Ražas novākšana ir beigusies - kāda bija sezona?
Šī gada raža paliks atmiņā kā viena no grūtākajām pēdējo gadu laikā. Pavasara salnas, krusa un ilgstošas spēcīgas lietavas izmainīja ne tikai ražas novākšanas termiņus, bet arī pašu lauksaimnieku plānus. Kamēr dažos apgabalos rezultāti bija vidēji vai pat labi, citi palika laukos vai cieta no sliktas kvalitātes. Mēs runājam ar Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas priekšsēdētāju Audriusu Vanagu par šīs sezonas izaicinājumiem, par to, ko lauksaimnieki no tiem ir mācījušies un kā viņi ar tiem ir tikuši galā.
Kā jūs vērtējat šā gada ražas sezonu? Kāda tā bija? Šī ražas sezona ir bijusi izcila kā nekad iepriekš. Dažos reģionos tā sākās ar vismaz 2-3 nedēļu kavēšanos. Dažās vietās krusa izsita nenobriedušus graudus, kas nozīmē, ka dažu lauksaimnieku raža tika iznīcināta, pirms tā vēl bija nobriedusi. Tam sekoja spēcīgas lietusgāzes, kas liedza lauka nogatavošanās beigās laikus piekļūt laukiem. Pat tagad dažos laukos vai to daļās joprojām nav iespējams iebraukt ar kombainiem. Rezultātā dažās Lietuvas daļās raža vēl nav novākta.Šogad pavasara aizkavēšanās ir mainījusi arī optimālos rapša sējas termiņus. Dažas saimniecības praktiski ir pārtraukušas rapša sēju, savukārt citas ir iesējušas tikai pusi vai pat mazāk no plānotās platības.
Šī sezona ir bijusi sarežģīta. Tā sākās ar salnām pavasarī, kas apsaldēja daļu ražas, un beidzās ar sarežģītu ražas novākšanu ilgstošā lietus perioda dēļ.
.
Kas šogad ražoja vislabāk un kas sarūpēja vilšanos?
Joprojām ir grūti noteikt precīzus šā gada ražas kopapjomus un to, kā tie izskatās pēdējo gadu kontekstā, jo liela daļa ražas joprojām atrodas graudaugu noliktavās un lauksaimnieki vēl tikai aprēķina un seko līdzi savu saimniecību rezultātiem. Mēs redzam, ka katrs reģions un pat katra saimniecība ir atšķirīga. Dažviet ražas nogatavošanās laikā lija vairāk, citviet mazāk. Bija vietas, kur sausuma stress bija galvenais faktors augiem, kam, raugoties uz šo sezonu, ir grūti noticēt, bet tā tas bija, un augsnes monitoringa stacijas to apstiprina. Piemēram, rapšu raža ir vidēja vai pat laba, ja pavasara salnas nav ietekmējušas rapšu sējumus. Lai gan tika prognozētas rekordlielas ražas un dažviet tika reģistrētas rekordlielas ražas, kopumā kviešu ražas nav tik iespaidīgas, kā cerēts. Kviešu ražu var uzskatīt par normālu, vidēju. Tiesa, pats šīs labības daudzums šogad, visticamāk, būs lielāks, t. i., vairāk tās tiks pārdots, taču fakts ir tāds, ka kopā ar vasaras kviešiem šī raža ir iesēta lielākā platībā nekā pērn - aptuveni 900 000 ha. Arī pākšaugi bija dažādi. Daži lauksaimnieki, kas audzēja pupas, ir ļoti vīlušies un apgalvo, ka vairāk nesēj. Citi, no otras puses, ir devuši vidēju vai pat virs vidējās ražas. Daži zirņi iepriekš minēto iemeslu dēļ vispār netika novākti, bet tikai nopļauti ar disku ecēšām un iestrādāti augsnē kā zaļmēslojums. Tiem, kuriem tas izdevās, paveicās, jo tika novākta vidēja raža.
Kā jūs vērtējat labības kvalitāti? Vai tā atbilst tirgus prasībām?
Kvalitāte kviešiem ir laba, vismaz tur, kur lietavas nav bijušas ilgstošas un nav paspējušas savlaicīgi novākt ražu. Tomēr Žemaitijā diemžēl kulšana bija iepriekšminētajās otrās šķiras vienībās, un lielākā daļa no tiem nonāca lopbarības lopkautuvēs. Taču izdarīt konkrētus secinājumus vēl ir pāragri, jo vairākas saimniecības vēl nav realizējušas ražu un glabā to noliktavās.
Vis gan var izdarīt provizorisku novērojumu, ka, piemēram, eļļas saturs rapša sējumos ir virs vidējā. Kviešiem olbaltumvielu saturs ir par vienu procentpunktu augstāks, bet mezglu un kritumu skaits ir mazāks. Tādējādi šogad skābbarības silosos patiešām bija iespējams iepirkt dažādas kvalitātes graudus maisījumiem.
.
Šogad graudu uzpircēji ir ieviesuši papildu cenu līmeņus. Kā tas ir ietekmējis lauksaimniekus?
