Uz slēptuvēm – kopā ar mājdzīvniekiem
Valsts iestādes apsver, kur gaisa apdraudējuma gadījumā varētu patverties iedzīvotāji, kuriem ir mājdzīvnieki, jo, pēc speciālistu teiktā, jau ir bijuši gadījumi, kad cilvēkus ar mājdzīvniekiem neielaida patvērumos. Valsts Pārtikas un veterinārijas dienesta (VMVT) pārstāve Diana Suchocka norāda, ka cilvēki, kuriem nav iespējams nokļūt patvērumos kopā ar mājdzīvniekiem, izvēlēsies neiet uz patvērumiem, tāpēc dienests ierosina izveidot īpašas patversmes šādiem iedzīvotājiem.
„Mēs ierosinām, lai nebūtu tikai aizliegums vai atļauja iedzīvotājiem ar mājdzīvniekiem doties uz visām
iespējamās telpās (patvērumos – ELTA) kopā ar visiem cilvēkiem, jo saprotam, ka ir personas, kurām ir alerģijas vai fobijas, tāpēc mēs ierosinām, lai būtu atsevišķas telpas, vietas, kur varētu ierasties cilvēki ar dzīvniekiem“, – ceturtdien LRT radio teica VMVT dzīvnieku labturības nodaļas speciāliste.
Vides ministrijas dabas aizsardzības politikas grupas padomniece Aleksandra Voicechovska norādīja, ka mājdzīvniekiem, tāpat kā cilvēkiem, patvērumos ir nepieciešama ventilācija un ir jānodrošina higiēnas prasības.
Pēc viņas teiktā, iedzīvotājiem varētu būt bīstami meklēt īpašas, dzīvniekiem pielāgotas patversmes, tāpēc vispirms ir jāmeklē droša vieta mājās.
„Mums vispirms jāmeklē tās divas sienas savās mājās, nevis jābrauc stundu uz patvērumu, tas ir bīstami gan cilvēkam, gan mājdzīvniekam“, – teica Vides ministrijas pārstāve.
Padomniece norādīja, ka patvērumu pārvaldītājiem pašiem būtu jānodrošina, lai patvērumos vienā telpā tiktu saglabāts līdzsvars starp cilvēku un viņu mājdzīvnieku labklājību.
Viņa teica, ka to būtu iespējams izdarīt, jo Lietuvā ir obligāta mājdzīvnieku marķēšana un reģistrēšana, un patversmju pārvaldītāji parasti ir pašvaldības, kuras zina, cik cilvēku dzīvo konkrētajā apdzīvotajā teritorijā – tādējādi, pēc A. Voicechovskas teiktā, pat būtu iespējams aprēķināt, cik daudz dzīvnieku ir konkrētā ielā.
„Mums jāizsver dzīvnieku intereses: cilvēks, dodoties pastaigā, parasti līdzi ņem pavadu un ekskrementu savākšanas maisiņu, uz īsu laiku ar šiem līdzekļiem var nodrošināt zināmu higiēnu un drošību, bet uz otras senlaicīgo svaru kausu puses mums jāliek arī cilvēku drošība: slimības, alerģijas", – teica Vides ministrijas pārstāve.
Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta (PAGD) civilās aizsardzības pārvaldes pārstāvis Mindaugas Valaitis teica, ka vispirms visās pašvaldībās ir jānodrošina iedzīvotāju drošība gaisa apdraudējuma gadījumā, un tikai pēc tam jādomā par mājdzīvnieku aizsardzību.
Viņš norādīja, ka, lai gan patvērumu tīkls tiek paplašināts un modernizēts, tam tiek piešķirti līdzekļi, ne visām pašvaldībām ir pietiekams skaits patvērumu.
„Likumu līmenī pašreizējais patvēruma jēdziens ir tieši iedzīvotājiem paredzēta vieta, kur uz īsu laiku paslēpties; diemžēl jautājums par mājdzīvniekiem ir palicis pelēkajā zonā“, – teica PAGD pārstāvis.
VMVT dzīvnieku labturības nodaļas speciāliste D. Suchocka piebilda, ka suņu īpašniekiem vienmēr ir jābūt pavadai un uzpurņam, kā arī atgādināja, ka dzīvniekiem jābūt marķētiem, jābūt dokumentiem un tiem jābūt vakcinētiem.
Saskaņā ar D. Suchockas teikto, lielu mājlopu īpašniekiem ir jāparedz vieta, kur dzīvniekus varētu pārvietot, piemēram, plūdu draudu gadījumā.
Kā ziņoja ELTA, pagājušā gada jūnijā Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija parādīja, ka Lietuvas patvērumu sistēma neatbilst nepieciešamajām prasībām – tika paziņots, ka tajās trūktu vietu aptuveni 361 tūkst. iedzīvotāju.
2024. gada beigās valstī bija 6,3 tūkstoši patversmju, kas teorētiski varētu aizsargāt aptuveni 53 % iedzīvotāju.
Revīzijā tika konstatēts arī, ka vairāk nekā puse pašvaldību – 33 no 60 – nav gatavas nodrošināt iedzīvotāju īslaicīgu aizsardzību, un absolūti lielākā daļa (91,2 %) izvēlēto patvertņu nebija pielāgotas cilvēkiem ar invaliditāti.
