Ierosina iegūt līdzekļus aizsardzībai, pārdodot 631 000 ha neizmantotas zemes.

Lietuvas Patriotiskās savienības-Kristīgo demokrātu partijas (TS-LKD) pārstāvji ierosina piesaistīt papildu līdzekļus aizsardzības vajadzībām, labiekārtojot neizmantoto valsts zemi gan pilsētās, gan reģionos. Partijas ievēlētais priekšsēdētājs Laurinas Kasčiūnas apgalvo, ka valstij jādomā par ilgtermiņa un ilgtspējīgiem finansēšanas risinājumiem, jo aizsardzības spēju uzturēšana izmaksātu aptuveni 4 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

„Aizsardzības plānošana ir īpaša, jo nevar pirkt bruņojumu un domāt, ka par to nebūs jārūpējas. Tās uzturēšana ir saistīta ar izmaksām, jo pilnīgas operatīvās spējas nav tikai ieroči, bet arī munīcija, kas noveco un ir jānomaina. Runa ir arī par apmācību un personāla, infrastruktūras, mācību iekārtu uzturēšanu," otrdien žurnālistiem sacīja Kasčiūnas.

K. Mums ir 631 000 hektāru neapstrādātas zemes

Lietuvā joprojām ir simtiem tūkstošu hektāru neizmantotas valstij piederošas zemes, ko varētu pārdot vai iznomāt, apgalvo Lietuvas parlamenta deputāts Kazys Starkevičus.

„Vēl ir palikusi cita zeme, 104 000 hektāru, kas ir pilnīgi nereģistrēta, neveidota un neiznomāta. Un vēl ir 631 tūkstotis valstij piederošas bezīpašnieka zemes, kurā ietilpst neveidoti ceļi, meži, kas ir nereģistrēta“, –, – skaidroja viņš.

Eiroparlamentārietis sacīja, ka valsts varētu iegūt papildu līdzekļus, izsolot līdz 10 hektāriem starpgabalu valsts lauksaimniecības zemes un daļu meža platības.

Viņš sacīja, ka kopumā no šiem avotiem valsts varētu iegūt aptuveni 2 miljardus eiro

.

„Vienu projektu, kas ir izgājis iesniegšanas stadiju, mēs ar kolēģi esam reģistrējuši Saeimā, lai varētu pārdot starpgabalus līdz 10 hektāru platībā“, – norādīja K. Starkevičs.

„Mēs esam papildus aprēķinājuši, ka ir iespējams (pārdot – ELTA) tos tā sauktos kopsaimniecības mežus, no kuriem daļu ir paņēmusi Valsts mežu pārvalde, bet ir vēl daļa, ko varētu pārdot un saņemt naudu par šiem mežiem – vairāk nekā pusmiljardu eiro“, –, – viņš teica.

V. Benkunsks: runa ir par vismaz 1 miljardu eiro

Viļņas mērs Valdas Benkunskas apgalvo, ka galvaspilsētā ir lielas neizmantotas zemes rezerves, kuras pārdošanas gadījumā tiktu ieguldītas aizsardzības fondā. Viņš sacīja, ka pilsēta no šādas zemes pārdošanas iegūtu, jo tai vairs nebūtu jāuztur

.

„Viļņas gadījumā mēs esam izdarījuši divas ļoti vienkāršas lietas. Mēs esam redzējuši, ka ar pašreizējo regulējumu mums ir arī zemes gabali, kas ir valstij piekritīgi, bet, ja tie netiek izmantoti, tad tā sauktie starpgabali, kas saskaņā ar likumu aizņem platību līdz 4 akriem," skaidroja galvaspilsētas mērs.

„Priekšlikums ir ļoti vienkāršs – pārskatīt regulējumu, būtiski palielinot iespēju saistīto zemesgabalu īpašniekiem iegādāties šādus zemesgabalus“, –, – ierosināja viņš.

V. Benkunskas sacīja, ka ir nepieciešamas noteiktas izmaiņas likumā, lai pilsēta varētu dot iespēju zemes īpašniekiem iegādāties starpgabalus. Politiķis ierosina paplašināt pilsētu pilnvaras zemes apsaimniekošanas jautājumos.

