Teļu audzētava: kā pārvaldīt pārpalikuma ekonomiku?

Intervija ar Dr. Donatu Učokieni, UAB „Gameta LT“

Piena lopkopības saimniecība: Seksualizētas spermas izmantošana saimniecībās pieaug, taču joprojām pastāv jautājumi, vai tā patiešām atmaksājas, vai arī rada jaunas problēmas?"

Donata Učokiene: Lauksaimnieku jautājumi patiešām ir loģiski. Seksualizētā sperma būtiski maina ganāmpulka struktūru. Ja mēs to plaši izmantojam, iegūstam daudz vairāk telīšu nekā ar parasto spermu. Tas rada tā saukto "telīšu fabriku" - situāciju, kad tiek saražots vairāk telīšu, nekā saimniecībai nepieciešams ganāmpulka atjaunošanai. Un tad rodas jautājums, vai tas ir apgrūtinājums vai ieguldījums.

Kā rīkoties ar telīšu pārpalikumu?

Tur slēpjas lielais ieguvums. Ja saimniecībā dzimst vairāk telīšu, ir iespēja atlasīt tikai labākās. Tas ļauj mums ātrāk paaugstināt ganāmpulka ģenētisko līmeni, jo vairs neesam spiesti audzēt tās visas pēc kārtas. Vājākas teles var pārdot vai apsēklot ar gaļas buļļu spermu. Tā vairs nav problēma, bet gan selekcijas brīvība. Pētījumi liecina, ka saimniecībās, kurās sistemātiski tiek piemērota šāda prakse, ir līdz pat divreiz lielāks ģenētiskais progress (Garcia-Ruiz et al., 2016).

Kāda ir ekonomiskā puse?

Firmeri bieži saka, ka seksēta sperma ir dārga. Taču mums ir jāredz plašāka aina. Pastāv iespēja pārdot pārpalikušās teles pēc to apsēklošanas, padarot saimniecības ganāmpulku veselīgāku un produktīvāku. Pastāv arī stratēģiska kombinācija: vērtīgākās govis apsēklo ar seksētu spermu, bet mazāk vērtīgās govis - ar gaļas buļļu spermu. Šādā veidā mēs iegūstam dubultu ekonomisku labumu: vairāk telīšu selekcijai un vairāk vērtīgu teļu tirgum. IFCN piensaimniecības pētniecības tīkls lēš, ka šāda kombinācija palielina rentabilitāti par aptuveni 120-150 eiro uz govi gadā vidējā Eiropas saimniecībā (IFCN, 2022).

Kā ir ar saimniecībām, kuras apgalvo, ka tām ir pārāk daudz telīšu?

Šī ir galvenais punkts – saimniecību plānošana. Ja jūs neplānojat, tad patiešām var izrādīties, ka jums ir „pārāk daudz teļu“. Bet, ja jūs rīkojaties stratēģiski, tad šis pārpalikums ļaus jums pārdot jaunlopus, lai palielinātu naudas plūsmu. Turklāt augstas ģenētiskās vērtības teles šodien ir pieprasīta prece gan Lietuvā, gan eksportam. Kad es runāju ar lauksaimniekiem, es viņiem saku: labāk, lai būtu pārāk daudz telīšu, no kurām izvēlēties, nekā pārāk maz telīšu, no kurām izvēlēties.

Kādu padomu jūs dotu Lietuvas saimniecībām, kuras vēl tikai apsver iespēju izmantot seksēto spermu?

Pirmām kārtām – skatieties uz to kā uz ieguldījumu, nevis tikai kā uz izdevumiem. Seksuālā sperma nav "spēle" – tā darbojas tikai tad, ja saimniecībai ir skaidra audzēšanas stratēģija: kuras govis apsēklot, kuras apsēklot ar gaļas šķirnes buļļiem, cik teļu paturēt. Ja šāda plāna nav, rezultāti ir neapmierinoši. Bet, ja plāns ir, seksētā sperma kļūst par vienu no spēcīgākajiem ekonomiskajiem instrumentiem.

Avoti:

Garcia-Ruiz, A., Cole, J. B., VanRaden, P. M., Wiggans, G. R., Ruiz-López, F. J., & Van Tassell, C. P. (2016). Ģenētiskās selekcijas atšķirību un paaudžu intervālu izmaiņas ASV Holšteinas piena šķirnes liellopiem genomiskās selekcijas rezultātā. Proceedings of the National Academy of Sciences, 113(28), E3995–E4004.

IFCN Dairy Research Network (2022). Gada ziņojums par piensaimniecību 2022. gadā. IFCN, Ķīle, Vācija.