu, ir skaidrs signāls, ka lauksaimniecības nozare saskaras ar lielām strukturālām problēmām.

Atjaunojošās vides un administratīvās prasības un krītošās iepirkuma cenas liek lauksaimniekiem īpaši piesardzīgi izturēties pret investīciju riskiem

.

Bet no otras puses, dažas saimniecības meklē iespējas uzlabot efektivitāti, jo īpaši gadījumos, kad ražotāji piedāvā tehnoloģiski efektīvāku tehniku ar mūsdienīgiem precīzās lauksaimniecības un automatizācijas risinājumiem. Šādi risinājumi līdz šim ir bijuši nozīmīgāki Eiropā un Ziemeļamerikā, kamēr pārējā pasaulē galvenokārt izmanto mazāk tehnoloģiski sarežģītu, bet masveidā pieejamu tehniku, kas veicina kopējo tirgus izaugsmi.

Bet būtība paliek nemainīga – šobrīd lauksaimniecības tehnikas tirgus ir līdzsvarā starp ilgtermiņa izaugsmes prognozēm un īstermiņa saimniecības piesardzību, un tā nākotni noteiks tas, cik veiksmīgi ražotāji un politikas veidotāji spēs saskaņot tehnoloģisko progresu ar reālām ekonomiskām iespējām lauksaimniekiem.