Nākamajā trešdienā Satversmes tiesa (ST) atkārtoti izskatīs Saeimas deputātu grupas lūgumu izvērtēt, vai cūku medņu aizliegums, kas stāsies spēkā pēc diviem gadiem, atbilst Satversmes normām.

2023. gada septembrī Seims apstiprināja likumprojektu, ar kuru Lietuvā aizliedz kažokzvēru audzētavas – dzīvnieku turēšanu, audzēšanu, pārdošanu vai citādu pārvietošanu tikai to kažokādu dēļ.

Parlamentāriešu grupa lūdz izvērtēt, vai šie pagājušajā gadā Seima pieņemtie grozījumi Dzīvnieku labturības likumā atbilst Konstitūcijas pantiem par tiesībām uz īpašumu un taisnīgu atlīdzību par to, tiesībām uz brīvu saimniecisko darbību un tiesībām ierobežot šo darbību tikai tautas labklājības nodrošināšanai.

Tā paredzēts, ka kažokzvēru audzētavas, kas joprojām darbojas, būs jāslēdz līdz 2027. gada 1. janvārim, un līdz tam laikam ir noteikts pārejas periods, kura laikā uzņēmēji var saņemt kompensāciju

.

Saskaņā ar Parlamenta pieņemto kārtību to kažokzvēru audzētavu īpašnieki, kuras 2024. gadā tiks slēgtas, saņems 3 eiro par dzīvnieku, 2025. gadā tie būs 2 eiro, bet 2026. gadā, kad tās izstāsies no tirgus, - 1 eiro

.

Visbeidzot, deputāti apgalvo, ka nav skaidrs, uz kāda pamata šīs kompensācijas summas ir aprēķinātas – kažokzvēru bizness tiek izņemts no sabiedrības interešu loka, un tāpēc valstij, nosakot kompensācijas, ir jāņem vērā kažokzvēru biznesa reālā ekonomiskā vērtība.

„Tiesiskais regulējums par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, pārtraucot saimniecisko darbību - dzīvnieku turēšanu un/vai audzēšanu kažokādu ieguvei vai realizācijai, nav nekādi pamatots, tas ir pieņemts, neņemot vērā iesniegtos aprēķinus, priekšlikumus un secinājumus, tajā nav ņemta vērā uzņēmējdarbības reālā vērtība, tādējādi pārkāpjot tiesiskās paļāvības aizsardzības, taisnīguma“ principus, –, – apgalvo KM pieteikuma iesniedzēji.

Viņi uzskata, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu kompensācija tiek izmaksāta tikai tiem uzņēmumiem, kas pilnībā atmaksājuši saņemtos aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem: daļai uzņēmumu aizdevumu atmaksas termiņš iestājas novēloti, tāpēc tie nevarēs pieprasīt attiecīgo kompensāciju, bet daļai šādu aizdevumu nebūs jāatmaksā vispār.

Tāpēc pieteikuma iesniedzēji apgalvo, ka tādējādi tiek pārkāpts konstitucionālās vienlīdzības princips, jo atkarībā no tā, kad uzņēmums tiek slēgts, tiek piešķirtas atšķirīgas kompensācijas, bet ne visiem uzņēmumiem ir vienādi nosacījumi, lai to izdarītu agrāk

.

Parlaments arī paredzēja, ka visi kažokzvēru audzēšanas uzņēmēji varētu pretendēt uz valsts finansējumu, lai apsaimniekotu iekārtas, kuras nevar izmantot citiem mērķiem

.

Parlamentārieši apgalvo, ka, tā kā uzņēmējdarbībā tiek izmantotas specifiskas iekārtas (kažokzvēru audzēšanai, kažokzvēru apstrādei un barībai), tās nevar izmantot citai saimnieciskai darbībai un tās kļūs bezvērtīgas

.

Pirmo reizi parlamentāriešu grupa vērsās EKT gandrīz pirms gada, marta vidū, kad tiesa jūlijā apelāciju noraidīja

.

Komisija uzskatīja, ka tā neatbilst prasībām: autori nebija pienācīgi pamatojuši savu apgalvojumu, ka, izstrādājot grozījumus par kažokzvēru audzētavu aizliegumu, ir pārkāpta likumdošanas procedūra.

Minētās apelācijas parakstītāju vidū ir arī Viktors Pranckietis no Liberālās kustības, kurš pagājušajā rudenī reģistrēja priekšlikumu atlikt kažokzvēru audzētavu aizliegumu līdz 2033. gadam.

Viņš norādīja, ka pašreizējās kompensācijas uzņēmumiem ir nepietiekamas

.

Seima Ētikas un procedūru komisija ir konstatējusi, ka pagājušā gada 9. septembrī toreizējais Seima deputāta kandidāts Pranckietis bija saņēmis 2000 eiro ziedojumu no Lietuvas medījamo dzīvnieku audzētāju asociācijas un kažokzvēru tirdzniecībā iesaistītā uzņēmuma "Vilkijos saimniecība" vadītāja Česlova Tallata-Kelpša

.

Etikas uzraugi nekonstatēja interešu konfliktu, jo deputāts bija saņēmis atbalstu, lai izstrādātu likumprojektu par labu kažokzvēru audzētājiem.

Toties tā secināja, ka Pranckieša kungam, iespējams, ir sajauktas publiskās un privātās intereses, un ieteica viņam nepiedalīties turpmākajās šo grozījumu apspriešanās, kā arī viņam nevajadzētu izstrādāt citus kažokādu tirdzniecībai labvēlīgus tiesību aktus.

Šobrīd kažokzvēru audzētavas ir aizliegtas 19 Eiropas valstīs. To jau ir izdarījušas vēl divas Baltijas valstis, kā arī Austrija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Francija, Nīderlande un citas valstis.

.

Kažokzvēru audzētavu aizliegums pēdējos gados tika pieņemts Seimā pēc tam, kad aktīvi iesaistījās vides un sociālās organizācijas, piemēram, "Tušti būri"

.