Lauksaimnieki: Mercosur nolīgums izjauks ES tirgus līdzsvaru un padarīs Lietuvas produkciju nekonkurētspējīgu

Lietuvas lauksaimnieki apgalvo, ka lētais imports no Latīņamerikas izjauks tirgus līdzsvaru un izkonkurēs Lietuvas produkciju, jo Eiropas Savienība cenšas parakstīt tirdzniecības līgumu ar Dienvidamerikas bloku Mercosur.

.

„Mums ir izveidojusies paradoksāla situācija, kad mēs ES valstīs nedrīkstam audzēt lētu produkciju ar lētiem preparātiem un neatļautu vielu izmantošanu, bet tajā pašā laikā ES vēlas parakstīt līgumus ar Dienvidamerikas valstīm, lai šādi audzēta produkcija nonāktu uz mūsu patērētāju galda un mūsu veikalu plauktos. Lietuvas Graudaugu audzētāju asociācijas valdes loceklis Dainius Arlauskas pirmdien preses konferencē sacīja.

„Tas būs trieciens visam, ko var importēt Eiropas Savienībā, un ne obligāti Latīņamerikā audzētiem produktiem“, – piebilda Dinius Arlauskas.

„Brazīlija vien saražo divreiz vairāk liellopu gaļas, nekā ES patērē. Iedomājieties, cik daudz resursu viņiem ir, un visa šī liellopu gaļa centīsies nokļūt šeit, ES," sacīja Lietuvas lauksaimnieku savienības priekšsēdētāja vietnieks Gedas Špakauskas

.

Viņš sacīja, ka nolīgums, iespējams, tiks parakstīts, bet lauksaimnieki uzstāda uz Briseli, lai tā būtu godīga un kompensētu lauksaimniekiem, ja tirgus tiek izkropļots. 

„Mēs to (vienošanos –BNS) neatbalstīsim, bet mēs to neatbalstīsim, bet mēs varēsim turpināt visu laiku norādīt, ka ir jābūt taisnīgam attieksmei, ka ir jāskatās uz pārtikas produkcijas kvalitāti, ka ir pareizi kompensēt lauksaimniekiem, ja tirgus ir izkropļots, un tā tālāk“, –, – viņš teica.

„Nav skaidru norāžu par kompensācijas mehānismiem, ja tiek kropļots tirgus attiecībā uz produktiem, kas nāk no Mercosur valstīm. Nav skaidrs, kā (ES – BNS) nodrošinās (no Dienvidamerikas – BNS) importētās pārtikas nekaitīgumu, – viņš piebilda.

G. Špakauskas sacīja, ka pašlaik importētie produkti netiek pietiekami pārbaudīti, un uzsvēra, ka Lietuvas ražotāji nespēs konkurēt

.

„Tagad šie produkti (no Latīņamerikas – BNS) tiek ievesti, bet ir augstākas muitas nodevas. Tagad ir pieredze, ka šīs produkcijas drošība netiek pilnībā pārbaudīta. Runā, ka iebrauc lētākā poļu produkcija, cilvēki grib Lietuvas produkciju. Pienāks laiks, kad cilvēki vēlēsies poļu produkciju un vispār aizmirsīs par lietuviešu produkciju," viņš teica.

Lietuvas Lauksaimniecības uzņēmumu asociācijas prezidents Eimantas Pranauskas sacīja, ka smagais regulējums sadārdzina lauksaimnieku produkciju Eiropas Savienībā

.

„Lauksaimniekiem nav iespējas ražot lētāku produkciju ES, jo ES lauksaimniekiem ir jāievēro virkne vides, dzīvnieku labturības un klimata pārmaiņu pasākumu. Un tas viss maksā dārgi," preses konferencē sacīja Pranausks.

Lauksaimnieki ir neapmierināti arī par ES plāniem pārskatīt lauksaimniecības subsīdijas un Robežu oglekļa dioksīda emisiju koriģēšanas mehānismu (CBAM), kas stāsies spēkā nākamgad un ar nodokli apliks importu no trešām valstīm, ja tās ražo preces ar augstu CO2 emisiju līmeni.

„Pēc CBAM nodokļa mēs noteikti saskarsimies ar ievērojami lielākām izmaksām. Mums tās varētu būt par 20-40 % lielākas," sacīja graudaugu audzētāju pārstāvis D. Arlauskas.

G. Špakauskas sacīja, ka ES lēmumi lauksaimniekiem apgrūtinās finansiālo izdzīvošanu

.

„Ja visi šie (lēmumi – BNS) veicinās, tāpat kā Mercosur, CBAM, budžeta samazinājumi jaunajā finanšu perspektīvā, tad mēs domājam par izdzīvošanas jautājumu“, –, – teica G. Špakauskas.

„Mēs (lauksaimnieki –BNS) kritizējam Eiropas Savienības vadītājus, jo nav pienācis laiks ieviest jaunus nodokļus un vēl vairāk palielināt ražošanas izmaksas, un pēc tam stutēt mūs stūrī un prasīt visādus mehānismus, lai segtu mūsu zaudējumus. Mēs vienkārši vēlamies taisnīgas ražošanas izmaksas un taisnīgu pārdošanas cenu," viņš piebilda.

Atbilstoši BNS informācijai nolīgums palīdzētu Eiropas Savienībai eksportēt uz Dienvidameriku vairāk transportlīdzekļu, tehnikas, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu, savukārt Dienvidamerikai tas atvieglotu gaļas, cukura, rīsu, medus un sojas pupiņu nonākšanu Eiropas tirgū.

Pagājušajā ceturtdienā vismaz 7000 lauksaimnieku ar aptuveni 1000 traktoriem sarīkoja protesta akciju Briselē, lai protestētu pret nolīgumu.