Traktori Varšavā nav protests, bet gan diagnoze Lietuvai. Kāpēc poļi vairs nav laimīgi? (VIDEO)

Ceturtdienas vakarā Polijas lauksaimnieku traktoru kolonnas iebrauca Varšavā, un piektdien galvaspilsētā ir plānota plaša protesta akcija "Stop Mercosur". Tas nav atsevišķs protests vai emocionāls uzliesmojums, bet gan skaidra diagnoze par padziļinoties strukturālajām problēmām ne tikai Polijas lauksaimniecībā, bet arī Centrāleiropas un Austrumeiropas lauksaimniecībā kopumā. Šiem procesiem ir tieša ietekme uz Lietuvu, kuras lauksaimniecības nozare darbojas tajā pašā tirgū un saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.

Dzīviem desmitiem, pēc dažām aplēsēm pat simtiem traktoru no Opole, Olesnicas un citiem reģioniem ir iedarbinājuši dzinējus un devušies galvaspilsētas virzienā. Kā norāda paši lauksaimnieki, biznesa skaitļi vairs nesakrīt: ienākumi samazinās, bet izmaksas joprojām ir augstas, un ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas. Pēc organizatoru teiktā, protestam Varšavā varētu pievienoties vairāki tūkstoši lauksaimnieku, un šī kustība ir papildinājums 2024. gada masveida ceļu blokādēm, kurās visā valstī piedalījās vairāk nekā 150 000 lauksaimnieku.

Piektdienas rītā policija sāka ierobežot traktoru kolonnu kustību uz galvaspilsētas pievadceļiem. Par to paziņoja ceļu kolonnu organizatori, norādot, ka pie Varšavas iebrauktuvēm ir uzstādītas pagaidu ceļa zīmes, kas aizliedz smagās lauksaimniecības tehnikas iebraukšanu pilsētā. Tomēr paši lauksaimnieki cer, ka vismaz daļai no viņiem izdosies sasniegt galvaspilsētu un publiskot savas prasības

.

Šīs neapmierinātības ekonomiskie iemesli ir skaidri un pamatoti. Saskaņā ar Polijas Statistikas biroja (GUS) datiem 2023. gadā graudu iepirkuma cenas Polijā būs samazinājušās par aptuveni 30–40 procentiem salīdzinājumā ar 2022. gadā sasniegto maksimumu. Kviešu cena dažos mēnešos ir samazinājusies līdz aptuveni 185 eiro par tonnu, bet reālās ražošanas izmaksas daudzās saimniecībās bija 210 eiro par tonnu. Citiem vārdiem sakot, daži lauksaimnieki bija spiesti pārdot savu produkciju zem pašizmaksas. Situāciju pasliktināja tas, ka izmaksas joprojām bija augstas: mēslošanas līdzekļu cenas, lai gan samazinājās salīdzinājumā ar 2022. gada rekordiem, joprojām bija par 40–60 % augstākas nekā pirms pandēmijas, savukārt degvielas, elektroenerģijas un darbaspēka izmaksas pēdējo piecu gadu laikā bija pieaugušas vidēji par 25–35 %.

2024–2025. gads lauksaimniekiem ir kļuvis vēl grūtāks. Kviešu cenas starptautiskajās biržās joprojām bija zem spiediena, ko radīja pārprodukcija un vājāks pieprasījums. Polijas iekšējā tirgū 2024. gada beigās un 2025. gada sākumā kviešu cenas Polijas iekšējā tirgū bieži svārstījās 170–180 eiro par tonnu robežās, dažos darījumos cenas bija vēl zemākas. Tas nozīmēja, ka cenas vēl vairāk attālinājās no faktiskajām ražošanas izmaksām un saimniecību finansiālais stāvoklis vēl vairāk pasliktinājās. Daudziem lauksaimniekiem tas ir kļuvis par strukturālu problēmu, nevis īslaicīgu grūtību problēmu.

Cenu kritumu tieši veicināja arī straujais importa pieaugums no Ukrainas. gadā Polijā tika importēti vairāk nekā 4 miljoni tonnu Ukrainas labības, salīdzinot ar mazāk nekā 1 miljonu tonnu gadā pirms kara. Šādas plūsmas ir ne tikai samazinājušas cenas vietējā tirgū, bet arī izraisījušas uzglabāšanas krīzi; saskaņā ar lauksaimnieku organizāciju aplēsēm dažos reģionos pat vairākus mēnešus pēc ražas novākšanas līdz pat 20–25 % ražas paliek nepārdoti. Tā nav tikai Polijas problēma; līdzīgi procesi ir novēroti arī Lietuvā, jo īpaši periodos, kad reģionālajā graudu tirgū bija vērojams pārpalikuma efekts.

Dar viens nopietns bažu avots ir Eiropas Savienības plānotais tirdzniecības nolīgums ar „Mercosur“ valstīm. Saskaņā ar publiski apspriesto sarunu projektu ES ar samazinātiem tarifiem varētu ielaist līdz 99 000 tonnu liellopu gaļas gadā, kā arī ievērojamus daudzumus mājputnu gaļas, cukura un etanola. Polijas lauksaimnieki norāda, ka Dienvidamerikā lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas bieži vien ir par 20-30 % zemākas nekā ES, un vides, pesticīdu un dzīvnieku labturības standarti ir daudz maigāki. Viņi apgalvo, ka šāda situācija rada nevienlīdzīgu konkurenci tirgū, kurā Polija gadā saražo aptuveni 35 miljonus tonnu labības un ir viena no svarīgākajām pārtikas produktu piegādātājām ES iekšējam tirgum. Lietuvai, kuras lauksaimniecības nozare arī ir lielā mērā orientēta uz eksportu, šādas izmaiņas varētu nozīmēt papildu cenu spiedienu un vēl lielāku nenoteiktību.

Šīm norisēm ir arī skaidra sociālā dimensija. Polijā aptuveni 1,3 miljoni cilvēku strādā lauksaimniecībā, un vairāk nekā 40 % valsts iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos. Tas nozīmē, ka lauku saimniecību ekonomiskās problēmas neizbēgami ietekmē reģionālo nodarbinātību, vietējos uzņēmumus un demogrāfiskās tendences. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, kur lauku apvidi jau saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, pakalpojumu trūkumu un pieaugošu sociālo atstumtību.

Saimnieki brīdina, ka bez stabilas, paredzamas un ekonomiski pamatotas politikas mazās un vidējās saimniecības būs spiestas izstāties no tirgus. Ilgtermiņā tas nozīmēs lielāku ražošanas koncentrāciju, palielinās atkarību no importa un vājinās reģionu dzīvotspēju.

.

Polijas traktoru gājiens uz Varšavu ir daļa no plašāka Eiropas konteksta – lauksaimnieku protesti ir reģistrēti vismaz 15 ES valstīs 2024– 2025. gadā. Tas liecina, ka problēma nav izolēta vai īslaicīga. Traktori šodien Varšavā – tas nav tikai troksnis, bet gan brīdinājums. Lietuvai paliek atklāts jautājums: vai šis signāls tiks sadzirdēts laikus, vai arī līdzīgas kolonnas pārvietosies arī pa mūsu ceļiem?

?

Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka ES un Mercosur līgums principā ir apstiprināts. Arī Lauksaimniecības ministrija, kuru vada Andrius Palionis, nav izteikusi iebildumus pret līgumu un ir iesniegusi paziņojumu Eiropas lietu komitejai

.