Pirmais iespaids par jauno ražas gadu – labs

Ar pagājušo ceturtdien, kad labības novākšana vēl nebija sākusies, mēs sarunājāmies ar Talačkonos rajona lauksaimnieku kooperatīva „Šiaurės aruodai“ direktoru Aldu Gedvilu runājām pagājušajā ceturtdienā, kad labības novākšana vēl nebija uzņēmusies apgriezienus. Tāpēc pirmie jaunās ražas novērtējumi un novērojumi var nedaudz atšķirties no šodienas situācijas.

Sarunas biedrs teica, ka pirmās ziemas rapša partijas uz elevatora sāka nogādāt jau jūlija priekšpēdējā nedēļā. Savukārt 27. jūliju, pirmdienu, var uzskatīt par šā gada labības novākšanas sākumu, kad caur elevatora vārtiem sāka iebraukt lauksaimnieku transportlīdzekļi ne tikai ar rapšiem, bet arī ar ziemas kviešiem. „Šiaurės aruodų” vadītājs atcerējās, ka vienu no pirmajiem ziemas rapša kravām piegādāja Namišu lauksaimnieks Aidas Banys. 

Piegādājot pirmās ziemas rapša piekabes, lauksaimnieki vai viņu nolīgtie autovadītāji teica, ka ražība ir aptuveni 3,5 tonnas no hektāra. Tikmēr pirmajās labības novākšanas dienās novāktās ziemas kviešu ražība svārstījās no 6,5 līdz 7 tonnām no hektāra. 

A. Gedvila atzīmēja, ka šogad sāktās ziemas rapša un ziemas kviešu piegādes pagaidām ir ļoti labas kvalitātes. Līdz pagājušās ceturtdienas pusdienlaikam uz „Šiaurės aruodų” elevatoriem piegādātās ziemas kviešu partijas ir iedalītas ekstras, pirmajā un otrajā klasē. „Jāpagaida aptuveni pāris nedēļas, tad kļūs skaidrs patiesais graudu kvalitātes stāvoklis“, – teica elevatora vadītājs A. Gedvila, kurš jau devīto gadu pieņem ražu. 

„Šiaurės aruodų“ elevatorā tiek pieņemta ne tikai kooperatīva biedru raža. „Mūsu mērķis ir iepirkt pēc iespējas vairāk produkcijas“, – atgādināja kooperatīva direktors A. Gedvila. Tāpēc labprāt tiek pieņemta arī to lauksaimnieku raža, kuri nav noslēguši iepriekšējus līgumus. 

Runājot par ražas cenu politiku, sarunas biedrs teica, ka tās lielā mērā nosaka līgumi ar iepircējiem. Cenas graudu biržā pastāvīgi svārstās, pat vienā un tajā pašā dienā tās var atšķirties līdz pat 20 eiro. Kad mēs apmeklējām graudu noliktavu (30. jūlijā), ziemas rapša tonna biržā maksāja apmēram 500 eiro, bet pirms dažām dienām – 560 eiro.

Tik tajā pašā dienā ziemas kviešu cena biržā bija kritusies līdz 230 eiro. Ņemot vērā šādu cenu, lauksaimnieks labākajā gadījumā var cerēt uz apmēram 200 eiro par tonnu pārtikas ziemas kviešu, bet par graudiem, kas atbilst „ekstra” klases parametriem, – apmēram 210 eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pēc A. Gedvilas teiktā, ražas iepirkuma cenas ir labākas.

 „Šiaurės aruodų“ spēj uzņemt līdz 20 tūkstošiem tonnu ražas. Tomēr tā ilgstoši uzglabāšana elevatorā nenotiek. Tāpat kā iepriekšējos gados, Pasvalys reģiona graudi tiek nogādāti uz Rīgas ostu. „Šiaurės aruodai“ rīcībā ir divas smagkravas automašīnas, tāpēc sezonas karstākajā laikā nākas nolīgt papildu pārvadātājus. Ar saviem diviem transportlīdzekļiem dienā var izvest tikai no 50 līdz 100 tonnām graudu. Tik ražas kulminācijas dienās no „Šiaurės aruodai“ dienā tiek izvestas līdz pat tūkstoš tonnu ražas. 

Kvieši un rapši, kas tiek nogādāti kaimiņvalsts ostā, kas atrodas vistuvāk Pasvalys reģionam, nonāk pie iepircējiem. Tālāk graudi tiek transportēti uz Āfriku, Arābijas pussalu, bet rapši – pārstrādātājiem. Tomēr tas vairs nav „Šiaurės aruodų” rūpals.

Laboratorija – elevatora smadzenes

Sākusies labības novākšana, „Šiaurės aruodų“ darbo ritms atbilst gada lielākajam darba periodam. Laboratorija pagaidām strādā no plkst. 8 līdz 20. Pēc A. Gedvilas teiktā, ja būs nepieciešams, darba laiks tiks pagarināts. Kopumā „Šiaurės aruodų“ elevatorā kopā ar tā vadītāju strādā 16 darbinieki. Laboratoriju joprojām vada Jogailė Čivilienė, kopā ar viņu strādā divas pastāvīgās darbinieces – Gabrielė Kavaliauskienė, Viktorija Vasiliauskaitė-Simsonienė, kā arī, tāpat kā katru gadu, pāris sezonas darbinieku. Šajā sezonā šos amatus ieņēma Kamilė Mackevičiūtė un Faustas Ivanovas. „Mūsu kolektīvs nav mainījies kopš elevatora atklāšanas 2018. gadā,“, – priecājās „Šiaurės aruodų“ vadītājs A. Gedvila. 

Direktors atgādināja, ka kviešu kvalitāti nosaka četri galvenie rādītāji: olbaltumvielas, lipeklis, tilpuma svars (graudu blīvuma rādītājs) un kritumu skaits. „Ja trūkst pēdējā komponenta, maizi nevarēs izcept. Kritumu skaitu vispirms nosaka nokrišņu daudzums. Vissliktākais ir tad, ja vairākas dienas lēnām līst lietus, jo tad graudi sāk dīgt paši no sevis“, – smaidot populāri izskaidroja ceturto kvalitātes parametru A. Gedvila. Tik pārējie ražas kvalitātes rādītāji ir atkarīgi ne tikai no dabas apstākļiem, bet arī no savlaicīgas un sabalansētas mēslošanas. Sarunas biedrs norēja uzsvērt, ka jau piegādātajām ziemas kviešiem ir diezgan labs svars uz tilpumu.

No paņemtā parauga ražas kvalitāti laboratorijā nosaka dažu minūšu laikā. „Lauksaimnieks no elevatora teritorijas aizbrauc, zinot visu par savu atvesto ražu. Visa procedūra no parauga ņemšanas līdz graudu izkraušanai un izbraukšanai caur vārtiem ilgst apmēram pusstundu, bet sezonas karstākajā laikā — ilgāk–“ – stāstīja lauksaimniecības kooperatīva „Šiaurės aruodai“ direktors Aldas Gedvila. Šajā laikā lauksaimniekiem vai viņu nolīgtajiem autovadītājiem tiek piedāvāts baudīt saldējumu.