Ierosinātais VVM kuģis: vai vadības maiņa nodrošinātu lielāku efektivitāti?
Valsts Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šajās dienās ir nonācis uzmanības centrā pēc tam, kad parādījās informācija, ka dienesta vadītājai Audronei Mikalauskienei ir piedāvāts atkāpties no amata politiskās uzticības zaudēšanas dēļ. Tomēr ne valdība, ne pati valsts vadītāja nav sniegušas sīkāku informāciju par šo situāciju. „Agrobite.lt“ intervētie politiķi atzīst, ka šis klusums rada vēl vairāk jautājumu par VMVT caurskatāmību un atbildību.
Politiskās uzticības dilemma
Bijušais zemkopības ministrs Kazys Starkevičs norādīja, ka problēma galvenokārt ir valdības līmenī: „Zvanīt valdības vadītājam un teikt, ka politiskā uzticība ir zudusi, neko nekonkretizējot – ir sava veida diktāts no bijušā valdības vadītāja puses. Ja vadītājam ir jāatkāpjas no amata, ir skaidri jāpasaka, – kāpēc.“
Politiķis saskata pozitīvas izmaiņas VVT darbā, proti, vairāk orientējoties uz lauksaimniekiem, sniedzot konsultācijas, nevis tikai uzspiežot aizliegumus. „Esmu redzējis arī stingrus soļus attiecībā uz graudu eksporta kontroli, īpaši Krievijas graudu, kur plūsma ir samazināta. Tie bija pozitīvi soļi," atzīmēja Starkevičius.
Toties Eiropas Parlamenta deputāts Valius Ąžuols interesējās, vai vadītāja atkāpšanās no amata ir ierosināta konstatēto pārkāpumu dēļ. „Iespējams, ka ir pārkāpumi, kas varētu novest pie nopietnākām sekām. Tāpēc ir pieļaujama brīvprātīga atkāpšanās – šis variants ir ērtāks gan vadītājam, gan valstij. Taču, ja ir konstatēti pārkāpumi, viņi ir jāsauc pie atbildības," viņš sacīja.
"
Ja ir konstatēti pārkāpumi, viņi ir jāsauc pie atbildības.
Kēstutis Mažeika piebilda, ka valdības klusēšana tikai vairo neskaidrību. „Tas ir dīvaini, ka iestādes, kurām būtu jāpārbauda informācija, nedara savu darbu. Šāda prakse, šķiet, kļūst par normu“, – brīnījās Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs.
Vai VMVV pienācīgi informē sabiedrību?
Ir bijis daudz publicitātes par sabiedrības informēšanu par nedrošiem pārtikas produktiem, par VMVT pēkšņo atteikšanos sniegt precīzus daudzumus un citām niansēm. Tomēr ne visi politiķi šeit saskatīja problēmu
.
K. "Es neredzu, ka kaut kas tiktu slēpts no sabiedrības. Ja produkti neatbilst prasībām, tie noteikti tiek izņemti no tirgus."
V. Ozols norādīja, ka VVM reorganizācija, kas samazināja nodaļu skaitu, ir samazinājusi arī kontroles iespējas. „Jo mazāk cilvēku veic kontroli, jo vairāk būs kļūdu. To mēs redzam," viņš teica.
K. Mažeika arī atgādināja, ka informācijas process tiek regulēts un saskaņots ar citām iestādēm. Nav taisnīgi vainot tikai VVM. Informēšanas noteikumi ir spēkā jau ilgu laiku, bet nekādas izmaiņas nav ierosinātas. Tāpēc lielveikalu ķēdes bieži vien pašas uzņemas lielāku iniciatīvu patērētāju informēšanā," uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāte.
Divkārši standarti – draudi uzticībai
Pārtraukti tika izvirzīts arī jautājums par iespējamiem "dubultstandartiem" attiecībā uz lielajiem un mazajiem uzņēmumiem. K. Starkevičs par šādām runām bija piesardzīgs: „Man nav faktu, tāpēc es nevaru komentēt. Es to nevaru komentēt, bet es to nevaru komentēt.
Toties V. Ozols ir pārliecināts, ka runas par „dubultstandartiem“ grauj uzticību visai sistēmai. „Galu galā tie ir pārtikas produkti. Cilvēki vēlas justies droši, un, kad viena pēc otras parādās ziņas par piesārņotiem produktiem, – tas ir ļoti skumji“, –, – uzsvēra politiķis.
K. „Lielajiem uzņēmumiem ir arī veterinārārsti, kurus daļēji finansē valsts, t.i., viņi strādā gan privātajam biznesam, gan valstij, iespējams, kā sekas. Mazie uzņēmumi, šķiet, ir pakļauti lielākam spiedienam. Lai gan tiesību akti ir vienādi visiem, un tie būtu jāievēro visiem vienādi.Par Parlamenta lomu un nepieciešamajām izmaiņām
Vai Parlamentam rudens sesijā būtu jāapspriež jautājums par VNV vadības pārskatatbildību? K. Starkevičs ierosināja vispirms sagaidīt skaidras atbildes no valdības un tad domāt par konkrētiem lēmumiem.
V. Ąžuols atgādināja par parlamentārās kontroles funkciju un uzsvēra, ka, ja ir kāda problēma, tā ir jārisina pēc iespējas ātrāk, nevis jāvelkas uz priekšu un jāgaida, kad sekas būs vēl smagākas.
K. Mažeika arī norādīja, ka Seima loma šajā gadījumā aprobežojas ar parlamentāro kontroli. „Ir iespējams redzēt, vai standarti tiek piemēroti vienādi, un, ja tiek konstatēti trūkumi, ierosināt izmaiņas ministrijas vai valdības līmenī“, –, – viņš apgalvoja.
Politiķi ir vienisprātis, ka VVT stiprināšana ir nepieciešama, taču tikai V. Ąžuols saskatīja nepieciešamību pārmaiņu procesā mainīt vadību. Starkevičs un Mažeika šajā jautājumā palika atturīgi.
