Pārtikas kvieši kā lauksaimnieku izmisums?

Saimnieks Edas Sasnauskas sociālajos tīklos izraisīja diskusiju vilni; viņš dalījās, ka izmanto kviešus, lai apgādātu savus plecus. "Kviešu apkure ir izdevīgāka nekā granulu vai malkas iegāde," rakstīja lauksaimnieks. Un, lai gan šāds lēmums var šķist šokējošs, Sasnauskas apgalvo, ka aiz tā slēpjas auksta ekonomiskā loģika, nevis protests.

Šī nav pirmā šāda sezona

„Es neredzu jēgu protestēt pret deģenerātiem, kas vada tautu“, –, – saka Sasnauskas, nesamulstot vārdus. Lēmumam dedzināt kviešus nav nekāda sakara ar politiskiem paziņojumiem vai protestiem, viņš saka, – tas vienkārši ir veids, kā izdzīvot, kad lauksaimnieku darbs kļūst nerentabls.

„Iedomājieties, 1 tonna granulu maksā 200 eiro, un tās ir zāģu skaidas. Tai ir tāda pati siltumietilpība (siltumspēja) kā kviešiem. Pelnu saturs ir tikai par 1 % lielāks. Tātad man ir 1,5 reizes lētāka degviela. Un tas nav ne jātransportē, ne jālikvidē, to sadedzinu pats un sildos," turpina lauksaimnieks.

Šobrīd viņš ar pārtikas kviešiem apkurina savas saimniecības ēkas, kuru platība ir aptuveni 1200 kvadrātmetru un aptuveni 2000 kvadrātmetru.

Sasnausks bija pārsteigts, ka viņa ieraksts sociālajos tīklos piesaistīja tik lielu uzmanību, jo šī nav pirmā sezona, kad viņš apkurina ar graudiem: "Pirms dažiem gadiem granulas bija dārgākas par graudiem, un arī es tā darīju. Kopš tā laika esam uzbūvējuši katlus. Kad graudi kļuva dārgāki, bet granulas 1,5 reizes lētākas, mēs nedomājām un sākām izmantot granulas."

Patiesa realitāte

„Situācija patiešām ir paradoksāla – kurināmais apkurei maksā dārgāk nekā pārtikas graudi“, – brīnījās Lietuvas Graudu audzētāju asociācijas (LGAA) priekšsēdētājs Audrius Vanags. „Vai tā var būt? Galu galā lopbarības kviešus arī varētu sadedzināt. Bet mēs šeit runājam par pārtikas graudiem. Skatoties uz to, ko piedāvā uzpircēji, skatoties uz cenām preču biržā, nav iespējams saprast, kā lauksaimnieki varētu izdzīvot," saka Vanagas.

LĢAA priekšsēdētājs stāsta, ka patiešām katru gadu ir situācijas, kad sadedzināšanai un izmantošanai par kurināmo tiek izvēlēti stipri par zemu novērtēti graudi. Piemēram, pārtikai audzētās auzas neatbilst standartiem, un to cena ir stipri samazināta. Citi pat audzē un dedzina auzas, lai izvairītos no nepieciešamības pirkt granulas. Ir visdažādākās iespējas," saka Vanags, piebilstot: "Lauksaimnieks šajā gadījumā patiešām ietaupīs naudu, jo viņam nebūs jāpērk materiāli apkurei. Taču situācija ir drūma. Vai tas ir normāli, ka ir lētāk dedzināt ražu nekā pirkt citus apkures materiālus?

Sludinājuma zemteksts

E. Sasnauska ieraksts sociālajos tīklos ir saņēmis visdažādākās reakcijas - no atbalsta līdz sašutumam. Tomēr lauksaimnieks kritiku neuztver vieglprātīgi: „Šādus komentārus raksta cilvēki, kuri nezina, kas ir lauksaimniecība un uzņēmējdarbība. Nav vērts reaģēt uz šādām muļķībām. Saprātīgi cilvēki saprot, ka tas nav protests, bet gan vienkāršs ekonomisks lēmums.

E. Sasnauskas neslēpj savu sašutumu par aizvien pieaugošajiem nodokļiem un sarūkošo rentabilitāti

.

„Viss kļūst dārgāks – zemes noma, mēslojums, sēklas, žāvēšana, nodokļi. Kad kvieši maksāja 350 eiro, visi vainoja lauksaimniekus par maizes sadārdzināšanos. Bet tagad, kad kviešu cena ir 140 eiro, neviens nesaka, ka pārtikai vajadzētu kļūt lētākai. Kāpēc? Kāpēc neviens nesamazina citas cenas?" - retoriski jautā lauksaimnieks.