Vai ilgstošais lietus periods izraisīs ārkārtas situāciju valstī?

Sešas pašvaldības (Akmenes, Anykšču, Kaišiadorys, Ķēdaiņu, Rokišķu un Šilutes) jau ir izsludinājušas ārkārtas stāvokli saistībā ar smagu meteoroloģisku parādību - ilgstošu spēcīgu nokrišņu periodu, kas ir izraisījis lauksaimniecības kultūru bojāeju. Iespējams, ka šim piemēram sekos vēl citas pašvaldības. Bet vissvarīgākais – vai lauksaimnieki var sagaidīt ārkārtas situācijas izsludināšanu valsts līmenī un kad?

Kārtība, kādā izsludina ārkārtas situāciju

„Valsts līmeņa ārkārtējo situāciju izsludina saskaņā ar Krīzes vadības un civilās aizsardzības likuma 32. panta noteikumiem, t.i. Ja ārkārtējā notikuma radītās sekas atbilst valdības noteiktajiem ārkārtējā notikuma kritērijiem divās vai vairāk pašvaldībās vai ja izsludinātā pašvaldības mēroga ārkārtējā situācija ilgst ilgāk par vienu gadu, vai ja tās seku likvidēšanai nepieciešamos materiālos resursus nodrošina citas pašvaldības vai citu pašvaldību civilās aizsardzības spēki“Zemkopības ministrijas (ZM) Sabiedrisko attiecību un sadarbības nodaļa sniedz precīzu atbildi par kārtību, kādā izsludināma valsts mēroga ārkārtējā situācija dabas meteoroloģisko parādību dēļ.

Papildus valdība izsludina valsts līmeņa ārkārtējo situāciju. Šis lēmums var attiekties gan uz visu Lietuvas teritoriju, gan tās daļu.

Pļavas slejas, labība dīgst klasēs

„Ražas novākšana pašlaik ir intensīva. Tāpēc pašlaik ir grūti precīzi novērtēt situāciju. Taču attēli sociālajos tīklos, publiskajā telpā un lauksaimnieku atsauksmes liecina par sarežģītu situāciju," saka Lietuvas Graudkopju asociācijas (LGAA) vadītājs Audrius Vanags.

Tāpat kā tas ir arī turpmāk.

Pirmām kārtām, piekļuve laukiem ir apgrūtināta, kombaini un piekabes iestrēgst. Turklāt gandrīz katru dienu joprojām līst lietus.

„Žemaitijā dažas saimniecības vēl pat nav sākušas novākt ražu“, – skumji konstatē A. Vanags un turpina, ka, lai gan nav runas par rapša nepieņemšanu, dažviet tas ir diedzēts saspiestos apstākļos. Arī kvieši, īpaši tur, kur tie ir pārblīvēti, ir sadīguši, un vietās, kur ir vairāk mitruma vai kur ir peļķes, tie ir sadīguši stipri.

„Spēcīgi 2. klases kvieši ceļo no Lietuvas dienvidiem. Žemaitijā, kas sākusi audzēt kviešus, dominē vai nu 3. klases, vai lopbarības kvieši. Dažiem trūkst olbaltumvielu, dažiem trūkst lipekļa. Situācijas ir dažādas," norāda LGAA vadītājs.

VLPK savukārt ziņo, ka 31. jūlijā rakstiski vērsās pie pašvaldībām, lūdzot sniegt informāciju par to, vai lauksaimniecības uzņēmēji piesakās kompensāciju saņemšanai par ilgstošā lietus periodā nodarītajiem zaudējumiem un vai plāno izsludināt pašvaldības ārkārtējo situāciju daļā vai visā pašvaldībā šīs dabas meteoroloģiskās parādības dēļ.

„Sākotnējie dati no vairākām pašvaldībām liecina, ka visvairāk cietuši kultūraugi un augi. Augstā ūdens līmeņa dēļ daļa kultūraugu ir bojā gājuši, bet pārējo kvalitāte pasliktinās“, – teica MAE, piebilstot, ka dati tiks precizēti līdz 8. augustam.

Nacionālais krīzes vadības centrs pieņems lēmumu

MEA ir informēta, ka Rokišķu un Anykšču pašvaldībās ir izsludināta pašvaldības ārkārtējā situācija dabas meteoroloģiskās parādības – ilgstoša lietus dēļ. Tas ļāva ministrijai vērsties Nacionālajā krīžu vadības centrā ar ierosinājumu izsludināt valsts mēroga ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā sakarā ar dabas meteoroloģisko parādību – ilgstošs lietus periods aktīvās veģetācijas laikā.

„ Informējam, ka lēmumu par valsts līmeņa ārkārtējās situācijas izsludināšanu pieņem Lietuvas Republikas valdība pēc Valsts krīzes vadības centra priekšlikuma“, – skaidro Zemkopības ministrijas Sabiedrisko attiecību un sadarbības nodaļa.

A. Vanags apgalvo, ka šāds lēmums ievērojami palīdzētu lauksaimniekiem pildīt saistības pret Nacionālo maksājumu aģentūru (NVA).

„Iedomāsimies, ka lauksaimnieks plāno audzēt pārtikas kviešus un tagad audzē lopbarības kviešus. Cenu starpība ir ievērojama. Zaudējumi ir vēl lielāki, ja tiek kulta mitra raža. Turklāt sabrukuši lauki var apgrūtināt līgumā noteikto ražas saistību izpildi," saka LGAA vadītājs, piebilstot, ka dažām saimniecībām var vienkārši pietrūkt apgrozāmo līdzekļu, īpaši gadījumos, kad jūlijā vai visa gada laikā nokrišņu daudzums ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā parasti.

.

Jācer, ka valdība nevilcināsies ar atbildīgu lēmumu pieņemšanu.