Saziņa saimniecībā: cik daudz piena mēs zaudējam nepareizas saziņas dēļ?
Intervija ar Dr. Donatu Učokieni, SIA „Gameta LT“konsultanti piensaimniecībā
Donata, daudzas saimniecības sūdzas par sliktiem rezultātiem, bet reti kad saka &bdash;„mums ir slikta komunikācija“. Vai tā tiešām ir problēma piena lopkopības saimniecībās?
Tā, un tā ir ļoti izplatīta problēma. Komunikācijas trūkums nav tik acīmredzams kā slikta barība vai slima govs, bet sekas ir tikpat reālas – zaudēts piens, nokavēta rēvija, nepareizi barots teļš. Bieži vien saimniecības nezina, cik daudz tās katru dienu zaudē tikai tāpēc, ka darbinieki nav sapratuši viens otru, nav nodevuši informāciju vai vienkārši izvairās no pārbaudes.
Kā tas izskatās praksē?
Piemēram, vakar tika apsēklota govs, bet rīta darbinieks par to netika informēts, tāpēc viņš vēlreiz noskatās to pašu govi, domādams, ka tā ir rūsī, un nosūta to uz otro apsēklošanu. Vai arī ir novērota kliboša govs, bet informācija nav nodota veterinārārstam – un pēc nedēļas mums ir smagi bojāts loceklis. Tas saimniecībās notiek visu laiku. Un tie nav "sīkumi" – tie maksā naudu.
Kāpēc šādas lietas vispār notiek?
Jo lielākajā daļā saimniecību saziņa notiek nesistemātiski. Viss balstās uz mutisku pārraidi, kas bieži vien ir nepilnīga, neuzticama vai nenotiek vispār. Nav fiksētu pārraides brīžu - ne no rīta, ne vakarā. Nav rakstisku ziņojumu, žurnālu, elektronisku risinājumu. Es bieži dzirdu cilvēkus sakām: "Kāpēc rakstīt, mēs jums visu izstāstām."
Bet ja mēs jums visu izstāstām, kāpēc tik daudzas lietas joprojām nav paveiktas?
Kā lauksaimnieks šādā situācijā varētu uzlabot iekšējo komunikāciju?
Sāciet ar ļoti vienkāršām lietām. Viens – ieviešiet ikdienas darba žurnālu, kurā katrs darbinieks īsi atzīmē, kas ir novērots vai paveikts. Vēl viens – vismaz 2–3 reizes nedēļā tikties pie valdes. Un vēl svarīgāk – noteikt vienu atbildīgo personu, kas nodod informāciju starp maiņām. Ne katrs par katru, bet viena skaidra persona, kas apkopo informāciju.
Viens varētu domāt, ka šādas sanāksmes ir piemērotas tikai ļoti lielām saimniecībām…
Un te ir kļūda. Mazā saimniecībā katrs cilvēks ir vēl svarīgāks – tur katram aizmirstam uzdevumam ir vēl lielāka ietekme. Pat ģimenes saimniecībā, kurā ir divi cilvēki, ir labi, ja ir rakstisks plāns vai tāfele ar piezīmēm. Jo, kad viss ir galvā, kaut kas tik un tā tiek aizmirsts.
Kādu konkrētu ietekmi var atstāt komunikācijas uzlabošana?
Kad procesi kļūst skaidri, ir mazāk stresa, mazāk haosa un vairāk atbildības. Tas nozīmē, ka teļi tiek baroti laicīgi, rēgus ievērots, klibums izārstēts, par bojājumiem ziņots laicīgi. Un tas tieši nozīmē pienu, laiku un naudu.
