Lietuva gatavojas infekciozā katarālā drudža izplatībai Eiropā
Tā kā tuvojas siltā sezona un zilās mēles slimība (BTV) turpina izplatīties Eiropas Savienībā (Slovēnija ziņoja par BTV uzliesmojumu 2025. gada februārī), Valsts pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pastāvīgi gatavojas reaģēt uz iespējamiem slimības uzliesmojumiem, jo īpaši tāpēc, ka drīz sāksies galveno slimības pārnēsātāju - mazo asinssūcēju sezona.
Šodien VMVT Dzīvnieku infekcijas slimību apkarošanas grupa pārbaudīja algoritmu gatavībai reaģēt uz reālu slimības uzliesmojumu. Tika simulēti vairāki scenāriji un apspriestas dažādas rīcības secības, kas tiktu veiktas negaidīta slimības uzliesmojuma gadījumā kādā no lielajām saimniecībām vai vienlaicīga slimības uzliesmojuma gadījumā dažādās saimniecībās attālos reģionos.
Šobrīd slimības pārvaldības stratēģija tiek pastāvīgi pārskatīta un pilnveidota, izvērtējot to valstu pieredzi, kuras jau saskārušās ar šo slimību - Beļģijas, Vācijas, Polijas, Apvienotās Karalistes un Slovēnijas pieredzi
.Pārskatot sagatavotības plānus, tiek aplūkoti arī slimības kontroles pasākumi, piemēram, kukaiņu lieguma perioda noteikšana un vakcinācijas nepieciešamība, lai nodrošinātu, ka slimības parādīšanās gadījumā nerodas papildu šķēršļi brīvprātīgai vakcinācijai
.Brīdinot slimības uzliesmojuma draudus Lietuvai, visaugstākā līmeņa modrība ir nepieciešama ne tikai iestāžu līmenī. Arī katram lauksaimniekam, kas tur mājlopus, tostarp aitas vai kazas, ir jāsagatavojas iespējai, ka slimība var rasties jebkurā brīdī, un jādara viss iespējamais, lai to novērstu. Šim nolūkam ir jāīsteno biodrošības prasības un rūpīgi jāuzrauga turēto liellopu stāvoklis, kā arī cieši jāsadarbojas un jākonsultējas ar privātajiem veterinārārstiem un VMVT. 
Lietuvas saimniecībās pašlaik ir vairāk nekā 600 000 liellopu, 125 000 aitu un 14 000 kazu. Tuvojoties atnešanās sezonai, šis skaits tuvākajā laikā palielināsies, un infekciozā katarālā drudža radītie zaudējumi būtu ievērojami un ekonomiski sāpīgi visai lopkopības nozarei kopumā.
