EKT: kažokzvēru audzētavu aizliegums nav pretrunā ar konstitūciju

Asociatyvi nuotr.

Konstitucionālā tiesa (KT) trešdien nolēma, ka iepriekšējā parlamenta pieņemtais deklarētais kažokzvēru audzēšanas aizliegums nav pretrunā ar valsts pamatlikumu.

„Likumdevējs, īstenojot plašu rīcības brīvību formulēt valsts ekonomisko politiku un attiecīgi ar likumu regulēt saimniecisko darbību, var ar likumu mainīt konkrētas darbības ekonomiskos nosacījumus, ņemot vērā to, ka tautas vispārējā labklājība nav saprotama tikai materiālā vai finansiālā izteiksmē,“, “trešdien paziņoja KM priekšsēdētājs Gintars Goda.

Konsekretariāts uzskata, ka Seims, lai nodrošinātu Satversmē nostiprinātās sabiedrības intereses savvaļas dzīvnieku aizsardzībā, ar likumu var ierobežot vai aizliegt ar dzīvnieku audzēšanu saistīto saimniecisko darbību, ja tā nav sabiedrībai nepieciešama.

„Likumdevējs (...) var vadīties ne tikai pēc ekonomiskiem apsvērumiem. Izvērtējis, ka konkrēta saimnieciskā darbība nav savienojama ar noteiktiem morāles un ētikas un cilvēcības principiem, viņš var noteikt ierobežojumus, aizliegumus noteiktām ar to saistītām darbībām, piemēram, to turēšanai, audzēšanai un nonāvēšanai noteiktu specifisku produktu ražošanai, kas nav nepieciešami sabiedrības vitāli svarīgām un eksistenciālām vajadzībām, “,“, sacīja Goda kungs.

Saskaņā ar tiesas viedokli dzīvnieku masveida audzēšana un nogalināšana peļņas gūšanas nolūkā nav savienojama ar sabiedrības morāles, ētikas un humānisma principiem.

KP uzsvēra, ka parlaments aizsargā konstitūcijā nostiprinātās sabiedrības intereses aizsargāt savvaļas dzīvniekus un ierobežot invazīvās sugas – Kanādas ūdeles – iespējas izkļūt savvaļā un vairoties savvaļā.

„Tajā pašā laikā mērķis bija aizsargāt arī citus savvaļas dzīvniekus, tādējādi ievērojot konstitucionālo imperatīvu saglabāt savvaļas dzīvniekus un nodot tos nākamajām paaudzēm,“ teica Goda kungs.

„Tādējādi, pretēji referenta apgalvojumam, likumdevējs centās sasniegt leģitīmu, konstitucionāli pamatotu mērķi“, – viņš uzsvēra.

Tiesa uzklausīja deputātu grupas lūgumu izvērtēt, vai 2023. gada rudenī pieņemtais likums, kas no 2027. gada aizliedz kažokzvēru audzēšanu, atbilst Konstitūcijā paredzētajiem nosacījumiem, kad var ierobežot saimniecisko darbību.

Kompensāciju kārtības pārbaude nav paredzēta

Kad parlamentārieši tiesai skaidroja, ka kompensācija par medījamo dzīvnieku audzēšanas uzņēmējdarbības iznīcināšanu ir nepareizi aprēķināta un nepamatota, kā arī ir antikonstitucionāla, KP priekšsēdētājs G. Goda paskaidroja, ka tiesa kompensācijas kārtību nepārbaudīja, jo tas ir Seima kompetencē.

„Šis nav konstitucionālās kontroles jautājums. Kompensāciju apmēra izvēle un konkrēto kompensācijas veidu piemērotība ir sociālā, politiskā un ekonomiskā lietderīguma jautājums, kas ir likumdevēja kompetencē,–sacīja KM priekšsēdētājs.

„Likumdevējs var noteikt īpašu kārtību, kādā tiek kompensēti iespējamie zaudējumi, kas uzņēmējiem radušies sakarā ar ierobežojumiem un aizliegumiem veikt noteiktas ar dzīvnieku audzēšanu un turēšanu saistītas darbības“, –  viņš piebilda.

Komisija norādīja, ka starp aizlieguma pieņemšanu un tā stāšanos spēkā ir paredzēts trīs gadu laikposms, kas lauksaimniekiem dod pietiekami daudz laika, lai pārdotu visu saražoto produkciju un pabeigtu savu darbību

.

Parlamenta deputāti

Parlamenta deputāti skaidroja, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums tika pieņemts, nesniedzot uz pētījumiem balstītus argumentus, kāpēc šīs darbības aizlieguma nepiemērošana nenodrošinās dzīvnieku labturību

.

Turklāt, pēc deputātu domām, tādu pašu mērķi varētu sasniegt arī bez šīs darbības aizlieguma – šādi pasākumi netika izvērtēti. Viņi arī apgalvoja, ka par šo īpašuma atņemšanu netiks taisnīgi atlīdzināts.

Viņi arī apgalvoja, ka par šo īpašuma atņemšanu netiks taisnīgi atlīdzināts.

Saskaņā ar Seima pieņemto Dzīvnieku labturības un aizsardzības likumu kažokzvēru audzētavas Lietuvā beigs pastāvēt no 2027. gada. Likvidējamo saimniecību īpašniekiem tiks izmaksātas kompensācijas, taču uzņēmēji sūdzas, ka maksājumi ir pārāk zemi un nesedz radušos zaudējumus.

.

Lietuva ir kļuvusi par 20. valsti Eiropā, kas apdrošinājusi šo uzņēmējdarbību

.

Video