Seima juristi vērtē priekšlikumu būvēt vasarnīcas mežos: pretkonstitucionāli

Piedāvājums atļaut uz meža zemes būvēt nelielas atpūtas ēkas ir pretrunā ar Konstitūciju un tiesiskumu, uzskata Seima Juridiskais departaments. Viņuprāt, šāda atpūtas māju būvniecība uz meža zemes radītu priekšnoteikumus mežu savvaļas attīstībai.

Šādu secinājumu Seima kancelejas Juridiskais departaments izdarīja, izvērtējot "Nemunas aušros“" frakciju pārstāvošo parlamentāriešu reģistrētos grozījumus Meža likumā.

„Pagaidu atpūtas būvju (vasarnīcu) būvniecība uz meža zemes radītu priekšnoteikumus meža spontānai (nekontrolētai) attīstībai, jo nav skaidrs, cik un kādas būves varētu tikt būvētas uz viena meža zemes gabala, kā arī nav piedāvātas prasības būvju augstumam un apjomam; tas ierobežotu sabiedrības piekļuvi mežam," savā atzinumā norādīja Juridiskais departaments.

Parlamenta juristi arī apšauba, vai ierosinātā iniciatīva atbilst pareizai, racionālai meža un tā resursu izmantošanai un aizsardzībai, dabas vides saglabāšanai un vai tā nekaitēs savvaļas dzīvnieku labturībai, kas ir ar Konstitūciju aizsargāta sabiedrības interese.

Juridiskā departamenta ieskatā vasarnīcu būvniecība uz meža zemes neveicinās meža kā ar Konstitūciju aizsargātas vērtības saglabāšanu.

„Ierosinātās prasības pagaidu atpūtas būvju (vasarnīcu) būvniecībai nav skaidras, precīzas un saprotamas, un tās, kas ir skaidras un saprotamas, nav pietiekamas meža, kas ir viena no galvenajām dabas vērtībām, saglabāšanai, neatbilst konstitucionālajam dabiskās vides aizsardzības imperatīvam, tāpēc piedāvātais likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 54. pantu un tiesiskumu,'' teikts Juridiskā departamenta atzinumā. 

Turklāt Satversmes 54. pants paredz, ka valsts rūpējas par dabiskās vides, faunas un floras, atsevišķu dabas objektu un īpaši vērtīgu dabas teritoriju aizsardzību, kā arī gādā, lai dabas resursi tiktu izmantoti saudzīgi, atjaunoti un bagātināti. 

„Visiem zemesgabalu, mežu un ūdenstilpju īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem ir jāievēro konstitucionālais imperatīvs aizsargāt dabas vidi, saudzēt dabas vidi, nepasliktināt tās stāvokli, nenodarīt kaitējumu dabas videi“, –norāda Seima juristi. 

Likumā nav definēts jēdziens „pagaidu atpūtas būve“ 

Pēc Seima juristu domām, termins "pagaidu atpūtas būve" jeb "vasarnīca" nav definēts ne likumprojektā, ne kādā citā likumā, tāpēc nav skaidrs tā saturs. 

„Nav skaidrs, kā projektā tiks saprasts termins „pagaidu atpūtas ēka (vasarnīca)“: vai kā „pagaidu būve“, kuras galvenās pazīmes būtu 24 kvadrātmetru vai mazāka kopējā platība un ierobežots lietošanas laiks, bet citi būves tehniskie parametri (piemēram, būves augstums) vai konstrukcijas īpatnības netiktu reglamentētas; vai ar šo jēdzienu būtu jāsaprot „vienkārša būve“, kuras konstruktīvās īpatnības un tehniskos parametrus nosaka Būvniecības likums un citi normatīvie būvniecības tehniskie dokumenti“, – norāda Seima juristi.

„vai šīs būves būtu vieglas konstrukcijas, kuras būtu viegli nojaucamas, beidzoties būves kalpošanas laikam; vai šīm būvēm varētu būt pagrabstāvs, kura platība saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu netiek iekļauta būves kopējā platībā“, – jautājumus uzdod departaments. 

Viņiem nav skaidrs, vai šo būvju izmantošana būtu saistīta ar inženiertīklu (piemēram, ūdensapgādes, kanalizācijas, siltumapgādes, elektropārvades, elektronisko sakaru tīklu u.c.) un piebraucamo ceļu izbūvi. 

Juridiskais departaments arī apsver, vai brīvdienu māju būvniecības un infrastruktūras nodrošināšanas vajadzībām būtu iespējams nocirst daļu koku.

Juridiskais departaments arī apsver, vai brīvdienu māju būvniecības un infrastruktūras nodrošināšanas vajadzībām būtu iespējams nocirst daļu koku.

Nav skaidrs, cik daudz un cik augstas vasarnīcas drīkstētu atrasties uz viena meža zemes gabala 

Vērtējot "Nemunas aušros" deputātu grupas iniciatīvu, arī Seima juristi norāda, ka projektā nav piedāvāts noteikt, cik daudz pagaidu atpūtas būvju drīkst būvēt uz viena meža zemes gabala. Pēc viņu domām, nav arī priekšlikuma noteikt minimālo vienas vai vairāku pagaidu atpūtas būvju izmēru uz meža zemes gabaliem, kā arī nav izvirzītas prasības to augstumam un apjomam.