„Varbūt nodot izsoles pilsētām. Esmu runājis ar kolēģiem no citām pašvaldībām, un mēs kā pilnvarnieki pēc pagājušajā gadā uzsāktās zemes reformas ierosinām spert nākamo soli un nodot zemes apsaimniekošanu pilsētām“, –, sacīja viņš.

Mērs lēš, ka no neizmantoto zemes gabalu pārdošanas Viļņā vien valsts varētu nopelnīt aptuveni 1 miljardu eiro.

Vilņā vien.

„Mēs rēķinām, ka Viļņā vien no tā, kas mums ir tagad, mēs varam iegūt 300 miljonus eiro, un, ja mēs ņemam vērā to, kas vēl nav uzskaitīts un nav sakārtots, mēs runājam par vismaz miljardu eiro,“, –, – viņš norādīja.

Kā jau iepriekš tika paziņots, janvārī sanākušā Nacionālā aizsardzības padome (NDC) vienojās, ka laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam aizsardzībai ik gadu tiks atvēlēti 5-6 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). 

Valsts vadītājs Gitans Nausēda norādīja, ka četru gadu periodā finansējuma apjoms jāsaglabā 5,5 % apmērā no IKP. Papildu piešķīrumi, saskaņā ar PSK lēmumu, ir nepieciešami, lai līdz 2030. gadam Lietuvā varētu izveidot armijas divīziju.

Navēstīts, ka papildu piešķīrumi ir nepieciešami, lai līdz 2030. gadam Lietuvā varētu izveidot armijas divīziju.

Pēc šī PDK lēmuma TS-LKD prezidijs aicināja sociāldemokrātus uzņemties iniciatīvu un atjaunot parlamentāro partiju vienošanos par drošības politiku. Konservatīvie ierosina dokumentā iekļaut skaidru ceļvedi par to, kā tiks sasniegti PDK izvirzītie mērķi.

Valdošo partiju pārstāvji šos priekšlikumus ir uzņēmuši neviennozīmīgi. Premjerministrs Paluckas apgalvoja, ka šādiem abstraktiem dokumentiem ir maza taustāma vērtība

.

Nacionālās aizsardzības ministre Dovile Šakaliene, piekrītot, ka politisko spēku vienprātība aizsardzības jautājumos ir svarīga, vienlaikus norādīja, ka sociāldemokrātiem nevajadzētu steigties ar šo jautājumu.

Viens no galvenajiem prezidentūras priekšlikumiem aizsardzības finansējuma palielināšanai – piesaistīt līdzekļus no ekonomiskās izaugsmes. 

To ierosināts panākt, mudinot pensiju fondus vairāk investēt iekšzemē, samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) neiekasēšanu, kā arī palielinot ekonomisko izaugsmi, vairāk ieguldot valsts ārvalstu valūtas rezerves un iedzīvotāju noguldījumus, kas tiktu glabāti īpašos krājkontos un maksātu iedzīvotājiem procentus pēc valsts noteiktās likmes.

Vieni no valdošās partijas priekšlikumiem aizsardzības finansējumam – ir mehānismi plašākam Eiropas Savienības (ES) valstu kopīgam aizņemšanās apjomam, lai gan par šo pasākumu Kopienā pagaidām nav panākta vienošanās.

Pēdējo vienošanos par aizsardzību lielākā daļa parlamentāro partiju parakstīja vēl 2022. gadā, politiskajiem spēkiem apņemoties saglabāt finansējumu valsts aizsardzībai vismaz 2,5 % apmērā no IKP

.

Centriski kreisā valdība savā programmā ir apņēmusies nodrošināt aizsardzībai finansējumu vismaz 3,5 % apmērā no IKP. Tomēr decembrī pēc 2025. gada valsts budžeta grozījuma decembrī aizņemšanās limits valsts aizsardzībai tika palielināts par 800 miljoniem eiro. Ņemot to vērā, šogad aizsardzībai atvēlētie līdzekļi sasniegs 4 % no IKP

.