LŪS: lauksaimnieki jau ilgu laiku runā par "proxy" apmācību.

Pēc tam, kad 15min publicēja izmeklēšanu par iespējamām fiktīvām lauksaimnieku apmācībām, stāsts pārcēlās uz politisko un tiesībaizsardzības jomu. Premjerministre Inga Ruginiene nolēma atbrīvot Vigiliju Juknu no sabiedriskā padomnieka amata, un Vītauta Dižā universitātes (VDU) rektors izveidoja komisiju viņa darbības novērtēšanai. Tajā pašā laikā tiesībsargājošās iestādes jau veic pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamo Eiropas Savienības līdzekļu necaurspīdīgo izlietojumu lauksaimnieku mācību kursu organizēšanā.

Trūkst gandrīz 400 tūkstošu eiro, par kuriem notiek izmeklēšana

Eiropas Prokuratūra un Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests (FICIS) paziņoja, ka pirmstiesas izmeklēšana tika sākta šā gada marta vidū. Izmeklēšanā tiek vērtēts, vai publiskā iestāde "Zinātniskais dienests" un Vītauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmija, organizējot lauksaimnieku apmācības, iespējams, ir izmantojušas ES līdzekļus necaurspīdīgā veidā.

Tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana par iespējamu dokumentu viltošanu un kredīta viltošanu.

12. maijā FNTT darbinieki veica kratīšanas un citas procesuālās darbības Kauņā, Kauņas rajonā un Marijampoles rajonā.

Par krāpšanu ar kredītiem, ja nodarīts ļoti būtisks mantisks kaitējums, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 8 gadiem, bet par dokumentu viltošanu - ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem.

Valsts iestādes uzsver, ka nevainīguma prezumpcija nozīmē, ka personas tiek uzskatītas par nevainīgām, kamēr viņu vaina nav pierādīta tiesā.

Uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju reaģēja arī Īpašās izmeklēšanas dienests (STT). Dienests ir nosūtījis savāktos materiālus Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai.

NMA: par neizmantotajām mācībām kompensācija netiek izmaksāta

Reaģējot uz rezonansi, NMA uzsvēra, ka atbalsts pasākuma "Apmācības un prasmju apguve" ietvaros tiek izmaksāts tikai pēc tam, kad atbalsta saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu un aģentūra pārbauda iesniegtos dokumentus un dalībnieku skaitu. Aģentūra uzsver, ka izmaksājamā summa tiek aprēķināta, pamatojoties uz to personu skaitu, kuras faktiski piedalījušās apmācībās, nepieciešamības gadījumā veicot papildu pārbaudes

.

„Izmaksas, kas atbalsta saņēmējam radušās par apmācībām, kuras nav notikušas, netiek atlīdzinātas“, – norāda NVA.

Aģentūra norāda, ka par pārkāpumiem var tikt piemērotas dažādas sankcijas, sākot no atbalsta summas samazināšanas līdz visu līdzekļu vai to daļas atgūšanai. NMA arī norāda, ka informācija tiek nodota tiesībaizsardzības iestādēm, ja rodas aizdomas par fiktīvām mācībām vai iespējamu krāpšanu.

Svarīga detaļa – NMA atzina, ka ir iekļāvusi šo pasākumu Lauku attīstības un stratēģiskā plāna riskantāko pasākumu sarakstā pēc tam, kad ir saņēmusi informāciju par iespējamu nelikumīgu atbalsta izmantošanu. Aģentūra ir arī iesniegusi priekšlikumus Zemkopības ministrijai, lai pastiprinātu gan tālmācības, gan klātienes apmācību kontroli

.

K. Mažeika: „Tā varētu būt sistēmiska problēma“

Seima Lauku lietu komitejas loceklis Kęstutis Mažeika saka, ka, viņaprāt, šis gadījums varētu liecināt par plašākām problēmām, nevis par atsevišķu gadījumu.

„Manuprāt, šī ir potenciāli sistēmiska problēma. Gandrīz 20 miljoni eiro vai pat vairāk, atkarībā no ES perioda, kas iztērēti apmācībai un konsultācijām, ir milzīga summa. Ir skaidrs, ka ir iespēja gūt peļņu no šādām shēmām," deputāts sacīja Agrobite.lt. Viņš norādīja, ka ir pārsteidzoši, ka pasākumi kontroles pastiprināšanai tiek veikti tikai tagad.

„Katru dienu visā Lietuvā notiek 4–6 apmācības. Ir jābūt skaidram kontroles mehānismam. Tiek vērtēti ne tikai cilvēku paraksti, bet arī to izsekojamība un atkārtojamība. Dažās organizācijās un iestādēs var būt cilvēku grupas, kas pastāvīgi paraksta un izmanto saņemtos sertifikātus, lai kurinātu savas krāsnis," sacīja K. Mažeika. Daļu no šiem līdzekļiem varētu novirzīt citiem lauksaimniekiem svarīgiem mērķiem, sacīja politiķis.

„Dažkārt lauksaimnieki nesaņem atbalstu tad, kad viņiem tas ir ļoti nepieciešams investīcijām. Tas rada jautājumu, vai nauda vienmēr tiek izlietota tur, kur tā rada vislielāko vērtību," viņš teica

.

ZEMES: Par "pilnvaroto personu" mācībām tiek runāts jau sen

Lietuvas lauksaimnieku savienības (LZS) priekšsēdētāja vietnieks Gedas Špakauskas (Gedas Špakauskas) sacīja, ka šaubas par dažu apmācību kvalitāti lauksaimnieku aprindās izskan jau gadiem ilgi.

„Ir visdažādākās apmācības – dažas no tām ir kvalitatīvas un noderīgas, taču noteikti ir dzirdēts, ka dažas no tām tiek rīkotas ļoti mazai auditorijai, dažkārt tās vispār nenotiek vai notiek attālināti. Pēdējos ir patiešām grūti pārbaudīt," viņš teica. Pēc Špakauskas kunga teiktā, mācības ir kļuvušas par formālu prasību dažiem lauksaimniekiem.

„Dažreiz cilvēki dodas uz mācībām, jo ES pieprasa, lai viņi apgūst noteiktu stundu skaitu. Tomēr rodas jautājumi par pasniedzēju kompetenci un pašu apmācību nepieciešamību," sacīja LŪS priekšsēdētāja vietnieks. Viņš sacīja, ka daži lauksaimnieki dod priekšroku privātiem semināriem, lauka dienām vai tehnikas piegādātāju organizētiem pasākumiem, jo viņi iegūst vairāk praktisku labumu nekā formālās programmas.

„Ir šīs pilnvarotās apmācības, mēs par tām esam dzirdējuši daudzas reizes. Savulaik mēs par to skaļi runājām, bet neviens neklausījās, jo svarīgākais bija savākt sertifikātus," sacīja Špakauskas kungs.

Pēc viņa domām, pašreizējais skaļais gadījums var būt stimuls plašāk pārskatīt visu lauksaimnieku apmācības sistēmu – ne tikai kontroles mehānismus, bet arī pašu apmācību nepieciešamību.

Visbeidzot, viņš uzskata, ka pašreizējais skaļais gadījums var būt stimuls plašāk pārskatīt visu lauksaimnieku apmācību sistēmu – ne tikai kontroles mehānismus, bet arī pašu apmācību nepieciešamību.