Polijas iestādes ir ziņojušas par pirmo zilās mēles uzliesmojumu valsts dienvidos. Slimība tika konstatēta infekciozā katarālā drudža uzraudzības laikā 31 liellopu saimniecībā. Šī slimība agrāk bija plaši izplatīta Eiropas Savienības dienvidu valstīs, taču infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu skaita pieaugums un tās ģeogrāfijas maiņa uz ziemeļiem rada bažas veterinārārstiem un lopkopjiem. Šogad pirmo reizi par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem ziņoja Čehija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Zviedrija, Norvēģija, Vācija un Norvēģija.   

Kad slimība tiek konstatēta, lielākos zaudējumus rada lopu produktivitātes samazināšanās, kā arī tirdzniecības un dzīvnieku eksporta ierobežojumi.  

Ja gan slimība Lietuvā vēl nav konstatēta, tās pārnešanas risks joprojām ir augsts, īpaši pēc slimības uzliesmojuma kaimiņvalstī. 

„Šīs ir ļoti satraucošas ziņas, jo slimība virzās uz Lietuvu. To pārnēsā kukaiņi, kas sastopami arī Lietuvā, tāpēc tas ir viens no iespējamiem slimības nokļūšanas ceļiem. Pārvadājot dzīvniekus starp dalībvalstīm, to kompetentās iestādes sniedz dzīvnieku veselības garantijas, tāpēc iespēja, ka vīruss ar potenciāli inficētiem dzīvniekiem varētu nonākt Lietuvā, nav liela. Mums ir bijušas aizdomas par šo slimību, bet pozitīvi saslimšanas gadījumi nav konstatēti. Lauksaimnieki tiek aicināti saglabāt modrību; lai gan dzīvnieku mirstība nav liela, ekonomiskie zaudējumi būtu ievērojami, jo ievērojami samazinātos produktivitāte un tiktu piemēroti tirdzniecības ierobežojumi. Tiklīdz slimība tiek konstatēta, valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēro visstingrākos ierobežojumus – aizliegumu ievest mājlopus. Lietuvai pašlaik ir no infekciozā katarālā drudža brīvas valsts statuss. Aizdomu gadījumā brīdinām nekavējoties informēt VMVT vai savu veterinārārstu," atgādina galvenais veterinārārsts Vaidotas Kiudulas. 

Zilā mēles slimība – ir vīrusu izraisīta mājas un savvaļas atgremotāju slimība, ko izplata kukaiņi. Visbiežāk inficējas aitas, liellopi, kazas, brieži, kamieļi un lamas. Aitām ir vissmagākā slimības forma. Lai gan liellopi ir biežāk inficēti, tiem ne vienmēr ir slimības klīniskās pazīmes. 

VMVT eksperti brīdina, ka galvenās infekciozā katarālā drudža klīniskās pazīmes dzīvniekiem var būt drudzis, biezi izdalījumi no acīm un deguna, siekalošanās mutes pietūkuma un čūlas dēļ, kā arī kakla un galvas pietūkums, īpaši ap acīm un purnu. Dzīvnieki var sākt strauji klibot, tiem var būt grūti piecelties, uz ādas un zem ādas var rasties zilumi, āda var būt pietūkuša un sāpīga, apgrūtināta elpošana, bezdarbība. Viena no pazīmēm ir zilgana mēle.  

Zilās mēles slimība nav bīstama cilvēkiem un nav lipīga starp dzīvniekiem, taču to var izplatīt tirdzniecības ceļā – inficētie mājlopi to pārnēsā pa gaisu, un to var pārnest arī vējš vai transportlīdzekļi (kravas automašīnas, lidmašīnas u. c.). Šobrīd ir konstatēts, ka zilās mēles slimību izplatītājas ir arī citas zilās mēles sugas, kas ir pielāgojušās savairošanai Eiropas ziemeļu daļā, kā arī Eiropas dienvidu daļā.

Galvenais ieteikums lauksaimniekiem ir ievērot biodrošības pasākumu prasības, jo īpaši rūpēties par to, lai tiktu iznīcināti kukaiņi, kas ir galvenie slimības pārnēsātāji

.