Ziņu uzpircēji meklē sev piemērotākos graudus un ir gatavi par to maksāt – viņi piemēro piemaksu par atbilstību noteiktam parametram. Tas nav nekas jauns. Iepirkumi kopumā tiek veikti saskaņā ar standartiem. Lai gan novirzes, protams, notiek. Piemēram, piemaisījumu apstrāde nav vienveidīga. Tas nozīmē, ka ir noteikts pieļaujamais piemaisījumu daudzums, bet pircēji atšķirīgi vērtē pārsniegto piemaisījumu daudzumu un piemēro sankcijas. Šādas neskaidrības rodas.
Prakse piešķirt piemaksas par augstākiem rādītājiem nav tik kļūdaina kā standartu neviennozīmīga traktēšana
.Vai Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācija ir saņēmusi kādas sūdzības no lauksaimniekiem par iespējamām manipulācijām ar iepirkšanas noteikumiem? Ja jā, tad kādas?
Šosezon ar mums sazinājās kāds lauksaimnieks, jo elevators bija atteicies iepirkt tritikāli, jo graudu piemaisījumos bija 0,1 % vīķu pārsniegums, jo tie bija savvaļas vīķi, nevēlami, un neviens nebija pamanījis, ka tie ir sēklai audzēti sējas vīķi. Pat sertificētām sēklām nav šāda ierobežojuma; tās var saturēt 0,3 % piemaisījumu. Pārāk stingra attieksme pret novirzi rada nepatīkamas situācijas. Bijuši gadījumi, kad viens elevators rapsim konstatēja pelējumu un atteicās to pirkt, tikai tad, kad tas tika aizvests citur, izrādījās, ka viss ir kārtībā. Dažos gadījumos tika konstatēts rapša dīgtspēja un atkal atteikts, lai gan nav noteikts, kāds dīgtspējas procents jau liedz pārdošanu, jo tiek vērtēts eļļas saturs rapša sēklās. Sezonas laikā katru gadu rodas visdažādākās situācijas. Saimnieki šobrīd ir noraizējušies par graudaugu apmaksu, jo pirms vairākiem gadiem tika grozīts likums, kas regulē lauksaimniecības produkcijas apmaksu. Tagad ir paredzēts, ka maksājumi tiks veikti divu mēnešu laikā. Tā kā šogad ievērojami aizkavējās ražas novākšana, arī maksājums kavējas. Un, tā kā šogad par saražoto produkciju kopumā netiek samaksāts pietiekami un cenas ir desmitgades zemākajās vietās, lauksaimnieku naudas plūsma ir traucēta. Tajā pašā laikā izejvielu cenas ir visu laiku augstas. Es vēlētos, lai visas puses šo situāciju aplūkotu visaptveroši un atbilstoši. Vai, jūsuprāt, ir iespējams kaut kādā veidā ierobežot pircēju manipulācijas?
Šajā sezonā nav notikušas nekādas lielas, ārkārtējas manipulācijas. Vismaz es neesmu dzirdējis par sistemātiskām manipulācijām ar noteikumiem no kāda elevatora puses. Ar zemkopības ministra rīkojumu ir mainīta laboratorisko paraugu ņemšanas kārtība, pagarināts to pašu paraugu derīguma termiņš, noteikta prasība paraugus aizzīmogot, iespēja novērot testēšanas procesu, un lauksaimnieki, kuriem ir šaubas vai domstarpības par kvalitātes noteikšanu, vienmēr var vērsties šķīrējtiesā ar Augkopības valsts dienestu, lai atrisinātu strīdu. Lauksaimniekiem ir līdzekļi, lai sevi aizstāvētu. Šogad, iespējams, tomēr būtu jāizceļ graudu kaltēšanas normu līmenis. Lielākā daļa graudu šogad uz elevatoriem nonāca slapji, un uzpircēji noteikti izmantoja šo situāciju, lai piepildītu savas kabatas. Žāvēšanas likmes ir divreiz augstākas nekā kaimiņvalstīs, un tas ir radījis nopietnu spiedienu uz lauksaimniekiem. Daudzi gaidīja, lai novāktu pēc iespējas sausāku ražu, citādi viņi riskēja par to neko nesaņemt. Galu galā lauksaimniekam, kurš piegādāja slapjus zirņus, bija pat negatīvs rēķins. Tas ir apkaunojoši, un tam nevajadzētu tā notikt. Kāda jums bija sezona? Kādi ir bijuši lielākie atklājumi, zaudējumi, vilšanās? Lielākās vilšanās man šogad ir bijusi kviešu kvalitāte un tas, ka nācās kultivēt slapjus graudus. Cik esmu strādājis, līdz šim gadam man nekad nav bijis, ka kviešu kvalitāte būtu zemāka par otro šķiru. Šķiet, ka tie ir novākti laikus, bet to kvalitāte ir tikai trešās, ceturtās klases – tie ir lopbarības graudi. No šīs puses, šī ir bijusi neapmierinoša sezona, jo īpaši tāpēc, ka tas ietekmēs arī finansiāli. Neizvairījos no pavasara salnām, bet, par laimi, sējumi bija apdrošināti. No pākšaugiem šogad audzēju pupas, kuru raža bija virs vidējās. Visumā man personīgi šī bija laba sezona, ja ne tas, ka raža ir slapja un cenas ir astoņu gadu zemākajās vietās, bet nepieciešamās izejvielas ir augstā līmenī. 