„Tādējādi saskaņā ar projekta noteikumiem uz viena meža zemes gabala, domājams, varētu tikt uzbūvēts neierobežots skaits pagaidu atpūtas būvju (vasarnīcu) bez jebkādām citām prasībām, izņemot maksimālo kopējo platību," norāda juristi. 

Jiem pietrūka pamatojuma priekšlikumam atļaut vasarnīcu būvniecību tieši IV grupas saimnieciskajos mežos, kur saimniekošanas mērķis ir izveidot ražīgas mežaudzes atbilstoši vides prasībām, nodrošināt nepārtrauktu koksnes piegādi vai pēc iespējas ātrāk saražot pēc iespējas vairāk kokmateriālu.

Juristi arī norāda, ka aizsargājamās teritorijās ir arī IV grupas saimnieciskie meži

.

Tiem nav skaidrs, kāpēc tiek ierosināts atļaut uz meža zemes, nevis citās koplietošanas teritorijās, būvēt īslaicīgas atpūtas ēkas, kuru platība nepārsniedz 24 kvadrātmetrus. 

Juridiskais departaments arī izvirza jautājumu, kurai pašvaldības iestādei būtu jāizsniedz būvatļauja un kurai valsts vai pašvaldības iestādei būtu tiesības anulēt būvatļauju.

>

Atbilžu kontrole

Mājokļu mežā būvniecības ierosinātāji uzsver, ka šādas būves nevarētu izmantot kā pastāvīgas dzīvesvietas. Tomēr, kā norāda tiesību eksperti, saskaņā ar Būvniecības likumu pagaidu būve un tiesības uz to netiek reģistrētas Nekustamā īpašuma reģistrā.  

„No projekta noteikumiem nav skaidrs, kā tiktu nodrošināts šā piedāvātā nosacījuma un citu nosacījumu ievērošanas kontroles mehānisms, kādi subjekti veiktu šādu kontroli un no kādiem dokumentiem vai reģistriem būtu iespējams uzzināt, kur uz meža zemes atrodas pagaidu atpūtas būves (vasarnīcas), –norādīts Juridiskā departamenta atzinumā.

Ierosina veikt projekta pretkorupcijas novērtējumu

Seima juristi, kuri saskata pretrunu ar Satversmi, uzskata arī, ka grozījumi Meža likumā, kas paredz vasarnīcu būvniecību mežā, neatbilst Īpašo zemes izmantošanas nosacījumu likuma, Būvniecības likuma normām un neatbilst Tiesiskā regulējuma likumā noteiktajiem likumdošanas skaidrības un sistemātiskuma principiem. 

Seima Juridiskā departamenta ieskatā, par piedāvātajiem likuma grozījumiem būtu jāsaņem valdības atzinums.

Valstniecības viedoklis, ka likumprojektam būtu jāveic arī pretkorupcijas izvērtējums.

Kā ELTA jau ziņoja, šā gada martā frakcijas "Nemunas aušros“ biedrs Mārtiņš Gedvils kopā ar citiem frakcijas deputātiem reģistrēja grozījumus Meža likumā, kuros ierosināts atļaut uz meža zemes būvēt nelielas brīvdienu mājas.

Pie noteiktiem nosacījumiem grozījumi ļautu uz meža zemes būvēt pagaidu brīvdienu mājiņas, kuru kopējā platība nepārsniedz 24 kvadrātmetrus. Ja parlaments tos apstiprinās, brīvdienu māju būvniecībai uz meža zemes nebūs nepieciešama arī zemes lietošanas veida maiņa.

Ja tos apstiprinās parlaments, brīvdienu māju būvniecībai uz meža zemes nebūs nepieciešama arī zemes lietošanas veida maiņa.

Tiek ierosināts atļaut brīvdienu māju būvniecību tikai IV grupas – saimniecības – mežos, ja tas „nav pretrunā ar teritorijas plānošanas dokumentiem un vides aizsardzības prasībām“.

Bet šādas būves nebūtu atļauts izmantot kā pastāvīgas dzīvesvietas. Likuma grozījumi aizliedz mežā uzbūvētu rekreācijas būvju pārveidošanu par dzīvojamām ēkām. Ja būves tiek izmantotas, pārkāpjot šo prasību, vai tiek konstatēti vides aizsardzības pārkāpumi, būvatļauja varētu tikt anulēta. 

Tā pašā laikā Meža likumu ierosināts papildināt ar prasību, ka atpūtas māju būvniecība nedrīkst „bojāt meža ekosistēmu viengabalainību“, kā arī ka būtu aizliegts „ietekmēt dabiskos ūdensobjektus, aizsargājamās teritorijas vai dabas mantojuma objektus“.

Māja būvniecībai meža zemē būtu nepieciešama pašvaldības atļauja, ko piešķirtu meža īpašniekam pēc pieteikuma iesniegšanas un attiecīgu vides novērtējumu iesniegšanas.

Šobrīd likums aizliedz būvēt ēkas uz meža zemes, izņemot atsevišķus likumā paredzētos izņēmumus.