Ārkārtas situācija beidzas, bet problēmas - lauksaimnieki nesaņem kompensācijas

Valdība ir nolēmusi atcelt pagājušajā gadā izsludināto valsts līmeņa ārkārtas stāvokli sala un ilgstoša lietus dēļ.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas (ZM) sniegto informāciju sals vien nodarīja kaitējumu vairāk nekā 13 000 hektāru sējumu. Cietušajiem lauksaimniekiem ir izmaksāts atbalsts 3,3 miljonu eiro apmērā

.

Toties spēcīgo lietavu radīto seku novērtējums joprojām turpinās. Pašvaldības vēl tikai sāk vākt pieteikumus par iespējamām kompensācijām.

Toties lauksaimnieki apgalvo, ka realitāte ir pavisam citāda nekā ziņojumos minētie skaitļi

.

100% ražas iznīcināšana un zaudējumi 700 000 eiro apmērā

Edas Sasnauskas, kartupeļu audzētājs, stāsta, ka 2024. gada lietavas viņa saimniecībai bija postošas

.

„Ir pašvaldības izziņas, kurās teikts, ka 100 % ražas ir cietusi. Viss tika iznīcināts,– saka lauksaimnieks.

Situācija ir plaši atspoguļota plašsaziņas līdzekļos, taču reāla palīdzība nav sniegta, saka viņš.

„Tas bija visur – LRT, TV3, LNK. Visi nāca, filmēja, bet... Mēs neko nesaņēmām“, – saka E. Sasnauskas.

Viņš lēš, ka zaudējumi sasniedz aptuveni 700 tūkstošus eiro.

„Es pat saņēmu zvanu no paša lauksaimniecības ministra Andrjus Palionis, kurš brīnījās, kā tas var būt, ka nav kompensācijas. Viņš apsolīja situāciju noskaidrot, bet ar to viss arī beidzās“, –atzīmē E. Sasnauskas.

2025. gadā lauksaimnieks piedzīvoja vēl vienu triecienu.

„Es cietu zaudējumus apmēram 25 % apmērā, bet es pat neapstājos – nav jēgas, jo kompensāciju tāpat nesaņemšu“, –, – saka viņš.

Zudējumu reģistrēšana – tikai formalitāte

Lielākā problēma, saka lauksaimnieks, ir pati sistēma

.

„Telefonā no pašvaldības dzirdēju – „jūs nedz meklēsiet, nedz brauksiet, jo budžetā nav naudas“, – saka E. Sasnauskas. Viņš saka, ka zaudējumu novērtēšana bieži vien aprobežojas ar formālām procedūrām.

„Atbrauc komisija, uzraksta ziņojumu– un ar to viss beidzas“, –, – saka lauksaimnieks.

Daža problēma – kompensācijas ierobežojumi.

„Jūs varat saņemt līdz 30 000 eiro. Bet, ja saimniecība cieš simtiem tūkstošu vai miljoniem zaudējumu, tas ir pilnīgi nepietiekami, –, – viņš uzsver.

Zudumi apgrūtina lauksaimnieku finansiālo saistību izpildi

.

&dquo;Iepriekš, pirms 8–10 gadiem, IRS bija atļāvusi atliktos maksājumus, kas bija sadalīti uz trim gadiem. Tagad, ja mēģini to pieprasīt, viss ir pa gabalu," saka Sasnauskas, neslēpjot vilšanos.

Problēmas bija arī ar aizdevuma atmaksu.

„Man bija aizdevums, kura daļa palika neatmaksāta, jo pēc 2024. gada nebija naudas, lai to atmaksātu. Es sūtīju iesniegumus, aktus, viņi darīja to pašu – iesniedza tiesu izpildītājiem, viņi iesniedza tiesā. Lūk, lai palīdzētu lauksaimniekiem," viņš saka.

Kompensāciju nav, mehānisms iestrēdzis

Lietuvas dārzeņu audzētāju asociācijas (LDAA) priekšsēdētājs Pauls Andriejavas apstiprina, ka šī nav atsevišķa problēma

.

„Cik man zināms, mūsu asociācijas biedri nav saņēmuši nekādus papildu maksājumus vai kompensācijas“, – viņš saka.

Viņš uzskata, ka pašreizējais kompensācijas modelis ir pārāk sarežģīts un neefektīvs

.

&dquo;Tas ir birokrātisks mehānisms – tam ir nepieciešamas komisijas, novērtējumi, fiksācijas. Procesam jābūt vienas pieturas aģentūrai, – saka Andriejavas kungs.

Asociācijas priekšsēdētājs arī kritizē pienākumu sadalījumu

.

„Skaidrs, ka tiesiskā aizsardzība būtu jāīsteno valdības līmenī. Pašvaldību budžeti jau tā ir saspringti, un ir naivi gaidīt, ka tās maksās kompensācijas," viņš uzsver.

„Dārzeņu audzētājiem kopumā šis ir bijis grūts gads – vispārējās tirgus situācijas, cenu, dārzeņu pārpalikuma citās valstīs dēļ. Finansiālā situācija ir patiešām sarežģīta. Mēs ar nepacietību gaidām jauno sezonu un ceram, ka tā būs labāka," saka Andriejavas kungs

Oficiāli ārkārtas situācija ir beigusies, taču lauksaimniekiem tā nav nekur pazudusi.

Sagrautā raža, simtiem tūkstošu eiro lielie zaudējumi un nesakārtotā kompensāciju sistēma atstāj viņus vienus pašus ar problēmām

.

Kamēr varas iestādes skaita hektārus un miljonus ziņojumos, daži lauksaimnieki skaita savas izdzīvošanas iespējas

.

Ja arī pēc ārkārtas situācijas – ja nav palīdzības, kad tā vispār būs, jautājums paliek atklāts?