Vilku problēma Spānijā ir iedzinusi lauksaimniekus stūrī
Spānijas Astūrijas reģionā lauksaimniekus arvien biežāk skar vilki. Gadsimtiem ilgi šeit ir plaukusi daļēji savvaļas lopkopība, kas balstīta uz brīvi turētiem liellopiem, aitām un zirgiem, bet tagad šo tradicionālo dzīvesveidu apdraud vilku atgriešanās.
No maija vilki jau ir nokautuši vairāk nekā 200 dzīvnieku, iznīcinot liellopu ganāmpulkus un sējot bailes lauksaimnieku vidū. Llanesas pašvaldība nevēršas pēc palīdzības pie valsts iestādēm, kuras, pēc pašvaldības domām, neveic efektīvus pasākumus.
Pēdējo desmit gadu laikā pelēko vilku (Canis lupus) populācija Spānijā ir strauji pieaugusi. Lai gan iepriekš šī suga bija uz izmiršanas robežas, pateicoties stingrai aizsardzībai un dabiskai atjaunošanai, Spānijā tagad ir viena no lielākajām vilku populācijām Rietumeiropā. Sjerra de Cuera ir kļuvusi par lauksaimnieku un dabas konflikta epicentru.
Kaimiņi šajā apgabalā sūdzas, ka vilku uzbrukumi viņu mājlopiem ir kļuvuši biežāki un vardarbīgāki. Agrāk vilki parasti uzbruka slimiem vai novājinātiem mājlopiem, bet tagad tie plosa veselus, brīvībā turētus liellopus.
Saimnieki stāsta par šausminošiem uzbrukumiem, kuros atrasti saplosīti teļi, zirgi un aitas. Lopkopība šajā kalnainajā reģionā ir ļoti svarīga, jo katrs zaudēts dzīvnieks nozīmē ne tikai finansiālus zaudējumus, bet arī emocionālu traumu un nedrošības sajūtu.
daži lopkopji jau ir pilnībā atteikušies no kalnu ganībām un atgriezuši dzīvniekus savās saimniecībās, kas palielina izmaksas un apgrūtina saimniecību ikdienas vadību.
Llanesas pašvaldība ir iesniegusi reģionālajām un centrālajām iestādēm sarakstu ar 14 identificētiem vilkiem vienā no tās teritorijām, kas, ja var ticēt vides aizstāvju dokumentiem, ir vai nu „brīva no vilkiem“, vai arī „ar retu vilku parādīšanos“.
Saimnieki apvienojas un cenšas rast risinājumus. Viņi pieprasa regulēt vilku populāciju un lūdz izsniegt medību atļaujas, lai samazinātu vilku skaitu. Viņi arī pieprasa, lai kompensāciju sistēma būtu ātrāka un efektīvāka.
Tāpat viņi pieprasa, lai kompensāciju sistēma būtu ātrāka un efektīvāka.
Saimnieki ir vienisprātis, ka „mēs nevaram tā dzīvot tālāk“. Viņi apgalvo, ka valdības divpusējā bezdarbība apdraud tradicionālo, ekstensīvo lopkopības dzīvesveidu Astūrijā – dzīvesveidu, kas gadsimtiem ilgi ir bijis vietējās ekonomikas un kultūras pamats.
