Ierosina stingrāku atbildību par dzīvnieku nodarīto kaitējumu mežiem.

Atkarībā no pieaugošā valsts mežos nomedīto dzīvnieku skaita Vides ministrija (VARAM) ierosina pastiprināt gan mednieku, gan meža īpašnieku atbildību, aicinot medīt vairāk dzīvnieku, kas nodara kaitējumu mežiem, savukārt citus aicina rūpīgāk rūpēties par sava īpašuma aizsardzību.

„Lai (mednieki –BNS) aktīvāk regulētu medījamo dzīvnieku populāciju, īpaši vietās, kur tie nodara ievērojamus postījumus, un lai īpašnieki rūpīgāk sargātu savus mežus“, aģentūrai BNS sacīja Vides ministrijas Meža politikas grupas vecākais padomnieks Zbigņevs Glazko. 

Medījamie dzīvnieki ik gadu nodara vairāk postījumu, viņš sacīja, ka to skaits pieaug, jo īpaši briežu un aļņu, kas visvairāk bojā meža veģetāciju.  

„Dzīvnieku blīvums atsevišķos mežos jau pārsniedz optimālās robežas. Mednieki vēlas, lai to mežos būtu pēc iespējas vairāk, tāpēc tos papildus piebaro," uzsvēra ministrijas pārstāvis. 

Tāpēc, aprēķinot medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus mežiem, ministrija ierosina ņemt vērā ne tikai postījumus, kas nodarīti, piemēram, šogad, bet arī postījumus, kas nodarīti pagātnē, – visā mežaudžu un izcirtumu augšanas laikā, jaunaudzēs vai mežaudzēs augošajos kokos.

„Lai nebūtu tā, ka (meža īpašnieks – BNS) redz, ka (dzīvnieks – BNS) apgrauž, saskrāpē, noloba mizu, bet nevienam par to neziņo, un, kad stādījumi ir pilnībā iznīcināti, tad viņš prasa kompensāciju par visiem zaudējumiem“, skaidroja Z. Glazko. 

Viņš sacīja, ka privātie meži neaizņem lielas platības un īpašnieki spēj konstatēt dzīvnieku bojātās platības. 

„Vidējais privātais meža īpašums ir 2,5 hektāri. Ne simtiem vai tūkstošiem hektāru, ko varētu būt neiespējami pamanīt. Dzīvnieki lielākoties bojā jaunaudzes – nokasa galotnes, noplēš jauno mizu. Tāpēc pēc meža atjaunošanas un ieaudzēšanas ir jāuzrauga katra platība. Pusvecos, nobriedušu koku mežos šo bojājumu parasti nav," skaidro ministrijas speciālists.

Z. Glāzko sacīja, ka ir bijuši gadījumi, kad jaunaudžu mežaudzes vairāku gadu garumā bojājuši zvēri un tās nācies pārstādīt. 

Dažos gadījumos ministrija ierosina neaprēķināt un nekompensēt šādu dzīvnieku nodarītos postījumus mežam, piemēram, ja zvēri izcirtuši dzinumus, kas nav aizsargāti ar repelentiem vai žogiem, ja medniekiem ir aizliegts medīt vietā, par ko nav ziņots medību vadītājam vai mednieku klubam. 

Simonas Gentvilas, Saeimas Vides komitejas loceklis, liberālis un bijušais vides ministrs, saka, ka grozījumi ministra rīkojumā uzliek lielāku atbildību gan medniekiem, gan meža īpašniekiem. 

„Uzliek medniekiem pienākumu regulēt medījamo dzīvnieku skaitu. Tajā pašā laikā, ja īpašnieki neaizsargājas no zvēriem vai aizliedz medības savā zemē, tad viņiem nepienākas kompensācija," aģentūrai BNS pastāstīja deputāts. 

Kaimatlietu komisijas priekšsēdētājs Kēstutis Mažeika sacīja, ka šādi pienākumi gan medniekiem, gan meža īpašniekiem ir "solis uz priekšu". 

„Mežiem nodarītos postījumus ir visvieglāk novērtēt, un turpmāk gaidīsim procedūru par dzīvnieku nodarītajiem postījumiem kultūraugiem, kur tie dažkārt ir lielāki“, – aģentūrai BNS sacīja komitejas vadītājs.  

Medījamo dzīvnieku nodarītos postījumus parasti mednieki atlīdzina meža īpašniekiem.  

Saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrijas datiem, no 2005. gada līdz 2024. gada beigām aļņu skaits Lietuvā palielināsies vairāk nekā piecas reizes - no 4000 līdz 21 000, stirnu - no 80 000 līdz 162 000, briežu - no 12 000 līdz aptuveni 100 000.

Aļņi 2016. gadā mežos bija sastopami 3 000, bet tagad - aptuveni 13 000. Savvaļas cūku skaits 2024. gada beigās būs aptuveni 30 000.