Tūkstošiem spārnoto ķīvīšu kliedz Baltijas jūras pļavās, taču to ir mazāk nekā pērn ligzdojošo putnu populācijā.
Ventes ornitoloģiskajā stacijā pagājušajā gadā tika izaudzēti vairāk nekā 100 000 putnu. Tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada, kad ornitologi saskaitīja 119 000 putnu, bet ir līdzvērtīgs pēdējās desmitgades vidējam rādītājam.
>Ir tagad tūkstošiem ziemojošo gulbju, kā arī zosis un pīles jau zvana uz pļavām pie Pamari upes.
Vairāk lakstīgalu un zīlīšu
Kaunas T. Ivanauska Zooloģijas muzejs, kura Ventes ornitoloģiskā stacija, ziņo, ka 2024. gadā stacijā ligzdoja 100 582 putni un sikspārņi. Tika noķertas 133 putnu sugas un 7 sikspārņu sugas. Pēdējo, starp citu, pagājušajā gadā tika noķerti tikai 252, bet gadu iepriekš, 2023. gadā, pat 1 665, kas piederēja 9 sugām.
2024. gadā ornitologu slazdos visvairāk bija ielidojuši 21 258 lakstīgalas, gandrīz tikpat daudz zilās un lielās zīlītes. Tāpat pārlidoja 6 920 ķīvītes, 4 356 alkšņu ķīvītes un 3 723 flamingo. Citu putnu bija mazāk, un tīklos tika noķerti tikai 420 kaijas – vismazākais skaits &ndash.
Zīmīgi, ka 132 putni tika gredzenoti 18 gredzenošanas centros Barselonā, Briselē, Budapeštā, Gdaņskā, Helsinkos, Londonā, Parīzē, Helsinkos u. c.
.
Pernai Ventē tika gredzenoti arī 768 vēl neizlidojuši putniņi, salīdzinot ar tikai 123 putniem iepriekšējā gadā
.
No 252 sikspārņiem 2024. gadā visvairāk sikspārņu uzziedēja Natuzijā – 204.
pretī 2023. gadā stacijas ornitologu lamatās tika noķerti aptuveni 119 000 putnu un 1665 sikspārņi. Aizpagājušajā gadā Ventē pirmo reizi kopš gredzenošanas sākuma 1929. gadā tika apgredzenoti arī stepes lūsis un alka.
Svencelē putnus neapturēs
Pamanījuši šādu skaita atšķirību, interneta lietotāji ātri vien sāka interesēties, kāpēc pagājušajā gadā tik ļoti samazinājies caur Ventu pārlidojošo spārnoto putnu skaits. Kāds pat izteicās, ka krituma iemesls varētu būt augošā Svenceles „megapole“…
<...<...> Ventes ornitoloģiskās stacijas vadītājs Vītauts Jūsis šādus minējumus sauc par "vējiem" un saka, ka šis bijis "diezgan normāls" gads. Pēc ilggadējā ornitologa domām, ja tuvējās ostas pilsētas augstceltnes nav apturējušas putnus, tad Svenceles ciemats to noteikti nespēs izdarīt.Viens no iemesliem, pēc Jusi kunga domām, ir tas, ka pagājušajā gadā netika uzbūvētas lamatas strazdiem. Taču valdošajiem vējiem ir daudz lielāka ietekme uz putnu migrāciju. Pagājušajā gadā mūsu reģionā valdīja visnelabvēlīgākie austrumu-dienvidaustrumu vēji, savukārt dienu, kad pūta vislabvēlīgākie rietumu-dienvidrietumu vēji, bija ļoti maz.Ja gan ziemas otrais mēnesis vēl tikai noslēdzas un kalendārais pavasaris ir tālu, tad Pomerānijas piekrastes applūdušajos laukos jau līksmo zosu un pīļu saimes, kā arī 2-3 tūkstoši dziesmoto gulbju, kas pārziemojuši Sausgalvju pļavās.