Pēc revīzijas Lietuvas zirgu audzētava gatavojas pārmaiņām
Pagājušajā gadā, pēc tam, kad visa Lietuvas zirgu audzētavas vadība atkāpās no amata sakarā ar sliktajiem darbības rezultātiem, veiktajā uzņēmuma revīzijā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles, zirgu pārdošanas, staļļu nomas un inventarizācijas jomā, norāda Lauksaimniecības ministrija.
Nesen ieceltais jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs norāda, ka, pamatojoties uz revīzijas ieteikumiem, tiks pieņemti lēmumi par zirgu audzētavas pārvaldību un ieguldījumiem ēku atjaunošanā.
Kā ministrija norādīja aģentūrai BNS, pēc Lietuvas zirgu audzētavas 2024.–2025. gada darbības revīzijas uzņēmuma pārvaldības un iekšējās kontroles sistēma ir novērtēta kā apmierinoša, taču riski uzņēmumā tiek pārvaldīti tikai daļēji.
„Revīzijas laikā tika konstatēti iekšējās kontroles trūkumi bioloģiskā un ilgtermiņa aktīvu uzskaitē, zirgu pārdošanas, staļļu nomas un inventarizācijas jomās, kas varēja ietekmēt uzņēmuma darbības rezultātus“, – komentārā BNS norādīja ministrija.
Pēc ministrijas teiktā, revidenti sniedza ieteikumus, kā novērst trūkumus, un uzņēmums jau ir sācis tos īstenot.
Kā BNS norādīja pirms pusotra mēneša ievēlētais zirgu audzētavas valdes priekšsēdētājs Andrejs Cedrons, ministrijas Centralizētās iekšējās revīzijas nodaļas veiktā revīzijas ziņojums uzņēmumam tika iesniegts 14. aprīlī.
„Iekšējās revīzijas ziņojums nav publiski pieejams (...). Saskaņā ar revīzijas ieteikumiem tiks izstrādāts un īstenots ieteikumu īstenošanas plāns. Jaunievēlētā valde iepazīstas ar revīzijas secinājumiem un izvērtēs to īstenošanas gaitu“, – komentārā aģentūrai BNS norādīja A. Cedrons.
Kā rakstīja BNS, kopš pagājušā gada septembra beigām zirgu audzētavu vada Gerda Žibūdaitė, bet tās jaunā valde tika ievēlēta 28. maijā. Tajā joprojām strādā Tomass Miškinis, kurš vadījis uzņēmumus „Avocetė”, „Uogintai” un „Gastroneta”, kā arī Sandra Zaborienė.
Pagājušā gada martā Lietuvas zirgu audzētavas akcionāri nolēma, ka, ņemot vērā prokuratūras lūgumu izmeklēt tās darbību un valdes atkāpšanos, ir jāveic iekšējais audits un jāgroza uzņēmuma statūti.
Bijusī zirgu audzētavas direktore Felicija Kelmickaitė pagājušā gada februārī pēc paša vēlēšanās atstāja amatu, un ministrija toreiz vērsās pie Ģenerālprokuratūras, lūdzot sākt pirmstiesas izmeklēšanu pret bijušo vadītāju, kuru tur aizdomās par korupciju.
Ģenerālprokuratūra vēlāk paziņoja, ka Īpašo izmeklēšanu dienests atteicās sākt pirmstiesas izmeklēšanu, jo nebija izdarīta darbība, kurai būtu nozieguma vai administratīvā pārkāpuma pazīmes.
Augstākā dienesta ētikas komisija pagājušā gada jūnijā nolēma, ka F. Kelmickaitė, norādot apmaksāt viņai tuva cilvēka iestādes iesniegtos rēķinus, sajauca sabiedriskās un privātās intereses.
Riešes filiālē tiek paplašināti jāšanas un zirgu kopšanas pakalpojumi
BNS ziņoja, ka 2024. gada decembrī Lietuvas zirgu audzētava paziņoja par zaudējumus nesošās filiāles slēgšanu, taču Riešes kopiena 2025. gada janvārī vērsās ministrijā ar lūgumu saglabāt filiāli.
Vietējā kopiena apsprieda, vai zirgu audzētavas zaudējumus varētu būt izraisījusi slikta pārvaldība, taču zirgu fermas valde apgalvoja, ka galvenā problēma ir nepietiekams finansējums, bet zaudējumus rada vecās, nerenovētās ēkas un novecojusī tehnika.
Zirgu audzētavas valdes priekšsēdētājs BNS paziņoja, ka Riešes filiāles slēgšana pašlaik netiek apspriesta, gluži pretēji – tajā tiek paplašināti jāšanas un zirgu kopšanas pakalpojumi.
„Jaunievēlētā uzņēmuma valde ir paredzējusi pārskatīt uzņēmuma stratēģisko darbības plānu un, izvērtējusi iekšējā audita ieteikumus, kā arī uzņēmuma finansiālās iespējas, pieņemt lēmumu par turpmākajām investīcijām un infrastruktūras atjaunošanas prioritātēm“, – BNS paziņoja A. Cedronas.
„Šobrīd lēmumi par konkrētiem ēku atjaunošanas projektiem vēl nav pieņemti“, – viņš piebilda.
Uzņēmuma Reģistru centram (RC) iesniegtajā ziņojumā teikts, ka uzņēmums šogad plāno izvērtēt iespējas gūt papildu ienākumus – sniegt jaunus un turpināt jau esošos jāšanas pakalpojumus, palielināt izīrējamo staļļu skaitu, organizēt komerciālus pasākumus.
BNS rakstīja, ka Lietuvas zirgu audzētavas tīrā peļņa pagājušajā gadā samazinājās par 38 % līdz 65,6 tūkst. eiro (2024. gadā – 105,6 tūkst. eiro), ieņēmumi samazinājās par 17 % līdz 760,7 tūkst. eiro (919,6 tūkst. eiro), liecina RC iesniegtais uzņēmuma pārskats.
Uzņēmums darbojas trīs filiālēs: Viļņas rajonā (Viļņas zirgu audzētava), Pagēgos (Nemunas zirgu audzētava) un Zarasu rajonā (Sartu zirgu audzētava). Uzņēmums ir atbildīgs par vietējo zirgu šķirņu ģenētisko resursu saglabāšanu.
Lauksaimniecības ministrija pārvalda 89,6 % uzņēmuma akciju.
