Lauksaimnieki bloķē ceļus Grieķijā, protestējot pret izmaksu pieaugumu un Mercosur nolīgumu

Grieķijas lauksaimnieki ceturtdien izvērsa protestus visā valstī un uzsāka 48 stundu ilgu galveno ceļu, krustojumu un maksas punktu blokādi saistībā ar ražošanas izmaksu pieaugumu un Eiropas Savienības (ES) strīdīgo tirdzniecības līgumu ar Dienvidamerikas Mercosur valstu bloku.

Transportlīdzekļi izkārtojās uz valsts galvenajiem ceļiem un apturēja visu satiksmi, izņemot ātrās palīdzības mašīnas. Policija, kad vien bija iespējams, novirzīja satiksmi uz sekundārajiem ceļiem un nemēģināja izkliedēt blokādes.

Bet valsts konservatīvā valdība ir brīdinājusi, ka nepieļaus vairāk blokāžu

.

Valsts galvenais autoceļš, kas savieno Atēnas ar ziemeļu pilsētu Salonikiem, vairākās vietās tika slēgts abos virzienos, jo lauksaimnieki pieprasīja lielāku valsts atbalstu un ES un Mercosur nolīguma noraidīšanu

.

„Mēs esam sasnieguši lūzuma punktu“, sacīja kāpostu audzētājs un piecu bērnu tēvs Jānis Baritass, kurš bloķēja ceļu Grieķijas dienvidos. „Mēs paliksim šeit tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu savas ģimenes. Viņi mūs dzen izmisumā," viņš teica.

Novembrī sākušies protesti sākotnēji bija saistīti ar pieaugošajām ražošanas izmaksām, kuras saasinājušas vairākas krīzes: subsīdiju krāpšanas skandāls, kas aizkavēja likumīgos maksājumus, un aitu un kazu mēra uzliesmojums.

>

Trešdien valdība paziņoja par virkni koncesiju, tostarp lētāku elektroenerģiju lauksaimniekiem un degvielas nodokļu atlaidēm, lai novērstu jaunākos protestus.

.

Piedāvātais tirdzniecības nolīgums izveidotu plašu brīvās tirdzniecības zonu starp Eiropu un Dienvidamerikas valstīm, tostarp Brazīliju un Argentīnu. Eiropas lauksaimnieki baidās, ka tas novestu pie lētāka importa, kas pārpludinātu tirgu, un tas ir izraisījis protestus citās ES valstīs, tostarp Francijā.

„Ja šis līgums tiks apstiprināts, tas būs Grieķijas lauksaimniecības gals“, pie dienvidu pilsētas Halkidas ziņu aģentūrai „The Associated Press“ sacīja protesta organizators Vangelis Roubis.

„Grieķija ir atkarīga no lauksaimniecības un tūrisma. Mums nav smagās rūpniecības kā Vācijai vai Francijai. Ražošanas izmaksas šeit ir par 300 % augstākas nekā Latīņamerikā," viņš teica.

Rubis kungs norādīja, ka piemērs ir tomāti: Grieķijas lauksaimniekiem ir vajadzīgi 35-40 centu par kilogramu, lai sasniegtu peļņu, salīdzinot ar aptuveni 10 centiem Brazīlijā.

Viņš piebilda: "Mēs vēlamies, lai Grieķija pievienotos tām ES valstīm, kas noraida šo nolīgumu."

Viņš piebilda: "Mēs vēlamies, lai Grieķija pievienotos tām ES valstīm, kas noraida šo nolīgumu.