Lauksaimnieku pārstāvji: Mercosur palielinātu pārtikas piegādes ķēžu koncentrāciju Eiropā

Ja Eiropas Savienība (ES) parakstītu brīvās tirdzniecības līgumu ar Dienvidamerikas bloku Mercosur, tas palielinātu pārtikas piegādes ķēžu koncentrāciju starp Eiropas lielajām lauksaimniecības struktūrām, uzskata Lauksaimniecības kameras (LKA) prezidents Arūnas Svitojus.

.

Lai palielinātu nacionālās lauksaimniecības aizsardzību, ir jāattīsta īsas kvalitatīvas pārtikas piegādes ķēdes starp ražotāju un patērētāju, uzskata viņš.

„Mūsu īsās ķēdes nekursē, jo ienāk oligarhu struktūras, (…) mēs redzam, kas notiek citās valstīs – Austrālijā, Amerikā, miljoniem hektāru pieder vienam cilvēkam, kurš vēlas pārņemt visu pārtikas ķēdi kā monopolu. Lielie lielveikali ne tikai pārdod, viņi jau pārstrādā pārtiku, viņi vēlas kontrolēt arī ražošanas ķēdi," pirmdien LRT radio sacīja Svitojus.

„Viens cilvēks Eiropā var pārvaldīt pārtikas ķēdi 100 miljoniem cilvēku, tāpēc šie jautājumi Eiropā tiek ļoti spēcīgi aktualizēti gan valstu līmenī, gan politiskā līmenī visā Eiropā“, –, – viņš teica.

Pēc Svitoja teiktā, Eiropas valstis nav pārliecinātas, ka no Dienvidamerikas ievestā lauksaimniecības produkcija būs kvalitatīva un atbildīs klimata pārmaiņu mērķiem

.

Lietuvas Jauno lauksaimnieku un jauniešu savienības priekšsēdētāja vietnieks Vītauts Buivids (Vytautas Buivydas) arī sacīja, ka Lietuvā jau dominē lielsaimniecības.

„Šodien mēs redzam statistiku, kas ir bēdīga, jauno lauksaimnieku skaits krasi samazinās – kopš iestāšanās ES vairāk nekā par 50 % ir samazinājies jauno lauksaimnieku skaits. Lauksaimniecība, kāda tā ir šobrīd, nav pievilcīga, iesaistot jaunus, perspektīvus lauksaimniekus“, –, – viņš teica.

„Ja mēs Eiropā ievedīsim Dienvidamerikas valstis, kur desmitiem tūkstošu hektāru patiešām ir vienās rokās, jaunie lauksaimnieki neredzēs nekādas perspektīvas un viņiem būs liegta motivācija vispār kaut ko darīt“, –, – sacīja V. Buivydas.

Saeimas Lauku lietu komitejas priekšsēdētājs, „zemnieks“ Broņis Rope teica, ka Saeima neatbalsta „Mercosur“ nolīguma parakstīšanu un ka tai ir komentāri par nepietiekamiem tajā paredzētajiem tirdzniecības kontroles mehānismiem.

„Es domāju, ka vislielākās bažas ir par to, ‐ protams, mums ir jātirgo, ir jārada apstākļi, bet no šīs tirdzniecības ir jāgūst visiem, nevis tikai kādai noteiktai grupai, noteiktam slānim. (…) Aizsardzības mehānisms, manuprāt, šobrīd ir vislielākās bažas," LRT radio sacīja deputāts.

Jānis sacīja, ka kompensācijas mehānisms lauksaimniekiem tiks iedarbināts, ja pēc nolīguma parakstīšanas ražošanas apjomi un cenas samazināsies par 10 %.

„Runa ir par 6,5 miljardiem eiro, tātad paredzētajam rezerves fondam vajadzētu nosegt vismaz lielāko daļu, taču nav precizētas precīzas detaļas“, –, – teica B. Rope.

ELTA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka ES līdz janvārim ir atlikusi brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju

.

Brīvās tirdzniecības nolīgums ar „Mercosur“ valstīm tika gatavots vairāk nekā 25 gadus un šobrīd ir pretrunīgi vērtēts – lai gan tā mērķis ir veicināt tirdzniecību starp ekonomiskajiem blokiem, dažas no ES lielākajām valstīm, tostarp Francija, Polija un Itālija, to vērtē kritiski.

Pagājušajā nedēļā tūkstošiem cilvēku, tostarp Lietuvas lauksaimnieki, Briselē protestēja pret Mercosur nolīgumu

.

Zemkopji kritizē nolīgumu, jo baidās no nesamērīgas konkurences, ko rada lētais imports, un uztraucas, ka nākotnē varētu saņemt mazāk naudas no ES budžeta

.

Plānotā jaunā brīvās tirdzniecības zona starp ES un vairāk nekā 700 miljoniem bloka iedzīvotāju būs lielākā pasaulē, uzskata Eiropas Komisija.