Eksperti: cukura nodoklis sadārdzinātu pārtiku
Kad premjerministrs Gintauts Paluckas norādīja, ka pašreizējā valdība varētu ieviest cukura nodokli, lai uzlabotu sabiedrības veselību, ekonomisti ir vienisprātis, ka tā ietekme uz budžetu būtu minimāla. Tomēr ekspertu domas par šāda nodokļa ietekmi uz sabiedrību dalās
. <Vilnīnes Universitātes (VU) Ekonomikas fakultātes asociētais profesors Algirds Bartkus skaidro, ka cukura paaugstinātais nodoklis ietekmētu daudzu citu pārtikas produktu, ne tikai bezalkoholisko dzērienu un saldumu, cenas, taču budžetu būtiski nepapildinātu. Viņš arī teica, ka cukura aplikšana ar nodokli varētu mudināt ražotājus izmantot saldinātājus, kuriem ir vēl sliktāka ietekme uz veselību.
Savukārt Swedbank vecākā ekonomiste Grēta Ileķīte uzskata, ka, lai gan nodoklis neiegūtu daudz līdzekļu budžetā, pievienotā cukura aplikšana ar nodokli palīdzētu sabiedrībai
.A. Bartkus: pievienotā cukura nodoklis padarītu maizi dārgāku nekā saldumus
A. Bartkus neuzskata, ka šāds cukura nodoklis radītu līdzekļus aizsardzībai vai citiem mērķiem
.„Es neesmu detalizēti aprēķinājis, cik šāds nodoklis varētu dot budžetā, taču tā nešķiet liela summa. Tāpēc es šo nodokli neuzskatu pozitīvi," Eltai sacīja Bartkus.
Bet, pēc viņa domām, pievienotā cukura nodoklis palielinātu ne tikai saldumu vai saldināto dzērienu, bet arī maizes un piena produktu cenas.
„Ja mēs izveidosim cukura nodokli, tas ne tikai sadārdzinās cukuru, ko cilvēki pērk, lai pievienotu kafijai un tējai, bet tas tiks pārnests uz daudziem produktiem, jo, atcerēsimies, tas nav tikai cukurs saldumos, bezalkoholiskajos dzērienos, sulās vai alkoholā. Cukurs ir diezgan daudz arī tajos pašos maizes izstrādājumos, piena produktos, mērcēs un garšvielās, un pat nesaldos maizes izstrādājumos, piemēram, melnajā maizē, tā ir daudz," skaidroja VU asociētais profesors.
„Pievienotā cukura nodoklis netieši sadārdzinās daudzus produktus“, – viņš uzsvēra.
Ekonomists šaubās, vai šāds „grēka nodoklis“ veicinās veselīgākas sabiedrības veidošanos. Tas tikai liks ražotājiem, kuri nevēlēsies pārāk paaugstināt cenas, aizstāt cukuru ar saldinātājiem un konservantiem, kas varētu vēl negatīvāk ietekmēt Lietuvas iedzīvotāju veselību, viņš uzskata
.
„Kā šādā situācijā rīkotos ražotājs? (...) Aizstāt cukuru ar saldinātāju. Un tas būs lētāks par cukuru, nemaksājot nodokļus. Un rezultāts var būt tāds, ka cukura nodoklis kaut kādā mērā tiks iekasēts, bet ļoti daudzi ražotāji mainīs savas receptes. Un, ja mēs runājam par ietekmi uz veselību, vai šie saldinātāji nepasliktinās organisma stāvokli," viņš teica.
„Būs lielāks konservantu un saldinātāju patēriņš. Un tas nenāks par labu veselībai," viņš piebilda.
G. Ileķīte: sabiedrība no šāda nodokļa iegūtu
Tā pašā laikā G. Ileķīte apgalvo, ka, lai gan nodoklis budžetā nesniegtu lielus ieņēmumus, pati iniciatīva varētu veicināt sabiedrības veselību.
„Šie tā dēvētie „grēka“ nodokļi, piemēram, akcīzes nodokļi, piesārņojuma nodokļi, kā arī cukura nodoklis, ir dažas no prioritātēm, kurām var pievērsties. Jebkurā gadījumā sabiedrība no tā tikai iegūtu," viņa sacīja.
"
Būtu jāpanāk, lai sabiedrība no tā tikai iegūtu.
Toties, no otras puses, ekonomiste atzina, ka maz ticams, ka sabiedrība šādu iniciatīvu uzņemtu atzinīgi
.
„Šādi nodokļi pastāv dažās ES valstīs. Arī Igaunija ir apsvērusi iespēju ieviest šādu nodokli šogad, taču to nedaudz atlikusi. Tas nav tāds nodoklis, kas dotu lielus ieņēmumus. Iespējams, ka būs arī grūti iegūt sabiedrības atbalstu, taču tas ir nodoklis," Elta sacīja Ileķīte.
G. Paluckas ir mājinājis par „grēku“ nodokļa ieviešanas iespēju
Pagājušajā nedēļā vairuma parlamentāro partiju līderi tikās ar prezidentu, lai apspriestu iespējamo līgumu par aizsardzības jomas atjaunošanu. Pēc šīs tikšanās premjerministrs Paluckas paziņoja, ka Seima pavasara sesijas laikā būtu jāapsver izmaiņas esošajās nodokļu likmēs, meklējot līdzekļus, kā radīt lielākus aizsardzības izdevumus. Pēc premjerministra teiktā, varētu apsvērt arī jauna cukura nodokļa ieviešanu.
Premjerministrs jau iepriekš ir minējis ideju par "grēka nodokli", lai veicinātu veselīgāku un taisnīgāku uzturu
.Nacionālās aizsardzības padome (NDC), kas tikās janvārī, vienojās valsts aizsardzībai 2026. un 2030. gadā atvēlēt 5–6% no IKP gadā. Papildu piešķīrumi ir nepieciešami, lai līdz 2030. gadam Lietuvā izveidotu armijas divīziju.
Līdzīgi raksti
Video
