Rudenī VMVT gaida neērtas sarunas Seimā. Parlamentāriešus mulsina slēpta informācija par nedrošu pārtiku
Valsts pārtikas un veterinārais dienests (SVVT) norāda, ka saskaņā ar Lietuvas un ES tiesību aktiem tam vairs nav pienākuma norādīt, cik daudz ar dažādām baktērijām inficētas gaļas tiek izplatīts tirgū. "Sabiedrības informēšanas galvenais mērķis ir sniegt skaidru informāciju par riskiem un informēt patērētājus, ka viņi var atgriezt nedrošo produktu un saņemt atpakaļ naudu," norāda VMVT preses dienests. Bet vai ar to pietiek? Vai informācija par nedrošiem pārtikas produktiem vispār sasniedz patērētājus?
RASFF sistēma un informācijas stendi
VVB publicē informāciju par nedrošiem un bīstamiem pārtikas produktiem savā tīmekļa vietnē – RASFF sistēmā. Savukārt lielveikalu tīkliem ir pienākums šādu informāciju izvietot veikalos uz ziņojumu dēļiem. Bet vai daudzi patērētāji pievērš uzmanību lielveikalu izkārtnēm?
„VMVT publicē informāciju savā mājaslapā, kas ir tas pats, kas tie stendi veikalos – neviens tos tāpat nelasa un neredz“, –, – uzskata Seima deputāts, Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs Kęstutis Mažeika.
„Vispirms iedzīvotāji būtu jāinformē mērķtiecīgi, piemēram, caur noteiktām sistēmām, noteiktā reģionā, jo visdrīzāk piesārņoto produktu izplatīšanās vieta ir nevis viena tirdzniecības vieta, bet vairākas“,– turpina diskutēt par šo jautājumu, piebilstot, ka iedzīvotāju un patērētāju informēšana par bīstamām baktērijām piesārņotiem produktiem ir ļoti svarīga.
&dquo;Iespējams, iedzīvotāji varētu saņemt brīdinājuma ziņojumus, izmantojot īsziņas, izmantojot Iedzīvotāju brīdināšanas un informēšanas sistēmu (GPIS). Vai tas būtu iespējams? Droši vien jā, bet cik tas izmaksātu, ir cits jautājums. Mums būtu jājautā ekspertiem, cik reāla būtu šī ideja," Mažeika izvirzīja ideju par to, kā nodrošināt patērētāju drošību pārtikas nozarē.
Sliktākas sankcijas uzņēmumiem
Lielie uzņēmumi un tirgotāji bieži vien tikai atvainojas par tirgū nonākušajiem piesārņotajiem produktiem un apgalvo, ka turpmāk centīsies nodrošināt kvalitāti.
.
Liekas, ka par kvalitātes kontroli vajadzētu būt atbildīgai arī VM, taču saskaņā ar publiski pieejamiem datiem parasti soda un sauc pie atbildības mazus, individuālus uzņēmumus, nevis lielos ražotājus. Vai HVO nevajadzētu piemērot stingrākas sankcijas uzņēmumiem bez izņēmumiem, ja piesārņoti produkti nonāk patērētāju mājās un kuņģos?
„Sankcijas būtu jāpiemēro saskaņā ar algoritmu, kura pamatā ir pārkāpumu konstatēšanas gadījumu skaits un pārkāpuma apjoms, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir mazs vai liels. Loģiski, ka lieliem uzņēmumiem tirgū būtu jālaiž lielāki daudzumi. Tāpēc algoritmam būtu jānovērtē pārkāpumu biežums," saka Seima deputāts Kazys Starkevičs.
K. Mažeika, Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs, viņam pievienojas: „Protams, sankcijām vajadzētu būt stingrākām un neņemt vērā uzņēmuma veidu. Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, un likums attiecas uz visiem.“
Izmaiņu (ne)būs
K. Mažeika apgalvo, ka valdībai un Zemkopības ministrijai (ZM) būtu jānodrošina, lai ZM objektīvi piemērotu sankcijas uzņēmumiem, kas izdara pārkāpumus.
„Saskaņā ar 2000. gada 4. aprīļa pārtikas nekaitīguma noteikumiem Lietuvas Republikas Pārtikas un lauksaimniecības ministrija ir pieņēmusi šādus noteikumus. Veselības ministrija savas kompetences ietvaros formulē valsts politiku pārtikas nekaitīguma un ar pārtiku un uzturu saistīto slimību profilakses jomā un koordinē tās īstenošanu. Tā paša panta 5. punkts nosaka, ka Valsts pārtikas un veterinārais dienests savas kompetences ietvaros īsteno politiku pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un apstrādes uzraudzības jomā, kā arī politiku cilvēku uzturā lietojamo dzīvnieku saslimstības ar pārtikas izraisītām slimībām samazināšanas jomā un ir atbildīgs par ātrās brīdināšanas par pārtikas produktiem nodrošināšanu, kā to nosaka Zemkopības ministrijas preses dienests.
Kā nu tas būtu, deputāts Starkevičs ir solījis jautājumus, kas saistīti ar ZPPG un pārtikas nekaitīgumu, izvirzīt Lauku lietu komitejā Seima rudens sesijā.
