Andrius Palionis: EK budžeta samazinājumi Lietuvas lauksaimniecībai varētu radīt aptuveni 2 miljardu eiro iztrūkumu

Asociatyvi nuotr.

Eiropas Komisijai (EK) nākamajā Kopienas budžetā var nepietikt aptuveni 2 miljardu eiro, jo Lietuvas lauksaimniecībai atvēlēts par 20 % mazāk līdzekļu nekā iepriekš, uzskata lauksaimniecības ministrs Andrjus Palionis. Lai gan rezervētā summa, visticamāk, nepalielināsies, papildu finansējums varētu nākt no citiem Eiropas finanšu instrumentiem, viņš sacīja.

.

Septembrī Komisija nolēma Lietuvas lauksaimniecībai budžetā rezervēt aptuveni 4,39 miljardus eiro

.

„Mēs esam aprēķinājuši, ka, lai sasniegtu vismaz šo minimālo līmeni un panāktu konverģenci, lai saglabātu to pašu Lauku attīstības programmu, kas bija spēkā šajā periodā, kopumā būtu nepieciešami aptuveni 6,2&bdash;6,5 miljardi eiro“, „šonedēļ Delfi“ sacīja Palionis.

Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) rezervētā summa ir paredzēta pasākumiem lauksaimnieku ienākumu atbalstam un aptvers tiešos maksājumus, nozaru intervences, lauku attīstības pasākumus, ieguldījumu atbalstu, jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanu, mazo saimniecību attīstību, uzņēmējdarbības veicināšanu un lauku saimniecību aizvietošanas pakalpojumus.

>

Pēc Palionis kunga domām, Komisija, visticamāk, nepiešķirs Lietuvas lauksaimniecībai lielāku finansējumu, nekā pašlaik paredzēts.

„Es domāju, ka, ciktāl ir nodibināti kontakti ar Eiropas Komisiju un komisāru, 4 miljardu eiro aploksne netiks palielināta“, –, – viņš teica.

„Uzsvars ir likts uz Eiropas Savienības drošību, uzsvars ir likts uz to, ka mēs saņemam papildu līdzekļus kā austrumu valsts, kā pierobežas valsts ar Krieviju, Baltkrieviju, kur arī ir atsevišķs finansējums, uz kuru varētu pretendēt lauksaimniecība“, –, – piebilda ministrs.

Pēc viņa teiktā, provizoriskie aprēķini liecina, ka tikai 2027. gadā tiešmaksājumu saglabāšanai nākamajā finanšu periodā būs nepieciešami aptuveni 4,28 miljardi eiro.

„Tādējādi otrajam pīlāram paliek tikai 100 miljoni un nedaudz. Trīspadsmit miljoni katru gadu“, – teica ministrs.

Pēc A. Palionisa teiktā, Lietuva varētu saņemt papildu finansējumu no Eiropas Kohēzijas fonda, ko pārvalda Finanšu ministrija, taču iespējamā summa vēl nav zināma.

Saskaņā ar A. Palionisa teikto, Lietuva varētu saņemt papildu finansējumu no Eiropas Kohēzijas fonda, ko pārvalda Finanšu ministrija, taču iespējamā summa vēl nav zināma.

„Cik mums zināms no Eiropas Komisijas, ir arī nauda konverģencei. Kāda veida nauda, mēs pagaidām vēl tikai spriežam un mēģinām aprēķināt paši. Un es pats to darīju pagājušajā nedēļā, bet, tā kā mēs vēl neesam runājuši ar Finanšu ministriju, es negribu izteikt savas aizdomas par to, kāda ir šī nauda," sacīja ministrs.

Vis gan Palionis uzskata, ka ir iespējams rast risinājumu, lai Lietuvas lauksaimniecība finansiāli neciestu.

„Pirmā sajūta ir skumja, biedējoša, bet es domāju, ka sarunās mēs atradīsim to sapratni un lauksaimniecības nozare necietīs“, –, – apliecināja ministrs.

Saskaņā ar ministrijas paziņojumu septembrī EK Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) 2028–2034. gadā visām ES dalībvalstīm kopumā ir piešķīrusi 300 miljardus eiro, no kuriem 6,3 miljardi eiro ir paredzēti lauksaimniecības rezervei, bet pārējie – gandrīz 293,7 miljardi eiro – ienākumu atbalsta pasākumiem.

Izvērtējot EK ierosināto līdzekļu vidējo apjomu gadā, kas aprēķināts, pamatojoties uz atbalsttiesīgo hektāru skaitu visās dalībvalstīs, Lietuva ierindojas priekšpēdējā vietā starp visām ES valstīm.

Video